30. Novembris 2021 /NR. 48 (1210)
Skaidrojumi. Viedokļi
Augstskolas diploma anulēšanas tiesiskie aspekti
12
Dr. iur.
Jautrīte Briede
Senāta Administratīvo lietu departamenta senatore, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore 

Administratīvi tiesiski strīdi starp privātpersonu un augstskolu, it īpaši tādi, kas rodas pēc tam, kad privātpersona vairs nav studējošais, ir reti. Tomēr šādi gadījumi ir, un šogad vismaz divi no tiem pievērsa arī plašsaziņas līdzekļu uzmanību. Tāpēc šajā rakstā1 aplūkoti vairāki jautājumi, kas ir vai varētu būt aktuāli saistībā ar diploma anulēšanu.

Piešķirot diplomu, augstskola garantē, ka diplomands ir izpildījis noteiktus uzdevumus un ieguvis noteiktu zināšanu līmeni attiecīgajā jomā. Diemžēl mēdz būt gadījumi, kad drīz pēc diploma iegūšanas vai arī pēc kāda laika atklājas, ka diplomands tomēr nav izpildījis visus nepieciešamos uzdevumus vai arī izpildījis tos nepietiekami kvalitatīvi, tāpēc diploma piešķiršana bijusi nepamatota. Piemēram, tiek atklāts, ka ir bijuši safabricēti pētījumu rezultāti vai veikti citi viltojumi, ir reģistrēta pozitīva atzīme par faktiski nenokārtotu eksāmenu, darbā ir pieļauts plaģiāts2 (citu autoru rakstītais uzdots par savu). Mēdz būt arī gadījumi, kad darbs ir oriģināls, taču to pēc studenta, kurš to vēlāk uzdod kā savu, pasūtījuma ir rakstījusi kāda cita persona.3

Šādu apstākļu konstatēšana var novest pie tā, ka iepriekš piešķirtās kvalifikācijas vai zinātniskā grāda apliecinājums (turpmāk – arī diploms) tiek anulēts.

 

Piešķirtās kvalifikācijas atkārtota pārbaude

Parasti iedziļināšanās ar kvalifikāciju saistītos jautājumos beidzas līdz ar diploma iegūšanu. Nepilnībām studiju procesā vai gala noslēguma darbos būtu jābūt konstatētām, un visbiežāk tās arī tiek konstatētas, pirms tiek pieņemts lēmums par diploma piešķiršanu. Latvijas tiesu praksē atrodamie spriedumi, tīmekļa vietnē manas.tiesas.lv meklējot ar vārdu "plaģiāts" vai "diploma atņemšana/anulēšana", lielākoties saistīti ar diploma nepiešķiršanu mācību programmas neizpildes vai neatļautu līdzekļu lietošanas dēļ.4

Tomēr ir arī spriedums, kurā prasītājs ir vērsies pret komersantu, ar kuru bijis noslēgts līgums par bakalaura darba izstrādi; komersants neesot darbu pabeidzis, tāpēc pieteicējam pašam tas esot bijis jāpabeidz. Jāatzīmē, ka tiesa šajā lietā piedzina prasīto, balstoties uz Civillikuma normām, atbilstoši kurām līgums, kas veicina kaut ko pretlikumīgu, netikumīgu vai negodīgu, nesaista, kā arī ka nevienam nav tiesības netaisni iedzīvoties otram par ļaunu un uz tā rēķina.5

Tiesu nolēmumu datubāzē atrodams arī Augstākās tiesas lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu lietā par autorības piesavināšanos. No lēmuma izriet, ka persona savā diplomdarbā ietvērusi citas personas izstrādātā un aizstāvētā darba oriģināldarba daļu, veicot nenozīmīgas izmaiņas, bet nav atsaukusies ne uz oriģinālo darbu, ne autoru, un 2007. gadā šo darbu Rēzeknes Augstskolas Ekonomikas un vadības katedrā aizstāvējusi.6

Diemžēl nav atrodama informācija, ka kādai no minētajām personām vēlāk būtu atņemta viņām piešķirtā kvalifikācija.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
12 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jānis
3. Decembris 2021 / 20:15
2
ATBILDĒT
Paldies par atbildi! Bet vienkārši kopumā, kā justies tad personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, zinot, ka apsūdzību valsts vārdā uztur tāda persona, kura, teiksim, jau pēc šādām izdarībām, neliecina par savu godprātību. Labi, dažādi gadās, tur neuzmanība, kāds misēklis... Bet prokurors, ar vienu anulētu diplomu vienalga sēž, strādā, it kā viss būtu kārtībā. Taču atkal - kā tad ir ar nevainojamo jurista reputāciju? Vai šāda veida lēmums būtu uzskatāms kā nevainojamās reputācijas, teiksim, "iedragāšanas" iemesls? Par to bija izteikusies arī Satversmes tiesas priekšsēdētāja, ka te iztrūkst nevainojamās reputācijas elementa. Vai tas tā arī paliek gaisā - i.e., nu ok, ja neesi ar nevainojamu reputāciju, tad ej, strādā, ko jau tur padarīsi, tāpat jau vairs nav aktuāli, kas tevi tur atpazīs un ar to ņemsies. Arī E. Levits, viens no Administratīvā procesa likuma izstrādātāju grupas locekļiem, cik atminos, taču negribu samelot, bija izteicies, ka šādiem prokuroriem nav vietas prokuratūrā. Vai tomēr šeit bieži citētais administratīvo tiesību lietzinis ir nošāvis garām un viņa viedoklis bija vienkārši viedoklis? Iespējams, jau runāju nevis tīri par lēmumu no administratīvā procesa puses, bet jau par citiem vērtējamajiem apstākļiem, taču vienalga, mulstu un iekšēji tas liekas kaut kā ne tā... Arī ģenerālprokurors, liekas, tikai "pakratīja pirkstu" un ar to dziesma beidzās. Bet paldies par Jūsu sniegto skaidrojumu, jauki, ka atsaucaties.
Kaspars > Jānis
3. Decembris 2021 / 20:44
0
ATBILDĒT
Attiecībā uz prokurora nevainojamo reputāciju - tu runā jau par citiem apstākļiem, proti, Latvijas Universitāte jau nevar izlemt jautājumu par to, vai persona ir zaudējusi nevainojamu reputāciju.
Attiecībā uz jautājumu par šāda veida lēmuma ietekmi uz nevainojamu reputāciju un personas iespējamo atbrīvošanu no amata - lielākajai daļai noteikti šķistu, ka šāds lēmums ir pamats nevainojamas reputācijas zaudēšanai. Šeit būtu jānorāda, ka Senāts savā 2020.gada 30.oktobra spriedumā lietā Nr. SKA-571/2020 (ir publicēts AT mājaslapā) norādīja, ka šim kritērijam (nevainojamai reputācijai) ir jāsaglabājas arī prokurora amata pienākumu pildīšanas laikā, un, ja persona šo kritēriju vairs neizpilda Ģenerālprokuroram šis prokurors ir jāatlaiž (līdz ar to, var rasties jautājums, kādēļ ģenerālprokurors J. Stukāns to vēl nav darījis, iespējams, gaida uz administratīvās lietas rezultātu (cik no masu medijiem ir saprotams, šis LU lēmums ir pārsūdzēts administratīvajā tiesā)).
Jānis > Kaspars
4. Decembris 2021 / 10:11
0
ATBILDĒT
Paldies par atbildi! Jā, te es jau kad rakstīju komentāru, sapratu, ka te LU jau to nelemj par reputāciju. Bet tagad arī interesanti, tagad notiek pārsūdzēšana, bet tas process arī jau nav no ātrajiem, taču tai pašā laikā ne atsādina no amata uz laiku, kamēr spriedums nav stājies spēkā, proti, vai tiesa noraida pieteikumu vai to atzīst, no prokuratūras tad atkal - gaidīšana, bet šī prokurora darbs turpinās tik un tā...
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 9
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
30. Marts 2021 /NR. 13 (1175)
Divi gadījumi
6
— likumi.lv —
Zinātniskās darbības likums
— likumi.lv —
Augstskolu likums
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties