3. Maijs 2022 /NR. 18 (1232)
Tiesību politika
Satversmes simtgade jaunajos ģeopolitiskajos apstākļos
Egils Levits
Valsts prezidents 

I

Krievijas agresija pret Ukrainu daudzām vērtībām ir piešķīrusi dziļāku un nozīmīgāku kontekstu un jēgu, nekā mēs par tām esam iepriekš domājuši. Tas attiecas arī uz mūsu Satversmi1 un Satversmes simtgadi, kuru svinam šajā gadā.

Ukrainas tauta karā pret Krieviju aizstāv savas tiesības būt brīvai un neatkarīgai valstij. Ukraina cīnās, lai visos laikos paliktu suverēna un neatkarīga, demokrātiska, sociāla un tiesiska valsts. Ukrainas konstitūcijā kā nemaināma ir nostiprināta tās eiropeiskā identitāte un eiropeiskā un eiroatlantiskā kursa neatgriezeniskums.2

Karā pret Krieviju Ukrainas tauta apstiprina savu valstsgribu pastāvēt kā valstij, kura balstās Eiropas vērtībās un pieder Rietumu pasaulei. Vērtības un pasaules redzējums, par kuru cīnās Ukraina, ir mūsu – Eiropas un Rietumu pasaules vērtības un pasaules redzējums.

Līgumā par Eiropas Savienību 2. pantā ir noteikts, ka "Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība."3 Savukārt Ziemeļatlantijas līguma preambulā pausta visu NATO dalībvalstu apņēmība "sargāt savu tautu brīvību, kopējo mantojumu un civilizāciju, kas dibināta uz demokrātijas, personas brīvības un tiesiskas valsts principiem".4

Tās ir kopējās Rietumu pasaules vērtības, kas caurauž Rietumu demokrātiju konstitucionālo identitāti un apvieno mūs visus vienotā politiskā kultūrtelpā un vērtību savienībā.5

 

II

Rietumu pasaules pamats ir katras personas brīvība un pašnoteikšanās, demokrātija un tiesiska valsts – gan starptautiskajās attiecībās, gan valsts iekšpolitikā.

Krievijas agresija Ukrainā izaicina šos Rietumu pasaules vērtību pamatus. Krievija apšauba Ukrainas tautas tiesības pašai brīvi lemt par savu nākotni. Krievija neatzīst tiesisku valsti, bet tā vietā prasa citus rēķināties ar savu spēku.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties