30. Novembris 2021 /NR. 48 (1210)
Tiesību prakses komentāri
Par Kriminālprocesa likuma 140. panta 7.1 daļas interpretāciju: senatoru lēmums ar komentāriem
2

Atsaucoties Latvijas Republikas ģenerālprokurora izteiktam lūgumam, Senāta Krimināllietu departamenta senatori ir sanākuši uz kopsapulci un pēc attiecīgā jautājuma apspriedes 2021. gada 4. novembrī pieņēmuši lēmumu par Kriminālprocesa likuma 140. panta 7.1 daļas interpretāciju. Šis lēmums krimināltiesību praktiķos jau ir raisījis dažādu reakciju, tādēļ šī materiāla ietvaros publicējam gan attiecīgo lēmumu, gan arī vairākus komentārus par to, ko snieguši Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes asociētā profesora pienākumu izpildītājs Dr. iur. Jānis Baumanis, VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Izmeklēšanas reģionālās daļas Zemgales izmeklēšanas nodaļas vadītāja Leila Dundure un zvērināts advokāts Dr. iur. Aleksandrs Berezins.

Senāta Krimināllietu departamenta 2021. gada 4. novembra senatoru kopsapulces lēmums

Senāta Krimināllietu departamenta kopsapulce, apspriežot jautājumu par Kriminālprocesa likuma 140. panta 7.1 daļas interpretāciju, konstatē:

[1] Ar 2020. gada 11. jūnija likumu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" Kriminālprocesa likuma 140. pants "Procesuālās darbības veikšana, izmantojot tehniskos līdzekļus" papildināts ar 7.1 daļu, saskaņā ar kuru šā panta 2.1, piektajā un septītajā daļā noteikto var neievērot, ja procesa virzītājam ir iespējams ar tehniskiem līdzekļiem pārliecināties par citā telpā vai ēkā esošās personas identitāti. Pirmstiesas procesā procesuālo darbību fiksē šā likuma 143. pantā noteiktajā kārtībā.

[2] Tieslietu ministrijas 2021. gada 1. februāra apkārtrakstā par Kriminālprocesa likuma 140. panta 7.1 daļas piemērošanu norādīts, ka saskaņā ar minēto tiesību normu procesa virzītājam nav uzlikts pienākums pārbaudīt, kur tieši atrodas persona, kurai jāpiedalās procesuālajā darbībā, līdz ar to procesa virzītājs var nezināt, ka persona atrodas citas valsts teritorijā procesuālās darbības laikā. Šādā situācijā par procesuālās darbības norises vietu uzskatāma vieta, kurā atrodas procesa virzītājs, un starptautiskās sadarbības joma netiek aizskarta.

Apkārtrakstā pausts viedoklis, ka gadījumos, ja procesa dalībnieks atrodas citas valsts teritorijā, Kriminālprocesa likuma 140. panta 7.1 daļas piemērošana ir iespējama, ja izpildās šādi papildu kritēriji:

1. Persona ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis Kriminālprocesa likuma 681. panta izpratnē (turpmāk – Latvijas pilsonis). Šis apstāklis ir būtisks, jo Latvijas pilsoņiem neatkarīgi no viņu atrašanās vietas ir tiesības labprātīgi komunicēt ar savas valsts pilsonības valsts iestādēm (konsulārajiem dienestiem, valsts iestādēm, kā arī tiesībsargājošajām iestādēm) bez citas valsts iejaukšanās šajā procesā.

2. Persona vēlas un piekrīt piedalīties procesuālajā darbībā videokonferences režīmā. Ievērojot pirmajā punktā norādīto, personai ir tiesības izvēlēties šādu komunikācijas veidu, taču tiesībsargājošās iestādes nedrīkst piespiest personu piedalīties procesuālajās darbībās ar videokonferences starpniecību. Ja persona nepiekrīt piedalīties procesuālajā darbībā videokonferences režīmā, ir jāiesaista attiecīgās valsts kompetentās iestādes ar starptautiskās sadarbības instrumentu (tiesiskās palīdzības lūguma, Eiropas izmeklēšanas rīkojuma) palīdzību.

Tieslietu ministrija apkārtrakstā pausto viedokli apstiprināja ar Senātam adresēto 2021. gada 8. aprīļa vēstuli.

[3] 2021. gada 16. februārī Senātā saņemts Latvijas Republikas ģenerālprokurora lūgums sasaukt Senāta Krimināllietu departamenta senatoru kopsapulci un apspriest jautājumu par Kriminālprocesa likuma 140.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jautājums (atkārtoti)
2. Decembris 2021 / 09:26
1
ATBILDĒT
Ja konkrētajiem lēmumpieņēmēji ikdienā nestrādā ar kādu specifisku jomu, tad parasti saprātīgā darbība ir pakonsultēties ar kādu, kurš darbojas konkrētajā jomā un tad, pēc savas izpētes veikšanas, izdarīt savus secinājumus. Ir saprotami, ka Krim. dep. ikdienā nenodarbojas ar starptautiskajām tiesībām. Tomēr tas neliedz pajautāt kāda, kas to dara, piemēram, Ārlietu ministrijas vai citu starptautisko tiesību ekspertu viedokli, pirms veikt contra legem. Tālāk ievietošu jautājumus, kurus jau ievietoju ziņā par šo lēmumu.

Lēmums šķiet rada secinājumu, ka videokonferencē iegūta liecība ir nepieņemama, jo neizpildās legalitātes kritērijs (arguments - jo Latvijas likumiem nav ekstra-teritorilitāte un tādēļ nevar veikt procesuālu darbību. Izņemot, ja kāds speciāls režīms, piemēram, Eiropas režīms (šoreiz nepareizi metot kopā ES aktus un Eiropas Padomes konvencijas) pat teorētiski noteiktu, ka bez otras valsts varas pārstāvjiem nevar pieņemt liecību, kā sazvans ar liecinieku, kas atrodas trešajā valstī un vēlas sniegt liecību tieši šādā veidā (resp. Bez citas valsts pārstāvju klātbūtnes) var aizskart tās citas valsts suverenitāti, proti, kā tieši veicot sazvanu Latvija izmanto savu valsts varu citas valsts teritorijā? Vai, ja nebūtu Antarktīdas līguma, sanāktu, ka, lai nopratinātu personu, kura atrodas Antarktīdā, un vēlas sniegt liecību no šīs teritorijas, valsts policijai būtu jādodas uz Antarktīdu? Proti, atzīstos, ka neesmu padziļināti pētījis konkrēto CoE starp. līgumu, un ES tiesību aktus šajā jautājumā, bet man jau šķiet, ka to mērķis ir noteikt citvalstīj pienākumu īstenot Latvijas lūgumu, nevis noteikt ekskluzīvu kārtību (bez pienākuma cita valsts var ignorēt); tomēr ko darīt ar trešajām valstīm? Sanāk - trešā valsts - melnais caurums, kur jebkurš KP iesaistītās personas izteikums ir bez juridiskā spēka? Uzreiz norādu, ka vēstniecības un konsulāti nav nekādas Latvijas ārējas teritorijas; tā teorija, ja vispār kaut kad ir tikusi izmantota, vairāk kā 100 gadus, jau netiek atzīta. Atbilde uz jautājumu ir meklējama starptautisko tiesību pamatos - kādos gadījumos valsts darbība ir starptautisko tiesību pārkāpums?

Ja Senātam bija kādas bažas par šādu pierādīšanas iegūšanas iespēju, kādēļ netika argumentēts no tiesībām uz aizstāvību, tiesībām, kuras arī regulē starptautisko tiesību normas? Iespējams no šādas argumentācijas līnijas būtu iespējams atrast balansētāku atbildi. Hipotētiski pieļauju, ka par šādu tiesību esamību bija nedaudz piemirsts...
Tiesnesis, vienkārši tiesnesis.
30. Novembris 2021 / 15:30
0
ATBILDĒT
Prokrusta gulta. Šo sanatoru lēmumu nav iespējams vērtēt citādi.
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties