Eiropas Savienības (ES) tiesību telpa vienmēr ir bijusi notikumiem bagāta, un 2021. gads nav izņēmums. Tādēļ lasītājiem šajā žurnāla "Jurista Vārds" numurā tiek piedāvāta iespēja iepazīties ar vairāku autoru komentāriem par Polijas Konstitucionālās tiesas (Trybunał Konstytucyjny) 2021. gada 7. oktobra spriedumu lietā Nr. K3/21, kurā tiesa atzina, ka atsevišķi Pamatlīguma panti nav saderīgi ar Polijas konstitūciju.

Lai gan notikumi Polijā pēdējo gadu ietvaros ir vieni no apspriestākajiem ES, tādējādi faktiski ierindojoties otrajā vietā pēc breksita, tomēr pēdējo nedēļu skaļākais notikums neapšaubāmi ir Polijas Konstitucionālās tiesas spriedums, kā arī Eiropas Parlamenta (EP) 2021. gada 29. oktobra paziņojums par vēršanos Eiropas Savienības Tiesā (EST) ar prasību pret Eiropas Komisiju (EK).

Kā izriet no EP priekšsēdētāja Dāvida Marijas Sasoli (David Maria Sassoli) vēstules, prasība pret EK tiek celta, jo minētā iestāde Polijas gadījumā nav piemērojusi Regulas Nr. 2020/2092¹ nosacījumus.² Uzsverams, ka šī regula paredz noteikumus, kas nepieciešami ES budžeta aizsardzībai, ja dalībvalstī tiek pārkāpti tiesiskuma principi.

Pieminams arī tas, ka EP savā 2021. gada 21. oktobra rezolūcijā uzsvēra, ka Polijas Konstitucionālās tiesas sastāvs ir nelikumīgs. Tāpat uz šo apstākli norādīja Eiropas Cilvēktiesību tiesa lietā Xero Flor w Polsce sp. z o.o. v. Poland. Papildus 2021. gada 1. novembrī kļuva zināms arī tas, ka Polijas Tieslietu padome tiek izslēgta no Eiropas Tieslietu padomju asociācijas.

Tomēr vai Polija apzinās, ka tā pārkāpj tiesiskumu? Vērtību, kuru tā, iestājoties ES, apņēmās ievērot un sekmēt? Iespējams, ka atbilde uz šo jautājumu nemaz nav tik vienkārša. Piemēram, Polijas premjerministrs 2021. gada 19. oktobra runā uzsvēra, ka ES ir suverēnu valstu apvienība un dalībvalstis nosaka ES deleģēto kompetenču apjomu. Līdzīgu pozīciju jau bija paudusi Polijas Ārlietu ministrija savā 2021. gada 9. oktobra paziņojumā. Tādējādi šis jautājums skatāms no vairākām pozīcijām, tomēr par minēto plašāk lasītāji var izlasīt autoru komentāros par Polijas Konstitucionālās tiesas nolēmumu, kā arī intervijā ar EK tieslietu komisāru Didjē Reindersu (Didier Reynders).

Tāpat lasītājiem šajā žurnāla numurā ir iespēja iepazīties ar interesantākajiem un būtiskākajiem Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas nolēmumiem, ņemot vērā, ka 2021. gada 28. septembrī Vācijas Federālā Konstitucionālā tiesa svinēja savu 70 gadu jubileju un to, ka Latvijas tiesiskā sistēma gan tiesību zinātnes, gan tiesību piemērošanas līmenī ir vēsturiski un arī mūsdienās cieši saistīta ar šo valsti. Vairāki autori, atsaucoties uz "Jurista Vārda" aicinājumu, piekrita sagatavot rakstus, aplūkojot tajos nozīmīgākos nolēmumus, kuri snieguši pienesumu ne tikai Vācijas Federatīvās Republikas tiesību sistēmas attīstībai, bet ir ietekmējuši arī kopējo ES tiesību telpu.

Papildus šajā numurā lasītājiem tiek piedāvāts iepazīties arī ar divu autoru komentāriem par EST 2021. gada 6. oktobra spriedumu lietā C-561/19 Consorzio Italian Management e Catania Multiservizi. Šajā lietā EST precizēja CILFIT sprieduma kritēriju piemērošanu praksē saistībā ar prejudiciālo jautājumu uzdošanu EST. Tādējādi minētie komentāri būs noderīgi praktiķiem gadījumos, kad pastāv šaubas par ES tiesību pareizu piemērošanu, kā arī vēršanos EST.