I

Krievijas agresija pret Ukrainu daudzām vērtībām ir piešķīrusi dziļāku un nozīmīgāku kontekstu un jēgu, nekā mēs par tām esam iepriekš domājuši. Tas attiecas arī uz mūsu Satversmi¹ un Satversmes simtgadi, kuru svinam šajā gadā.

Ukrainas tauta karā pret Krieviju aizstāv savas tiesības būt brīvai un neatkarīgai valstij. Ukraina cīnās, lai visos laikos paliktu suverēna un neatkarīga, demokrātiska, sociāla un tiesiska valsts. Ukrainas konstitūcijā kā nemaināma ir nostiprināta tās eiropeiskā identitāte un eiropeiskā un eiroatlantiskā kursa neatgriezeniskums.²

Karā pret Krieviju Ukrainas tauta apstiprina savu valstsgribu pastāvēt kā valstij, kura balstās Eiropas vērtībās un pieder Rietumu pasaulei. Vērtības un pasaules redzējums, par kuru cīnās Ukraina, ir mūsu – Eiropas un Rietumu pasaules vērtības un pasaules redzējums.

Līgumā par Eiropas Savienību 2. pantā ir noteikts, ka "Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība."³ Savukārt Ziemeļatlantijas līguma preambulā pausta visu NATO dalībvalstu apņēmība "sargāt savu tautu brīvību, kopējo mantojumu un civilizāciju, kas dibināta uz demokrātijas, personas brīvības un tiesiskas valsts principiem".⁴

Tās ir kopējās Rietumu pasaules vērtības, kas caurauž Rietumu demokrātiju konstitucionālo identitāti un apvieno mūs visus vienotā politiskā kultūrtelpā un vērtību savienībā.⁵

II

Rietumu pasaules pamats ir katras personas brīvība un pašnoteikšanās, demokrātija un tiesiska valsts – gan starptautiskajās attiecībās, gan valsts iekšpolitikā.

Krievijas agresija Ukrainā izaicina šos Rietumu pasaules vērtību pamatus. Krievija apšauba Ukrainas tautas tiesības pašai brīvi lemt par savu nākotni. Krievija neatzīst tiesisku valsti, bet tā vietā prasa citus rēķināties ar savu spēku.