26. Jūlijs 2022 /NR. 30 (1244)
Skaidrojumi. Viedokļi
Nekustamā īpašuma atbrīvošanas regulējuma problemātika un pilnveide
Mg. iur.
Jānis Lapsa
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektora p.i., zvērināts advokāts 

Rakstā tiks apskatīts nekustamā īpašuma atbrīvošanas regulējums tiesas nolēmumu izpildes procesā, kas pašlaik izpaužas kā "personu un mantas izlikšana no telpām" un "ievešana nekustamā īpašuma valdījumā", analizējot pēdējo gadu laikā pieņemtos grozījumus Civilprocesa likumā šiem institūtiem, kas pilnveidoti arī saistībā ar Dzīvojamo telpu īres likuma pieņemšanu; sniegts ieskats jaunajā regulējumā par lēmumu pieņemšanu ievešanā nekustamā īpašuma valdījumā pēc izsoles.

Nekustamā īpašuma atbrīvošanu tiesas nolēmumu izpildes procesā šobrīd regulē divas nodaļas Civilprocesa likumā – 74.¹ nodaļa "Personu un mantas izlikšana no telpām" un 74.2 nodaļa "Ievešana nekustamā īpašuma valdījumā".1 Jau iepriekš2 autors ir vērsis uzmanību, ka abās nodaļās esošās tiesību normas dublējas3 un ir tikai nedaudz atšķirīgas, secinot, ka nav īsta pamata šādu divu nodaļu esamībai Civilprocesa likumā, tādēļ ir jāmaina esošais regulējums, izveidojot vienu nodaļu "Nekustamā īpašuma atbrīvošana un nodošana".4

Rakstā tiks apskatīts nekustamā īpašuma atbrīvošanas regulējums tiesas nolēmumu izpildes procesā, kas pašlaik izpaužas kā "personu un mantas izlikšana no telpām" un "ievešana nekustamā īpašuma valdījumā", analizējot pēdējo gadu laikā pieņemtos grozījumus Civilprocesa likumā šiem institūtiem, kas pilnveidoti arī saistībā ar Dzīvojamo telpu īres likuma pieņemšanu; sniegts ieskats jaunajā regulējumā par lēmumu pieņemšanu ievešanā nekustamā īpašuma valdījumā pēc izsoles.

Raksta mērķis ir piedāvāt apvienot šos abus ļoti līdzīgos nekustamā īpašuma atbrīvošanas institūtus, radot daudz universālākas tiesību normas, sniedzot priekšlikumus vienotas Civilprocesa likuma nodaļas "Nekustamā īpašuma atbrīvošana un nodošana" izveidei ar konkrētām tiesību normu redakcijām.

 

Grozījumi Civilprocesa likuma spriedumu izpildes daļā (izlikšana)

Par svarīgākajiem grozījumiem Civilprocesa likumā attiecībā uz personu izlikšanu jāatzīmē 2021. gada 25. marta grozījumi,5 kas stājās spēkā 2021. gada 20. aprīlī un kas pamatā tika pieņemti saistībā ar Dzīvojamo telpu īres likumu,6 kurš stājās spēkā 2021. gada 1. maijā.

Par būtiskāko uzskatāms ir jaunais koncepts, ka prasību, piemēram, īres lietās, ceļ tikai pret dzīvojamās telpas īrnieku, jo īrnieks ir galvenā persona, bet pret īrnieka ģimenes locekļiem, kā agrāk, prasību neceļ.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties