Tiesības uz veselīgu vidi ir pakāpeniski attīstījušās kopš 20. gadsimta 70. gadiem, kad uz tām 1972. gada 16. jūnijā pirmo reizi atsaucās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Konferencē par cilvēkvidi Stokholmā pieņemtās Deklarācijas ietvaros.1
Lai gan Eiropas nostāja vides jautājumos ir skaidra, tiesības uz veselīgu vidi un šo tiesību atzīšana nav tik nepārprotami definētas. Tiesa gan, jāatzīmē, ka, piemēram, Orhūsas konvencijas 1. pantā ir nostiprinātas pašreizējās un uz nākamajām paaudzēm attiecināmas tiesības dzīvot vidē, kas atbilst cilvēku veselībai un labklājībai.2 Savukārt Eiropas Cilvēktiesību konvencija konceptuāli neparedz tiesības uz veselīgu vidi per se. Neskatoties uz minēto, vides jautājumi tiek risināti netieši, izmantojot Eiropas Cilvēktiesību tiesas gana dinamisku konvencijas interpretāciju.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
