Naida motivētie noziedzīgie nodarījumi mūsdienās ir kļuvuši par nopietnu problēmu – izaicinājumu tiesībaizsardzības iestādēm un sabiedrībai kopumā. Līdzšinējā prakse liecina, ka Latvijā reģistrētie naida noziegumi galvenokārt izpaužas naida runas veidā, ievietojot aizvainojošus komentārus un publikācijas internetā, tas ir, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu.¹ Reģistrēto noziedzīgo nodarījumu dinamika un naidīgo komentāru saturs norāda, ka šo procesu dažreiz ietekmē nozīmīgi vēsturiskie notikumi, kas izraisa plašu sabiedrisko rezonansi. Reģistrēto naida noziegumu pieaugums bija novērojams, piemēram, "bēgļu krīzes" laikā. Arī Krievijas Federācijas iebrukums Ukrainā un karadarbība tās teritorijā veicināja Latvijas Republikai nelojālo personu aktivitātes, tai skaitā naidīga satura izplatīšanu gan interneta vidē, gan sabiedriskās vietās nesankcionētu pasākumu laikā. Autora ieskatā, tas arī pamato šī raksta nepieciešamību un aktualitāti. Raksta mērķis ir uzsākt diskusiju par iespējamiem problēmjautājumiem, kas varētu rasties tiesību piemērotājam, kurš identificē vai izmeklē naida noziegumus, kā arī piedāvāt šo problēmu iespējamus risinājumus.

Notikumi Ukrainā kļuvuši par katalizatoru tam, ka daļa Latvijas zinātnieku un tiesību piemērotāju sākusi skatīt naida noziegumu fenomenu daudz plašāk, nekā tas bija līdz šim, attiecinot šo jēdzienu uz vairākiem Krimināllikuma pantiem un definējot šo notikumu kontekstā, piemēram, tādu sociālo grupu kā "Ukrainas tauta". Autora ieskatā, nevajadzētu jaukt jēdzienus "Ukrainas tauta" un "ukraiņu tauta", it īpaši ņemot vērā, ka pirmais no minētajiem jēdzieniem ir plašāks un ietver visu tautību Ukrainas pilsoņus.² Pēc analoģijas vērtējams konstitucionāli nostiprinātais jēdziens "Latvijas tauta" un tajā ietilpušais jēdziens "latviešu tauta".

Par jēdzienu saturu un tvērumu

Svarīgi atzīmēt, ka jēdzieni "naida noziegums" un "naida runa" Latvijas Republikas teritorijā nav normatīvi nostiprināti.³ Tas nozīmē, ka atbildība par šāda veida nodarījumiem nevar iziet ārpus Krimināllikuma, jo pie kriminālatbildības Latvijas Republikas teritorijā saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga Krimināllikumā paredzētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā ar atrunu, ka šim noziedzīgam nodarījumam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.