Nekustamā īpašuma atbrīvošanu tiesas nolēmumu izpildes procesā šobrīd regulē divas nodaļas Civilprocesa likumā – 74.¹ nodaļa "Personu un mantas izlikšana no telpām" un 74.² nodaļa "Ievešana nekustamā īpašuma valdījumā".¹ Jau iepriekš² autors ir vērsis uzmanību, ka abās nodaļās esošās tiesību normas dublējas³ un ir tikai nedaudz atšķirīgas, secinot, ka nav īsta pamata šādu divu nodaļu esamībai Civilprocesa likumā, tādēļ ir jāmaina esošais regulējums, izveidojot vienu nodaļu "Nekustamā īpašuma atbrīvošana un nodošana".⁴

Rakstā tiks apskatīts nekustamā īpašuma atbrīvošanas regulējums tiesas nolēmumu izpildes procesā, kas pašlaik izpaužas kā "personu un mantas izlikšana no telpām" un "ievešana nekustamā īpašuma valdījumā", analizējot pēdējo gadu laikā pieņemtos grozījumus Civilprocesa likumā šiem institūtiem, kas pilnveidoti arī saistībā ar Dzīvojamo telpu īres likuma pieņemšanu; sniegts ieskats jaunajā regulējumā par lēmumu pieņemšanu ievešanā nekustamā īpašuma valdījumā pēc izsoles.

Raksta mērķis ir piedāvāt apvienot šos abus ļoti līdzīgos nekustamā īpašuma atbrīvošanas institūtus, radot daudz universālākas tiesību normas, sniedzot priekšlikumus vienotas Civilprocesa likuma nodaļas "Nekustamā īpašuma atbrīvošana un nodošana" izveidei ar konkrētām tiesību normu redakcijām.

Grozījumi Civilprocesa likuma spriedumu izpildes daļā (izlikšana)

Par svarīgākajiem grozījumiem Civilprocesa likumā attiecībā uz personu izlikšanu jāatzīmē 2021. gada 25. marta grozījumi,⁵ kas stājās spēkā 2021. gada 20. aprīlī un kas pamatā tika pieņemti saistībā ar Dzīvojamo telpu īres likumu,⁶ kurš stājās spēkā 2021. gada 1. maijā.

Par būtiskāko uzskatāms ir jaunais koncepts, ka prasību, piemēram, īres lietās, ceļ tikai pret dzīvojamās telpas īrnieku, jo īrnieks ir galvenā persona, bet pret īrnieka ģimenes locekļiem, kā agrāk, prasību neceļ.