Digitālais laikmets patērētājiem radījis jaunas iespējas, piedāvājot plašāku izvēli, vairāk informācijas, kā arī vieglāku pieeju precēm un pakalpojumiem. Vienlaikus patērētājiem ir vairāki izaicinājumi, kas izriet no kolektīvās ekonomikas pakalpojumiem, informācijas uzticamības tiešsaistes darījumos, nedrošiem produktiem un efektīva strīdus risināšanas mehānisma trūkuma. Tas mazina patērētāja uzticību un paļāvību Eiropas Savienības vienotajā tirgū.¹

Mūsdienu sabiedrībā viens no valdošajiem uzskatiem ir, ka mēs dzīvojam patērētāju sabiedrībā un patērētāju digitālajā laikmetā. Bet vai mēs zinām, kas tieši ir patērētājs?

Atbildi sniedz Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1. panta 3. punkts, kurā noteikts, ka patērētājs ir fiziska persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties vai izmantot preci vai pakalpojumu nolūkam, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību.

Tādējādi varētu teikt, ka par patērētāju mēs varam uzskatīt ne tikai fiziskas un aptaustāmas preces vai esoša un reāla pakalpojuma pircēju, bet arī cilvēku – fizisku personu, kas izsaka vēlēšanos iegādāties kādu preci vai pakalpojumu.

Eiropas Parlaments 2019. gada pirmajā pusē apstiprināja jaunus noteikumus, lai nodrošinātu patērētāju tiesības neatkarīgi no tā, vai viņi pērk materiālas vai digitālas preces, veikalā vai tiešsaistē. Un šo noteikumu mērķis bija ieviest papildu garantijas patērētāju tiesību ievērošanai, ar iespēju saņemt kompensāciju gadījumos, ja tiek pārdota bojāta vai nekvalitatīva prece, un saskaņot dalībvalstu tiesību normas ar direktīvas galvenajiem uzstādījumiem, lai nodrošinātu pārdevējiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā Eiropas Savienības teritorijā un visās dalībvalstīs.

Ņemot vērā patērētāju tiesību tematikas neizzūdošo aktualitāti, šajā numurā lasītājiem tiek piedāvāts iepazīties ar trīs rakstiem, kas tapuši Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta Nr. lzp-2020/2-0265 "Patērētāju aizsardzības stiprināšana digitālajā un datu laikmetā: jauno patērētāja pirkuma direktīvu ieviešana Latvijas tiesību sistēmā" ietvaros.

Irēna Ņesterova un Zanda Dāvida apskata patērētāju personas datus kā pamattiesības, nevis tirgojamu preci, Salvis Kārklis analizē jaunā digitālā satura un digitālā pakalpojuma regulējuma piemērošanas problemātiskos aspektus, savukārt Kristaps Silionovs apskata autortiesības 2019. gada 20. maijā pieņemtās Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 770/2019 par dažiem digitālā satura un digitālo pakalpojumu piegādes līgumu aspektiem tvērumā.

Būsim zinoši patērētāji, un lai aizraujoša lasīšana!!!