Ievads

Raksts ir autores maģistra darba saīsināta versija, un tā mērķis ir vērst lasītāju uzmanību uz digitālo platformu tirgus varas novērtēšanas problemātiku un piedāvāt risinājumus tiesiskā regulējuma pilnveidošanai.

Tirgus varas novērtēšana ir konkurences tiesību piemērošanas centrālais elements. Lai konkurences tiesības piemērotu taisnīgi, tirgus vara digitālajām platformām jānosaka, ņemot vērā to raksturojošās pazīmes. Rakstā tirgus varas novērtēšana tiks aplūkota Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību aktu un prakses gaismā. Konkurences tiesību pārkāpumi lielākoties ir jāpamato ar tirgus dalībniekam piemītošo tirgus varu,¹ un ES tirgus varu ir būtiski noteikt Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 101., 102. panta un Apvienošanās regulas² kontekstā.

Digitālo platformu raksturojums

Eiropas Komisija (turpmāk – EK) pēc digitālo platformu uzņēmējdarbības modeļa izdala dažādu veidu platformas, tostarp e-komercijas platformas, lietotņu izplatīšanas platformas, tiešsaistes meklēšanas rīkus, sociālos tīklus u.c.³ EK norāda, ka nav izstrādāta definīcija, kas aptver visas platformas, jo vienots jēdziens pārlieku sašaurinātu vai aptvertu pārāk plašu tiešsaistes pakalpojumu klāstu.⁴

Lai gan platformu nošķiršana var būt lietderīga, nosakot preces vai pakalpojuma aizvietojamību konkrētajā tirgū, tirgus varas novērtējumu būtiskāk ietekmē platformu raksturojošās pazīmes. Digitālās platformas operators nodrošina divu vai vairāku lietotāju grupu mijiedarbību, kas var izpausties, piemēram, informācijas apmaiņas sekmēšanā vai darījumu noslēgšanas nodrošināšanā.⁵ Tātad platformas raksturo daudzpusīgums. Turpretim tradicionālā uzņēmējdarbība ir lineāra – uzņēmums piedāvā preci vai pakalpojumu patērētājam, tā ietvaros veicot tādas darbības kā ražošana, izplatīšana un pārdošana. Tāpat vienas klientu grupas pieprasījumu pēc platformas sniegtajiem pakalpojumiem ietekmē otras klientu grupas pieprasījums un noteiktos gadījumos vice versa.⁶ Šāda atkarība var veidoties, piemēram, starp pircējiem un pārdevējiem, darba devējiem un darba meklētājiem u.tml. Šī savstarpējā atkarība rada tīkla ietekmi (network effect), kas var būt tieša (direct) un netieša (indirect).⁷ Tiešo tīkla ietekmi novēro, ja platformas pievilcība vienai lietotāju grupai palielinās, pieaugot platformas lietotāju skaitam konkrētajā lietotāju grupā, savukārt netiešo tīkla ietekmi – ja, palielinoties lietotāju skaitam vienā platformas lietotāju grupā, palielinās citas lietotāju grupas lielums.⁸ Netiešā tīkla ietekme raksturo, piemēram, e-komercijas platformas, jo, palielinoties tirgotāju skaitam platformā, palielinās tās vērtība pircēju acīs.

Tāpat platformas lietotāju uzvedību raksturo daudzviesošana (multi-homing) vai vienviesošana (single-homing).⁹ Vienviesošanu novēro, ja lietotājs noteikta mērķa sasniegšanai izmanto vienu platformu, tādējādi mijiedarbojoties tikai ar šīs platformas lietotājiem. Savukārt daudzviesošanas gadījumā lietotājs izmanto vārākas platformas.¹⁰ Platformām raksturīgas arī pārslēgšanās izmaksas (switching costs)¹¹ un apjomradīti ietaupījumi, kas nozīmē, ka ienākšana digitālajā tirgū sākotnēji ir saistīta ar lielām investīcijām, bet pēc šādu ieguldījumu izdarīšanas izmaksas proporcionāli apkalpoto klientu skaitam kļūst niecīgas.¹² Digitālas platformas raksturo arī novatoriskums,¹³ kā arī uzņēmumu rīcībā esošo datu apjoms un kvalitāte.¹⁴

Tirgus varas novērtēšana ES

Lielākā daļa konkurences tiesību pārkāpumu jāpamato ar uzņēmumam piemītošo tirgus varu.¹⁵ ES tirgus varas koncepts tiek saprasts kā uzņēmuma spēja ilglaicīgi, gūstot peļņu, paaugstināt cenas virs konkurences līmeņa, nesaskaroties ar pietiekami lielu konkurences spiedienu.¹⁶ Tirgus vara ES galvenokārt tiek noteikta netieši, vispirms nosakot konkrēto tirgu, tad tirgus dalībnieka tirgus daļu konkrētajā tirgū un visbeidzot šķēršļus, kas kavē jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu.