8. Marts 2022 /NR. 10 (1224)
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesību zinātne citu tiesību avotu vidū. Akadēmisks pētījums, tā rakstīšana
Dr. iur.
Diāna Apse
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Tiesību teorijas un vēstures zinātņu katedras docente 

Tiesību zinātne citu tiesību avotu vidū

Transformējoties tiesību sistēmai un pilnveidojoties tiesību izpratnei, Latvijā ir attīstījusies arī tiesību avotu struktūras doktrīna. Tiesību avotus iedala:

1) patstāvīgie tiesību avoti:

a) pamata: normatīvie tiesību akti,

b) papildus arī vispārējie tiesību principi, paražu tiesības (pamatā transformētas), Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT), Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) un Satversmes tiesas (turpmāk – ST) judikatūra;

2) palīgavoti: (pārējo tiesu) judikatūra, likumdošanas sagatavošanas materiāli, tiesību doktrīna,1 tiesnešu atsevišķās domas (kā īpaša doktrīna) u.c.

Vadoties pēc vispārsaistošā spēka kritērija, tiesību avoti tiek iedalīti tikai patstāvīgajos tiesību avotos, t.i., tādos, kam piemīt vispārsaistošs spēks, un palīgavotos, t.i., tiesību avotos, kam nepiemīt vispārsaistošs spēks. Kontinentālās Eiropas tiesību saimei raksturīgi patstāvīgos tiesību avotus dalīt vēl sīkāk: pamata avotos (likumdošanas procesā fiksēti rakstītie tiesību avoti – normatīvie tiesību akti) un papildu avotos (vispārējie tiesību principi, paražu tiesības, ECT, ES un ST judikatūra).

Tiesību zinātnei ir palīgtiesību avota raksturs, tomēr tai ir pieaugoša loma tiesību izpratnes veidošanā, tiesību piemērošanā, tālākveidošanā, jaunradē, nolēmumu izstrādē, juridisko jēdzienu vārdnīcu veidošanā u.c., lai sasniegtu taisnīgumu – patstāvīgu un nemainīgu gribu iedalīt katram viņa tiesības.

Zinātne ir viss, kas apstiprinājies līdz tādai pakāpei, ka nebūtu saprātīgi vismaz pagaidām tam nepiekrist.2 Novērotājs pats ar savu vērtību izpratni ietekmē pētnieciskās pieejas procesu un nevar iegūt neatkarīgu realitātes ainu, līdz ar to zinātniskā atziņa nav iespējama objektīva. Vajadzīga vēl arī kritika un polemika, pieejamība un pārbaude laikā. Tad to var uzskatīt par tiesību zinātnes atziņu kā tiesību palīgavotu, kas piešķir tiesībām jēgu.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties