8. Februāris 2022 /NR. 6 (1220)
Numura tēma
Pirmā pieredze darbā ar e-lietu un ieteikumi sistēmas pilnveidei

Jau aptuveni divus mēnešus, tas ir, no 2021. gada 1. decembra, Latvijas tiesiskās sistēmas praksē pastāv jauns elements "e-lieta", kura nosaukums ir ļoti lakonisks, bet saturiskā un tehnoloģiskā ietilpība – milzīga. Tas ir jaunums, ar ko saistītās izmaiņas skar visu procesu veidus, visas tiesu instances un arī pirmstiesas posmu un nolēmumu izpildi. Šobrīd vēl tikai veidojas pirmā pieredze darbā ar e-lietu, un tieši šim aspektam – līdzšinējai lietotāju pieredzei un ieteikumiem gan normatīvo aktu piemērotājiem, gan arī sistēmas izstrādātājiem un ieviesējiem – ir veltīts šis tematiskais "Jurista Vārda" izdevums.

Pirms pievērsties tēmas izklāstam, jānorāda, ka jēdziens "e-lieta" pagaidām praksē tiek lietots dažādās nozīmēs. Konkrēta tā legāldefinīcija tiks sniegta tā sauktajā e-platformas "jumta" likumā jeb E-lietas koplietošanas risinājumu platformas likumā,1 kura projekts 2021. gada 25. novembrī Saeimā ir pieņemts pirmajā lasījumā un kas ietvers arī atsevišķu terminu skaidrojumus. Atbilstoši šā brīža likumprojekta redakcijai tajā e-lieta definēta kā "informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu kopums, kas nodrošina kriminālprocesa, administratīvā pārkāpuma procesa, administratīvā procesa, civilprocesa, audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas bērniem un nolēmuma izpildes procesa īstenošanu elektroniskā vidē un minētajos procesos apstrādājamo datu pieejamību". Savukārt ikdienas sarunvalodā ar e-lietu pagaidām mēdz apzīmēt daudz ko, tādēļ šī žurnāla ietvaros lasītāji ir aicināti jēdziena "e-lieta" lietojumu skatīt plaši un katra teksta kontekstā, nereducējoties uz konkrētu definīciju.

Kā jau izriet no iepriekš paustā, e-lietas platforma savu praktisko pielietojumu ir sākusi 2021. gada 1. decembrī, taču tās galvenais tiesiskais ietvars jeb "jumta" likums vēl tikai ir izskatīšanā Saeimā. Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Inita Ilgaža skaidro, ka sākotnēji gan šis likumprojekts, gan ar to saistīto procesuālo likumu grozījumi tikuši virzīti vienlaikus, taču atšķirības projektu saskaņošanas un diskusiju posmā ietekmēja tempu, kādā šie likumprojekti tika pieņemti un stājās spēkā. Līdz ar to e-platformas tiesiskā regulējuma likums joprojām kā projekts ir izskatīšanā Saeimā, turpretim procesuālie likumi, lai nodrošinātu pakāpenisku e-lietas ieviešanu praksē jau no 1. decembra, ir pieņemti pagājušā gada rudenī: 2021. gada 7. oktobrī – grozījumi Kriminālprocesa likumā, bet 11. novembrī galīgajā lasījumā pieņemti grozījumi Civilprocesa likumā un Administratīvā procesa likumā, kas attiecīgi stājās spēkā 1. decembrī.

Saprotams, ka šie nozaru likumi reglamentē kārtību tikai konkrētā tiesību nozarē, skarot procesuālus jautājumus, tādēļ e-platformas "jumta" likums ir veidots kā visaptverošs pārnozaru tiesību akts, kas attieksies uz visiem e-lietas subjektiem un attiecīgi ietvers visiem procesiem kopīgos noteikumus, piemēram, tādus kā e-lietas koplietošanas risinājumu platformas saturs; personas datu apstrāde un informācijas pieejamība e-lietas sakarā; e-lietas uzraudzības padomes izveide u.c. Turklāt likumprojekts ietver arī deleģējumu Ministru kabinetam izdot vairākus likumpakārtotus noteikumus, kuru projekti jau ir izstrādes procesā, un, pēc I. Ilgažas paustā, varētu stāties spēkā vienlaikus ar likumu. Pēc viņas prognozēm, tas varētu būt jau šī gada marta pirmajā pusē, likumprojektā tieši paredzot, ka tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Kontekstā ar to pamatots ir jautājums, kādēļ e-lietas sistēma praksē iedzīvināta jau 1. decembrī, nevis dažus mēnešus vēlāk, kad būtu pieņemti visi nepieciešamie normatīvie akti un būtu arī vairāk laika platformas tehniskajai un funkcionālajai izstrādei, tostarp jaunajam e-lietas portālam, ar kuru paredzēts pilnībā aizstāt vietni manas.tiesas.lv. I. Ilgaža to skaidro ar Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguves noteikumiem, kuri projekta ieviesējiem bija jāievēro. Proti, Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodā Tieslietu ministrija, tās padotības iestādes un Latvijas Republikas Prokuratūra 2017. gadā uzsāka 1. posmu e-lietas programmas projektu realizācijai. Attiecīgi 2021. gada 30. novembrī jeb noteiktajā termiņā bija jānoslēdz šī projekta 1. posms, kura ietvaros e-lietas platforma bija jāiedzīvina.

Kā izriet no tiesībpolitikas plānošanas dokumentiem, e-lietas projekta 1. posmā galvenā uzmanība bijusi vēršama uz tiesvedības procesu, ietverot pirmstiesas procesu prokuratūrā un sodu izpildi, bet 2. posmā, kas noslēgsies 2026. gadā, tiks pilnveidotas projektā jau iesaistītās informācijas sistēmas un koplietošanas risinājumi, kā arī tiks digitalizēts izmeklēšanas process un e-lietai pievienosies citas iestādes, piemēram, izmeklēšanas iestādes u.c. Savukārt kā vēl viens atskaites punkts ir noteikts 2023. gada 30. novembris, kas paredzēts procesuālo likumu pārejas noteikumos kā periods, kura ietvaros tiesās pilnībā ir jāpāriet uz tiesvedību digitālā formātā.

Visi šie jautājumi plašāk ir aplūkoti šī tematiskā izdevuma autoru rakstos, par tiem sniedzot izvērstāku informāciju. Taču vienlaikus ar šiem un atsevišķu procesuālo likumu grozījumu skaidrojumiem par jaunās kārtības piemērošanu tēmas ietvaros redakcija arī lūdza e-lietas platformas lietotājus dalīties pirmajā pieredzē un secinājumos, no kuriem secīgi izriet arī vēlamie un obligāti nepieciešamie ieteikumi sistēmas pilnveidei, lai tā gan sasniegtu izvirzītos mērķus, gan arī neaizskartu personu tiesības uz taisnīgu tiesu, gan vienlaikus būtu arī ērts, mūsdienīgs un funkcionāls darbarīks. Uz to, ka pagaidām lietotāji par jauno kārtību vēl ir kritiski, norāda gan šajā žurnālā publicētie, gan publiski paustie viedokļi, jo īpaši izvērsti tas atspoguļots Augstākās tiesas 2021. gada 9. decembra plēnuma lēmumā Nr. 2 "Par tiesību uz taisnīgu tiesu un vienveidīgas tiesu prakses nodrošināšanu saistībā ar tiesu darba digitalizāciju".2 Vienlaikus izskan arī pozitīvi apsvērumi par ieguvumiem, piemēram, no zvērinātiem tiesu izpildītājiem, un īpaši uzskatāms vēl ir šajā žurnālā aprakstītais tiesu prakses piemērs, kur elektroniskajā procesā piecās stundās izdevies paveikt to, kas, darbojoties ar papīra dokumentiem, prasītu vismaz piecas dienas. I. Ilgaža teic, ka jau no decembra sistēmas izstrādātāji, ņemot vērā lietotāju atsauksmes, ik dienu veic ārpuskārtas sistēmas uzlabojumus. Tādēļ jācer, ka arī šajā žurnālā sniegtie lietotāju ieteikumi tiks izvērtēti un pēc iespējas realizēti, lai e-lieta patiesi attaisnotu uz to liktās cerības.


RAKSTA ATSAUCES /

1. Skat. likumprojektu: https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=1205/Lp13

2. Pieejams: https://www.at.gov.lv/lv/jaunumi/par-notikumiem/augstakas-tiesas-plenums-konstate-butiskus-trukumus-e-lietas-ieviesana-un-lemj-par-pasakumiem-lietu-dalibnieku-interesu-aizsardzibai-10911?year=2021&month=12

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Matule S. Pirmā pieredze darbā ar e-lietu un ieteikumi sistēmas pilnveidei. Jurista Vārds, 08.02.2022., Nr. 6 (1220), 5.lpp.
patīk
drukāt
VISI RAKSTI 8. Februāris 2022 /NR. 6 (1220)
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties