Likumdevējs šajā jomā neko iespējami ātri nespēs pieņemt, jo tam nav aparāta, kas spētu to izstrādāt.

Valsts pārvaldē kopumā ir uz rokas pirkstiem saskaitāmi cilvēki, kas spēj kvalitatīti operēt materiālajās vai procesuālajās lietu tiesībās. Savukārt aizsargjoslu/aprobežojumu jomā kopā ar visu zemes reformas laikā sataisīto bardaku risināšanai ir vajadzīga komanda. Šobrīd šādas lietas nonāk pie viena cilvēka, kuram paralēli savas jomas reformām vēl "šomēnes" jāuztaisa un jāizved šādi starpnozaru projekti.

Nebūs, valsts pārvalde ir pamatīgi padedzināta pandēmijā, gan mēģinot realizēt negrozītu valdības rīcības plānu, gan risinot pandēmijas jautājumus un drāmas. Mazā valstī lietu tiesību cilvēki ir pašam jāaudzina, tie uz ielas nemētājas un valsts tos spēj noturēt tikai uz ticības pamata. Tie, kas ir, ņemsies ar Rail baltica problēmām, dalīto īpašumu, vēja parku lietām, kad tās sāks degt un dažādiem ar mājokļu jomu saistītiem jautājumiem. Vēl arī investīciju vide vienā brīdī smagi sāpēs, jo arī tur ir kaudze lietu, ko vajag no sistēmas.

Tā kā būs visiem jāturpina ņemties pa šo jomu vēl kādus gadus 10, tur ir vēl virkne jautājumu, kur šobrīd nevienam pat nav idejiska virziena, ko varētu darīt, bet kas visi ir sāpīgi un ik pa laikam liek par sevi manīt.