30. Novembris 2021 /NR. 48 (1210)
Tiesību prakses komentāri
Ceļa vai satiksmes objekta pārvietošanas izmaksu segšana
2
Komentārs par Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2020-59-01
Dr. iur.
Artūrs Caics
Zvērināts advokāts SIA "Zvērinātu advokātu birojs FORT" 

Satversmes tiesa (turpmāk – Tiesa) 2021. gada 7. oktobrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2020-59-01 (turpmāk – Spriedums). Tiesa izvērtēja Ceļu satiksmes likuma (turpmāk – Likums) 7.1 panta trešās daļas atbilstību Satversmes 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam.

Likuma 7.1 pants noteic nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumus sakarā ar ceļu inženierbūvju1 un satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu2 (visi kopā turpmāk – ceļa vai satiksmes objekts) ekspluatācijas nodrošināšanu. Šī panta pirmā daļa vispārīgi noteic aizliegumu attiecīgajam īpašniekam vai valdītājam bojāt, patvaļīgi noņemt vai pārveidot ceļa vai satiksmes objektu, kas izvietots nekustamajā īpašumā. Vienlaikus trešā daļa paredz tiesības īpašniekam lūgt to nekustamajā īpašumā izvietota ceļa vai satiksmes objekta pārvietošanu. Ja šis lūgums tiek apmierināts, tad saskaņā ar Likuma 7.1 panta trešo daļu pārvietošana veicama par nekustamā īpašuma īpašnieka līdzekļiem.

Šajā sakarā ir būtiski precizēt, ka īpašniekam ir pienākums segt visas pārvietošanas izmaksas pilnā apmērā jebkurā gadījumā neatkarīgi no apstākļiem, t.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Kārlis
2. Decembris 2021 / 09:26
2
ATBILDĒT
Valsts pārvalde ir izlaidusies, agrāk šādus jautājumus risināja 24 stundu laikā, ja risinājums netika atrasts, vainīgie aizceļoja uz darba nometnēm. Speciālistu, laika, naudas trūkums ir tikai aizbildinājumi, lai nesodīti turpinātu Satversmes tiesas sprieduma nepildīšanu, šeit ir runa par apzināti kaitniecisku un noziedzīgu tiesas sprieduma nepildīšanu no likumdevēja puses.
Toms Dreika
30. Novembris 2021 / 16:23
0
ATBILDĒT
Likumdevējs šajā jomā neko iespējami ātri nespēs pieņemt, jo tam nav aparāta, kas spētu to izstrādāt.

Valsts pārvaldē kopumā ir uz rokas pirkstiem saskaitāmi cilvēki, kas spēj kvalitatīti operēt materiālajās vai procesuālajās lietu tiesībās. Savukārt aizsargjoslu/aprobežojumu jomā kopā ar visu zemes reformas laikā sataisīto bardaku risināšanai ir vajadzīga komanda. Šobrīd šādas lietas nonāk pie viena cilvēka, kuram paralēli savas jomas reformām vēl "šomēnes" jāuztaisa un jāizved šādi starpnozaru projekti.

Nebūs, valsts pārvalde ir pamatīgi padedzināta pandēmijā, gan mēģinot realizēt negrozītu valdības rīcības plānu, gan risinot pandēmijas jautājumus un drāmas. Mazā valstī lietu tiesību cilvēki ir pašam jāaudzina, tie uz ielas nemētājas un valsts tos spēj noturēt tikai uz ticības pamata. Tie, kas ir, ņemsies ar Rail baltica problēmām, dalīto īpašumu, vēja parku lietām, kad tās sāks degt un dažādiem ar mājokļu jomu saistītiem jautājumiem. Vēl arī investīciju vide vienā brīdī smagi sāpēs, jo arī tur ir kaudze lietu, ko vajag no sistēmas.

Tā kā būs visiem jāturpina ņemties pa šo jomu vēl kādus gadus 10, tur ir vēl virkne jautājumu, kur šobrīd nevienam pat nav idejiska virziena, ko varētu darīt, bet kas visi ir sāpīgi un ik pa laikam liek par sevi manīt.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties