Nolēmumu izpildes procesā, līdzīgi kā daudzos citos lietu kategoriju procesos, piedalās un savstarpēji mijiedarbojas divas puses. Nolēmumu izpildē tas ir piedzinējs un parādnieks, kur zvērināts tiesu izpildītājs starp abām pusēm ieņem tādu kā starpnieka pozīciju. Lai nolēmums tiktu izpildīts efektīvi, ir nepieciešams aktīvi līdzdarboties gan no piedzinēja puses, gan arī no tiesu izpildītāja kā valsts varas nesēja puses. Vienlaikus nedrīkst aizmirst arī par parādnieka nozīmīgo lomu nolēmuma efektīvā izpildē, kā arī par nepieciešamību līdzsvarot piedzinēja tiesības uz prasījuma apmierinājumu un parādnieka interešu ievērošanu.
Efektīvas nolēmumu izpildes procesuālie aspekti
Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92. pantam ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Lai gan minētajā pantā tas nav tieši atrunāts, tomēr taisnīgas tiesas jēdziens ietver arī tiesības prasīt, lai valsts nodrošina efektīvu tiesas sprieduma izpildi. Pretējā gadījumā visas pārējās taisnīgas tiesas garantijas ir bezjēdzīgas, ja persona, kas tiesā "panākusi taisnību", nevar to īstenot praksē.1
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) savā judikatūrā ir norādījusi, ka Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta 1. punktā ietvertās "tiesības uz tiesu" garantijas ir izpildītas, ja pieteikuma iesniedzējam ir atļauts vērsties pie tiesu izpildītāja, lai panāktu sprieduma izpildi, un kur turpmāka nespēja izpildīt spriedumu nav notikusi valsts iestāžu nolaidības vai bezdarbības dēļ.2
Civilprocesa likumā (turpmāk – CPL) ietvertā nolēmumu izpildes sistēma ir veidota tā, lai nolēmumu izpildi varētu veikt daudzpusīgi, piemērojot dažādus piespiedu izpildes līdzekļus (CPL 557. pants). Tieši parādniekam ir pienākums aktīvi līdzdarboties un informēt par savu materiālo stāvokli, kas neizpildes gadījumā var rezultēties ar sankciju (CPL 552. pants), un, kamēr izpildu lieta atrodas pie tiesu izpildītāja, tikmēr piedziņa ir iespējama un parāda piedziņai nav noilguma (CPL 547. pants).
Saskaņā ar CPL 570. panta pirmo daļu piedziņu vērš uz fiziskās personas mantu, arī uz šīs personas daļu kopīpašumā un laulāto kopmantā, kā arī likumā noteiktajos gadījumos – uz laulāto mantas kopību. Vienlaikus atbilstoši CPL 570. panta otrajai daļai piedziņa uz parādnieka mantu netiek vērsta, ja parādnieks strādā vai saņem pensiju vai stipendiju un piedziņas apmērs nepārsniedz to mēneša ienākumu daļu, uz kuru pēc likuma var vērst piedziņu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
