26. Jūlijs 2022 /NR. 30 (1244)
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesību principi piedziņas vēršanā uz kustamo mantu
Mg. iur.
Dace Cgojeva
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes locekle, zvērināta tiesu izpildītāja 
Mg. iur.
Edgars Cgojevs
Zvērinātas tiesu izpildītājas D. Cgojevas palīgs 

Par nolēmuma izpildes objektu var būt jebkura personai piederošā manta, proti, gan ķermeniska, gan bezķermeniska. Tā var būt arī saistība, kas pienākas parādniekam no trešās personas, tas ir, tiesība uz izpildījumu. Starptautisko tiesību attīstības rezultātā kustamās mantas aprite ir padarīta par vienu no Eiropas Savienības pamatbrīvībām, vienlaikus ekonomiskās attīstības nepieciešamība var novest pie grūtībām kreditoriem saņemt apmierinājumu no izdarītā aizskāruma.
Ņemot vērā minēto, autori publikācijā pievērsīs uzmanību tiesību principiem, kas tiesu izpildītājam jāievēro, piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus saistībā ar vispārējo mantas apķīlāšanas kārtību un mantas apsardzības institūtu.

Samērīgums un procesuālā ekonomija

Saskaņā ar Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 557. panta pirmās daļas 1. punktu piespiedu izpildes līdzekļi ir piedziņas vēršana uz parādnieka kustamo mantu, tai skaitā mantu, kas atrodas pie citām personām, un bezķermeniskām lietām, tās pārdodot [..].1

Ikdienā tiesu izpildītājs regulāri sastopas ar tiesību principu kolīziju, kad jāizmanto svēršanas un salīdzināšanas metode, izvērtējot piedziņas izpildes līdzekļa piemērošanu pret parādnieku. Svara kausos vienmēr atradīsies parādnieka un piedzinēja intereses, kas prasa piepildīt samērīguma principu ar saturu.

Samērīguma princips ir visaptverošs juridisks elements un eksistē arī tad, ja normatīvajos aktos tas expressis verbis nav ierakstīts.2 Samērīgums ir skatāms arī kopsakarā ar personas morāli. Tiesu izpildītāja darbībā vienmēr pastāvēs personas subjektīvais vērtējums par to, kas ir samērīgs. Morāle atšķiras no likuma, jo "tikai tāpēc, ka cilvēks var kaut ko darīt, nenozīmē, ka viņam tas patiešām būtu jādara".3

Tiesu izpildītājam kā normatīvo aktu piemērotājam ir jāprot saskatīt likumdevēja izteiktā griba, tulkojot un izprotot CPL. Uzskatāms piemērs ir CPL 574. panta trešā daļa, kas uzliek par pienākumu tiesu izpildītājam izvērtēt, vai parādnieka manta vispār ir apķīlājama un realizējama, to skatot ne tikai no kreditora, bet arī parādnieka interesēm, jo visa sprieduma izpilde notiek uz parādnieka rēķina.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties