Rakstā ir izvērtēts pastāvošais Civilprocesa likuma (CPL) 620. panta regulējums par tiesas uzlikto pienākumu piespiedu izpildi, kā arī
identificētas galvenās problēmas un piedāvāti to risinājumi.
Neapšaubāmi, CPL pēdējos gados ir piedzīvojis ne mazums vērtīgu uzlabojumu. Kā viens no būtiskākajiem ir likuma papildināšana ar regulējumu par pagaidu aizsardzību, kas manifestē likumdevēja vēlmi efektīvi aizsargāt dažādas nemantiskas prasības vēl pirms tiesas gala nolēmuma pieņemšanas.1 Tomēr, ja tiesas nolemtais labprātīgi netiek pildīts, prasītājs saskaras ar vienu no civilprocesa sarežģītākajiem aspektiem – kā piespiedu kārtā nodrošināt, ka atbildētājs veic vai – tieši otrādi – atturas veikt tikai no savas gribas atkarīgas darbības. Piemēram, kā nolēmuma neizpildes gadījumā pārtraukt autortiesību aizskārumu turpināšanu vai prettiesiskas informācijas izplatīšanu, kā atjaunot prettiesiski pārtraukto komunālo pakalpojumu saņemšanu vai nodrošināt piekļuvi tikai atbildētājam pieejamām telpām tehnisku darbu veikšanai un kaitējuma novēršanai. Saistībā ar minēto jāatzīmē, ka diemžēl gan pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošana, gan arī citu tiesas par pienākumu uzlikto tiesisko darbību izpilde joprojām ir pakļauta novecojušam un neefektīvam CPL piespiedu izpildes regulējumam, kas saturiski praktiski nav mainīts kopš CPL pieņemšanas 1998. gadā2 un vairāk kavē nekā palīdz efektīvā tiesību aizsardzībā. Lai aplūkotu ieskicēto problēmu plašāk, rakstā ir izvērtēts pastāvošais CPL 620. panta regulējums par tiesas uzlikto pienākumu piespiedu izpildi, kā arī identificētas galvenās pastāvošās problēmas un piedāvāti esošās situācijas risinājumi.
Civilprocesa likuma regulējums par pienākumu uzlikto darbību piespiedu izpildi
Atbilstoši Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes statistikai par prasības pieteikumiem, kas uzliek par pienākumu atbildētājiem veikt kādas darbības, pēdējos gados izpildei nodoto lietu skaits ir pieaudzis no aptuveni četrdesmit līdz pat gandrīz septiņdesmit lietām gadā.3 Lai arī nav precīzāku statistikas datu, kādus prasības priekšmetus aptver izpildei nodotās lietas, no teorijas skatupunkta atbildētājiem par pienākumu noteiktās darbības var būt dažādas. Tā var būt gan pienākumu noteikšana ēkas pārvaldniekam izsniegt pārskatu par izlietotajiem naudas līdzekļiem, būvniecības darbu ietvaros radušos defektu novēršana, apsolīto preču piegāde, nelikumīgi uzbūvētā žoga nojaukšana, izmaiņu veikšana kapitālsabiedrības dalībnieku reģistrā u.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.