Jau šīs nedēļas nogalē, 1. oktobrī, Latvijas Republikas pilsoņi, piedaloties 14. Saeimas vēlēšanās, lems par valsts virzību turpmākajos četros gados. Vēlēšanas demokrātijā ir būtisks pilsoniskās līdzdalības pienākums – veids, kā noteikt sabiedrības nākotnes attīstību.

Jāatzīst, ka šoreiz vēlētāju izvēle nav vienkārša, jo Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) reģistrējusi 19 dažādus sarakstus un konkurence uz parlamentu būs lielākā visā mūsu demokrātijas vēsturē: 18 kandidāti uz katru Saeimas deputāta krēslu!

Lai šādos apstākļos izdarītu informētu izvēli, vēlētājam būtu nepieciešams iedziļināties CVK iesniegtajās partiju programmās, izpētīt kandidātu līdzšinējo dzīves ceļu, sekot līdzi pirmsvēlēšanu debatēm, kuras medijos pēdējās nedēļās sasniegušas nebijušu intensitāti, kā arī neapjukt informatīvajā troksnī, kas tiek radīts, izplatot politisko spēku vēstījumus visu veidu sociālajos tīklos.

Ņemot vērā, ka "Jurista Vārda" uzdevums ir veicināt Latvijas tiesiskās sistēmas attīstību un ka žurnāla auditorija ir gan tiesību politikas veidotāji, gan tiesību piemērotāji, redakcija vēlējās palīdzēt mūsu lasītājiem izprast politisko spēku ieceres šajā jomā. Visiem 19 sarakstiem tika izsūtīta aptaujas anketa ar pieciem jautājumiem: pirmais no tiem aicināja atklāt politiskā spēka potenciālo kandidātu uz tieslietu ministra amatu, nākamie trīs jautājumi bija par problēmām un nepieciešamajām reformām Latvijas tiesiskajā sistēmā, savukārt aptauju noslēdza jautājums par to, kā konkrētais politiskais spēks no juridiskā viedokļa definē Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Redakcija ir gandarīta, ka var iepazīstināt savu lasītājus ar aptaujas rezultātiem – 13 no 19 sarakstiem atsaucās iniciatīvai un iesūtīja savas atbildes uz "Jurista Vārda" jautājumiem, un tikai seši politiskie spēki aptaujā nepiedalījās. Publicējam saņemtās atbildes 14. Saeimas vēlēšanu sarakstu CVK izlozētajā secībā. Pie katra saraksta norādīti sniegto atbilžu autori, kā arī pievienots vai nu potenciālā tieslietu ministra amata kandidāta (ja tāds ir minēts) vai atbilžu autora foto. Secīgi norādīti arī tie 14. Saeimas kandidātu saraksti, kas aptaujai savas atbildes neiesniedza.

"Jurista Vārds" jau iepriekš konstatējis, ka šajās vēlēšanās tiesiskums plašākā nozīmē nav partiju programmu prioritāte – piemēram, jēdziens "tiesiska valsts" nav atrodams nevienā no CVK mājaslapā publicētajām partiju "īsajām" programmām.¹ Iespējams, lielākā daļa politisko spēku uzskata, ka šajā ziņā Latvijā nav ļoti būtisku problēmu un tieslietu nozarē ir nepieciešami tikai konkrēti, atsevišķi uzlabojumi (šādu priekšlikumu programmās netrūkst). Otrs ticams izskaidrojums – ka tiesiskuma tēmu pašlaik aizēno citi, sabiedrībai šobrīd daudz sāpīgāki jautājumi (Krievijas iebrukums Ukrainā, ar to saistītā ekonomiskā krīze utt.). Trešais variants, ko arī nevar izslēgt, – tiesiskums nemaz nav konkrētās partijas mērķis, un tā acīmredzami tiecas sasniegt pilnīgi pretēju stāvokli sabiedrībā.

Politisko spēku priekšvēlēšanu solījumus tieslietu nozarē ir analizējuši arī citi mediji. Piemēram, portāls "Delfi" bija aicinājis izteikt viedokli par partiju "īsajām" programmām EST tiesnesi, Rīgas Juridiskās augstskolas profesori Inetu Ziemeli, Latvijas Universitātes profesori Sanitu Osipovu, bijušo Augstākās tiesas priekšsēdētāju Andri Guļānu un Latvijas Universitātes maģistranti Kerolainu Stepi.² Daži no "Delfu" veiktās analīzes secinājumiem: daļa politiķu neizprot, ka tikai tiesiska valsts var veiksmīgi attīstīties; daudzās programmās "ierakstīts viss, ko vien kāds varētu vēlēties, nevis tas, ko valsts ar tai piešķirto kompetenci, tiesību instrumentiem un ekonomiskajiem resursiem, ievērojot pastāvošās starptautiskās saistības un ikvienas personas pamattiesības, varētu īstenot"; vairāki politiskie spēki savās programmās nodala "pareizos savējos" no "nepareizajiem citiem", kuru tiesības varētu tikt ierobežotas, pārkāpjot diskriminācijas aizlieguma principu; astoņi no 19 sarakstiem piedāvā būtisku valsts iekārtas reformu – tautas vēlēta prezidenta institūtu, tomēr "diez vai visas šīs partijas saprot, ko tas nozīmē un kāpēc tas būtu vajadzīgs"; vairākas partijas ierosina būtiski atvieglot referendumu rīkošanu; vairāki politiskie spēki apņēmušies sodīt Covid-19 pandēmijas apkarošanas pasākumu veicējus; un ir arī vismaz viens politiskais spēks, kas aicina "atjaunot Satversmi tās vēsturiskajā veidolā" (neskatoties uz to, ka šādā gadījumā no tās pazustu, piemēram, cilvēka pamattiesību nodaļa). "Delfu" materiālā arī secināts, ka līdzās daudziem racionāliem priekšlikumiem programmās atrodamas "dažādas brīnumlietas – dažas no tām ir noderīgas, bet dažas – pilnīgi absurdas" un ka daļa politisko spēku neizprot tiesiskuma principiālo nozīmi modernā sabiedrībā, kur taisnīgums un "katra cilvēka tiesību garantēšana uz vienlīdzīgiem pamatiem" ir viens no valsts ilgtspējas garantiem.

Pateicamies visiem politiskajiem spēkiem, kas piedalījās "Jurista Vārda" rīkotajā aptaujā un aicinām lasītājus iepazīt 14. Saeimas kandidātu ieceres tieslietu jomā, izdarot pašiem savus secinājumus.

---

1. saraksts: Jaunā Vienotība

Inese Lībiņa-Egnere

Atbildes uz aptaujas jautājumiem sagatavojusi Inese Lībiņa-Egnere – 14. Saeimas deputāta amata kandidāte, tiesību zinātņu doktore, 13. Saeimas deputāte, Saeimas priekšsēdētājas biedre

1. Vai jūsu politiskais spēks ir izvirzījis konkrētu politiķi kā kandidātu tieslietu ministra amatam, ja jūs kļūtu par valdības veidotājiem? Kāda ir šī kandidāta kvalifikācija un pieredze tieslietu nozarē? Kāpēc viņš/viņa būtu labs tieslietu ministrs/ministre?

Partiju apvienība "Jaunā Vienotība" ir nominējusi Ministru prezidenta amata kandidātu, kas ir esošais valdības vadītājs Krišjānis Kariņš. "Jaunās Vienotības" rindās ir pieredzējuši, kompetenti un zinoši politikas veidotāji visu ministriju pārstāvētajās nozarēs, tai skaitā, protams, arī tieslietās. "Jaunās Vienotības" deputātu kandidāti ir arī ar doktora grādu tiesību zinātnēs – Andrejs Judins un Inese Lībiņa-Egnere.

2. Nosauciet jūsu politiskā spēka ieskatā trīs būtiskākās problēmas Latvijas tieslietu nozarē un tiesiskajā sistēmā kopumā?

Partiju apvienība "Jaunā Vienotība" uzskata, ka politiska iejaukšanās tiesu varas neatkarībā, tās autoritātes un leģitimitātes apšaubīšana ir lielākie izaicinājumi Latvijas demokrātijai un tiesiskumam šodien. Mūsu demokrātiskajām procedūrām pēdējā gada laikā ir bijusi jāiztur milzu spriedze – kavēta Satversmes tiesas sprieduma izpilde un negatīvi Saeimas balsojumi par tiesnešu apstiprināšanu amatos, kas balstīti politiskos un populistiskos saukļos. Līdz ar to uzskatām, ka būtiskākās problēmas, ar kurām šobrīd jāstrādā, ir tiesu varas neatkarības stiprināšana, Satversmes tiesas spriedumu izpildes efektivitātes uzlabošana, kā arī saprātīga tiesvedību ilguma nodrošināšana visās tiesu instancēs.

3. Kādas trīs būtiskākās reformas vai prioritārie darbi tiktu uzsākti pirmie, ja jūsu politiskais spēks valdībā iegūtu tieslietu ministra amatu?

Būtiskākais partiju apvienības "Jaunā Vienotība" darbs būs stiprināt neatkarīgu tiesu varu kā demokrātiskas valsts pamatu. Lai to panāktu, ir jāveicina cieņpilns dialogs un komunikācija gan starp Saeimu un tiesu varu, gan visiem valsts varas atzariem. Uzskatu, ka jāmaina tiesnešu apstiprināšanas kārtība, nosakot, ka tiesneši, kuri reiz ar Saeimas balsojumu apstiprināti zemākas instances tiesu vai Satversmes tiesas tiesnešu amatā un līdz ar to devuši arī tiesneša zvērestu, savā tālākajā karjeras izaugsmē nebūtu apstiprināmi ar politisku balsojumu, bet gan Tieslietu padomes un Augstākās tiesas īstenotā procedūrā. Tāpat jāstiprina sabiedrības uzticība Satversmes tiesai un jānovērš precedenti, kad valsts varas institūcijas, tostarp Saeima kā likumdevējs, nepilda Satversmes tiesas spriedumus. Savukārt, lai novērstu ilgo tiesvedību iemeslus, saskatām nepieciešamību pārskatīt likuma piemērošanas jomu.

4. Latvijas Satversmei šogad aprit 100 gadi. Vai tajā, pēc jūsu politiskā spēka domām, būtu jāveic kādi grozījumi? Kādi? Ja uzskatāt, ka Latvijas valstij ir nepieciešama jauna konstitūcija, tad – kāpēc?

Latvijas Republikas Satversmes sapulce pirms simts gadiem, izstrādājot un pieņemot mūsu konstitūciju, tajā nostiprināja tos valsts pamatus un principus, kādi bija un joprojām ir Latvijas valsts dibināšanas stūrakmeņi, kā arī latviešu tautas apziņā. Satversmes lakoniskais teksts un 2014. gadā pieņemtā Satversmes preambula jeb ievads, kurā ietvertas mūsu valsts vērtības, mērķi un principi, ļauj to tulkot dinamiski un atbilstoši laika garam. Satversme kopš tās pieņemšanas brīža pirms 100 gadiem tikusi grozīta tikai piecpadsmit reizes. Uzskatām, ka Satversme arī šobrīd ir pilnīga un efektīvi piemērojama, tāpēc nav saskatāma nepieciešamība to labot.

5. Kā, jūsuprāt, no juridiskā viedokļa ir definējams Krievijas iebrukums Ukrainā?

Partiju apvienība "Jaunā Vienotība" uzsver, ka Krievijas uzsāktais karš Ukrainā ir jau kopš prettiesiskās Krimas aneksijas 2014. gada 20. februārī. Arī pati personīgi, vadot Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) Latvijas delegāciju, vairāku gadu garumā esmu strādājusi pie tā, lai citām Eiropas Padomes dalībvalstīm atgādinātu, ka Krievija ilgstoši nav pildījusi starptautiskos likumus, Eiropas Padomes pieņemtās rezolūcijas un lēmumus, un vēl pirms 2022. gada uzsāktā kara Ukrainā ir prettiesiski pārkāpusi arī Moldovas un Gruzijas suverenitāti un teritoriālo integritāti. Mūsu darbs EPPA visspilgtāk rezultējās ar Krievijas izslēgšanu no Eiropas Padomes 2022. gada 16. martā.

Viennozīmīgi atzīstams, ka 2022. gada 24. februāra uzsāktais iebrukums ir prettiesisks militārs iebrukums un karš Ukrainas teritorijā. Krievija nepārprotami pārkāpj starptautiskajās tiesībās balstīto kārtību un pastrādā kara noziegumus, tostarp genocīdu pret ukraiņu tautu.

 

2. saraksts: Latvijas Krievu savienība

Atbildes uz "Jurista Vārda" aptaujas jautājumiem neatsūtīja.

 

3. saraksts: Zaļo un Zemnieku savienība

Gunārs Kūtris

Atbildes uz aptaujas jautājumiem, saskaņojot tās ar ZZS valdes pārstāvjiem, sagatavojis Gunārs Kūtris – 14. Saeimas deputāta amata kandidāts, LU JF lektors un Krimināltiesisko zinātņu katedras vadītājs.

1. Vai jūsu politiskais spēks ir izvirzījis konkrētu politiķi kā kandidātu tieslietu ministra amatam, ja jūs kļūtu par valdības veidotājiem? Kāda ir šī kandidāta kvalifikācija un pieredze tieslietu nozarē? Kāpēc viņš/viņa būtu labs tieslietu ministrs/ministre?

ZZS ir gatava izveidot visu Ministru kabinetu, jo mums ir pieredzējuši profesionāļi visās jomās. Konkrētus uzvārdus neesam nosaukuši, jo Latvijas vēsturē Valdības vienmēr ir veidojušas vairākas partijas un tas ir pietiekami sensitīvs pēcvēlēšanu darbs, kurā iepriekšēja kandidātu nominēšana var būtiski traucēt.

Mūsu kandidāti tieslietu ministra amatam varētu būt, piemēram, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras vadītājs Gunārs Kūtris vai Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultāte profesors Andrejs Vilks. Abi ir Latvijā labi atpazīstami un pieredzējuši juristi. Piemēram, G. Kūtris labi pārzina tieslietu nozari, jo ir piedalījies gandrīz visu institucionālo likumu izstrādē. Viņš bija Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks un valsts sekretārs laika posmā, kad tika īstenotas vairākas reformas (Tiesu administrācijas izveide, administratīvo tiesu izveide, tiesu izpildītāju sistēmas reforma u.c.). Ministrs ir labs, ja viņš pārzina savas atbildības jomu, saprot tās problēmas un spēj tās risināt no pirmās sava darba dienas.

2. Nosauciet jūsu politiskā spēka ieskatā trīs būtiskākās problēmas Latvijas tieslietu nozarē un tiesiskajā sistēmā kopumā.

1. Lietu izskatīšanas ilgums Latvijas tiesās. Lai gan Eiropas mērogā esam vidējā līmenī, tas nav attaisnojums tam, ka vēl aizvien pārāk lielā lietu skaitā cilvēkiem jāgaida savas lietas izskatīšanas uzsākšana pēc 2, 4 vai pat 10 mēnešiem, bet galīgais atrisinājums – gadiem ilgi. Turklāt problēma risināma kompleksi, neattiecinot to tikai uz iztiesāšanas procesu, piemēram, kriminālprocesos tā ir izmeklēšanas iestāžu un prokuratūras darba kvalitāte un tempi.

2. Nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības noteikšanas metodikas taisnīgums. Īpaši netaisnīgs tas ir līdzšinējā politikā, kad no kadastrālās vērtības tiek rēķināts nekustamā īpašuma nodoklis vai citi obligātie maksājumi (kaimiņa īpašuma vai sava īpašuma uzlabošanai kā "sods" seko nodokļa pieaugums). Tās ir nodalāmas lietas. Tāpat tas attiecas arī uz piespiedu nomas izbeigšanas procesa uzsākšanu.

3. Normatīvo tiesību aktu stabilitāte un kvalitāte. Ministrijai ir jānovērš pārmērīgā likumu grozīšana (mazāk kazuistiskās normas, vairāk prasīt normu skaidrojumus un prasmi interpretēt). Šai ministrijai jānodrošina tiesiskums, kas nozīmē pienākumu pirmajai asi iebilst pret tiesiskai valstij neatbilstošu likumprojektu virzību. Ministrijai pirmajai jāsniedz neskaidru tiesisko situāciju praktiskie risinājumi.

3. Kādas trīs būtiskākās reformas vai prioritārie darbi tiktu uzsākti pirmie, ja jūsu politiskais spēks valdībā iegūtu tieslietu ministra amatu?

1. Jānodrošina institucionālās attīstības turpinātība jautājumos, kuru risināšana ilgus gadus ir novilcināta: (1) jāuzsāk un jāpabeidz Liepājas cietuma būvniecība, (2) jāizveido Tieslietu akadēmija tiesnešu un prokuroru kvalifikācijas celšanai un (3) jāpanāk e-lietas ieviešana visās procesos iesaistītajās institūcijās (kriminālprocesos to kavē policijas bezdarbība). Katrs no šiem darbiem risina svarīgu problēmu tieslietu nozarē – darba kvalitāti, resursu ekonomiju, ātrāku rezultātu.

2. Tiesu darba efektivizēšanas pasākumi. Arī tas ietver vairākus pasākumus: (1) darba organizācijas pilnveidošana tiesās, (2) tiesnešu palīga nozīmes stiprināšana, (3) lietu izskatīšanas nepārtrauktības principa atjaunošana. Papildus tam nepieciešams veikt iepriekšējo tiesu sistēmas reformu rezultātu izvērtējumu (ne tikai no nozares skatpunkta, bet arī saistīto institūciju un iedzīvotāju vērtējumā).

3. Pasākumi, kas īstenojami 2. punktā norādīto problēmu risināšanai. To iespējams darīt vienlaikus, jo ministrijā katram virzienam ir savas atbildīgās struktūrvienības vai pārraudzībā esošas iestādes. Papildus šiem uzdevumiem varētu norādīt arī citus īstenojamos pasākumus, piemēram, paplašināt valsts nodrošināto juridisko palīdzību iedzīvotājiem (cilvēki par šo iespēju arī maz zina), atrisināt jautājumu par PSRS okupācijas režīma radīto zaudējumu piedziņas procesu utt.

4. Latvijas Satversmei šogad aprit 100 gadi. Vai tajā, pēc jūsu politiskā spēka domām, būtu jāveic kādi grozījumi? Kādi? Ja uzskatāt, ka Latvijas valstij ir nepieciešama jauna konstitūcija, tad – kāpēc?

ZZS neatkāpjas no mūsu partiju (LZS un LSDSP) vērtībām, kas Satversmes sapulces laikā tika iestrādātas Satversmē. Tā ir gudri izstrādāta un lakoniska, kas nodrošina tiesiskas, demokrātiskas, sociāli atbildīgas un cilvēktiesības cienošas valsts pastāvēšanu. Jauna konstitūcija nav nepieciešama.

Valsts pieredze ir devusi pamatu arī grozījumu izdarīšanai pamatlikumā. Cilvēku pasivitāte vēlēšanās liecina, ka vēlēšanu sistēma ir jāgroza, ļaujot vēlētājiem balsot par konkrētām personām (jauktās vēlēšanu sistēmas ieviešana). Otrs grozījums – tautas ievēlēts Valsts prezidents, kas pilnvērtīgi var pārstāvēt valsti, nevis dažas partijas.

5. Kā, jūsuprāt, no juridiskā viedokļa ir definējams Krievijas iebrukums Ukrainā?

Krievijas iebrukums Ukrainā juridiski viennozīmīgi ir definējams kā nepieļaujama agresija – starptautiskām tiesībām neatbilstoša spēka lietošana pret citas valsts suverenitāti, teritoriālo neaizskaramību, ekonomisko vai politisko neatkarību. Tas ir ANO Statūtu 2. panta 4. punkta pārkāpums. Šāda kvalifikācija nozīmē, ka ir izdarīts starptautisks noziegums (Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtu 8.bis pants) un agresijas organizētāji var tikt pakļauti starptautiskam tribunālam.

Iebrukums ir kvalificējams arī kā okupācija (citas valsts sagrābšanu ar bruņotu spēku un savas pārvaldības ieviešana tajā – Hāgas 1907. g. konvencija) un aneksija (attiecībā uz Krimu – valsts vai tās teritorijas daļas pievienošanu citai valstij – Ceturtā Ženēvas konvencija, 1949. g.). Šī kvalifikācija prasa no valsts ievērot zināmus noteikumus pret okupētās (anektētās) teritorijas iedzīvotājiem.

 

4. saraksts: Tautas kalpi Latvijai

Atbildes uz "Jurista Vārda" aptaujas jautājumiem neatsūtīja.

 

5. saraksts: Suverēnā vara

Atbildes uz "Jurista Vārda" aptaujas jautājumiem neatsūtīja.

 

6. saraksts: Kristīgi progresīvā partija

Atbildes uz "Jurista Vārda" aptaujas jautājumiem neatsūtīja.

 

7. saraksts: "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija

Valērijs Agešins

Atbildes uz aptaujas jautājumiem sagatavojis Valērijs Agešins – 14. Saeimas deputāta amata kandidāts, 13. Saeimas deputāts.

"Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija kā kandidātu tieslietu ministra amatam ir izvirzījusi mani – Valēriju Agešinu.

No 2002. gada līdz šim brīdim esmu Latvijas Republikas Saeimas deputāts (8., 9., 10., 11., 12., 13. Saeima), Saeimas Juridiskās komisijas sekretārs, Saeimas Nacionālās drošības komisijas loceklis. No 1999. gada līdz šim brīdim esmu Baltijas Starptautiskās akadēmijas lektors (profesionālā bakalaura studiju programma "Tiesību zinātne"). Vairākkārt saskaņā ar Baltijas Starptautiskās akadēmijas Liepājas filiāles studentu aptauju rezultātiem esmu ticis atzīts par labāko Gada pasniedzēju.

Man ir konkrēta, lietišķa, teju ikdienas darba pieredze Saeimas Juridiskajā komisijā 20 gadu garumā. Minētā pieredze man ļautu sākt intensīvi strādāt Tieslietu ministrijā jau no pirmās darba dienas.

Uzskatu, ka likumus nevajag grozīt bez vajadzības. Stabili likumi ir liela vērtība, tie ekonomē valsts resursus, veicina iedzīvotāju uzticēšanos valstij, un tas kopumā rada stabilitātes sajūtu sabiedrībā.

Esmu principiāls cilvēks ar augstu atbildības sajūtu un tādu pašu atbildību prasu arī no citiem. Saeimas deputāta amatā aktīvi piedalījos sakārtotas normatīvo aktu sistēmas veidošanā, kura būtu saprotama un taisnīga. Man ir labas komunikācijas prasmes un labas spējas organizēt un vadīt saskarsmes procesu, strādāt komandā, organizēt un vadīt komandas darbu.

Regulāri sniedzu konsultācijas iedzīvotājiem. 2014. gadā publicēju savu grāmatu "Sarežģītu problēmu vienkārši risinājumi".

Manuprāt, svarīgi atcerēties, ka Latvijas Republikas Satversme ir juridiskās domas piemineklis, kas papildināms un labojams ar lielu atbildību un piesardzību. Satversmes burts un gars balstās uz priekšstatu par Latvijas tautu kā augstāko varas nesēju, visu valsts institūciju varas avotu. Mēs visi labi apzināmies, ka daudzi iedzīvotāji paši vēlas lemt, kas vadīs valsti. Diemžēl pašreizējās varas partijas grib atstāt šo privilēģiju parlamenta rokās, grib sīvu cīņu kuluāros.

Manuprāt, Valsts prezidents nedrīkst būt politiska tirgus priekšmets, un esmu pārliecināts, ka mūsu valsts iedzīvotājiem ir jābūt tiesībām patstāvīgi izvēlēties vispiemērotāko cilvēku – autoritāti, kas spētu efektīvi vadīt valsti. Tāpēc ir nepieciešami Satversmes grozījumi un jāmaina pašreizējā Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība. Valsts prezidents ir jāievēl tautai. Šajā amatā jābūt cilvēkam, kuram ir zināšanas, iemaņas, prasmes un priekšstats par to, kā mazināt sabiedrības sašķeltību un uzlabot iedzīvotāju labklājības līmeni. Valsts prezidenta pilnvaru apjoms nav jāvērtē kopsakarā ar ievēlēšanas procedūras izmaiņām. Tautas vēlētam prezidentam plašākas pilnvaras nav nepieciešamas. Gudri izmantojot Satversmē piešķirtās pilnvaras, valsts galvai ir visas iespējas rīkoties efektīvi un atbildīgi. Tautas vēlēta prezidenta panākumus noteiks viņa paša pārliecība, atbalstītāju spiediens, viņa mugurkauls un enerģija, spēja un vēlme izmantot tos varas rīkus, kas prezidentam ir, lai virzītu savas idejas. Valsts prezidentam ir lielāka iespēja izteikt savu viedokli un būt sadzirdētam nekā jebkuram citam valstī. Tautas izraudzītajam prezidentam tauta arī vairāk uzticētos nekā parlamenta vēlētam. Tautas vēlēts prezidents veicinātu demokrātijas nostiprināšanu Latvijas valstī, iedzīvotājiem sniedzot tiesības ne tikai ievēlēt prezidentu, bet arī novērtēt viņa darbību.

Uzskatu, ka mūsu pašreizējā proporcionālā vēlēšanu sistēma ir kļuvusi stagnējoša un ir nobriedusi nepieciešamība iestāties par mažoritārām Saeimas vēlēšanām, kur katrs ievēlētais deputāts pārstāv savu apgabalu, līdz ar to ir tuvāk vēlētājam, pārzina sava apgabala situāciju, izprot cilvēku problēmas. Pats galvenais – viņš vairs nevar justies neatkarīgs no savu vēlētāju gribas. Viņam godīgā konkurencē jāpierāda sava piedāvājuma priekšrocības un jāpilda vēlētājiem dotie solījumi. Pretējā gadījumā viņš var zaudēt jebkādu vēlētāju uzticēšanos un rezultātā varētu tikt atsaukts. Šāda pieeja nostiprinātu politiķu personīgo atbildību. Ja pašlaik vēlēšanās darbotos šādi nosacījumi, pieļauju, ļoti daudzi lēmumi mūsu valstī būtu pieņemti pavisam citādi.

Iestājos par tautas līdzdalības iespēju paplašināšanu lēmumu pieņemšanā gan valsts, gan pašvaldību līmenī. Latvijas valstij ir svarīgi saglabāt noturīgas politiskas saiknes ar saviem pilsoņiem. Tāpēc iestājos ne tikai par Saeimas vēlēšanu sistēmas pilnveidošanu, bet atbalstu arī pašvaldību vēlēšanu sistēmas reformu, pārejot uz tiešām Domes priekšsēdētāja vēlēšanām.

Manā ieskatā, juristi ir tie, kas sargā, stiprina un attīsta demokrātijas pamatprincipus, un tas ir mūsu visu profesionālais pienākums. Mēs kopā veidojam tiesisku valsti, kurā ikviens cilvēks ir personība un kurā valda princips – viens likums un viena taisnība visiem. Līdz ar to plānoju izmantot savu izglītību un līdzšinējo sešu sasaukumu parlamentāro pieredzi, lai ietekmētu tādu likumprojektu virzību, kuri ir nozīmīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem. Pieņemtajiem tiesību aktiem ir jābūt pēc iespējas visas sabiedrības, nevis kādas šauras grupas interesēs. Tāpēc svarīgākais ir veidot sakārtotu normatīvo aktu sistēmu, kura ir saprotama un taisnīga, neatkarīgi no atsevišķu personu šodienas interesēm. Līdz ar to noteikti vajadzētu veikt vispārēju esošā tiesiskā regulējuma juridiskās kvalitātes izvērtējumu, pārskatot haotiskos un nesaskaņotos tiesību aktus. Svarīgi ir radīt šķēršļus nepārdomātai tiesību aktu izstrādei un slēptai lobiju ietekmei.

Profesijā un amatā strikti ievēroju demokrātiskumu, humānismu, likumību, zinātniskumu un rūpību. Mans sapnis ir dzīvot tiesiskā valstī, kurā katrs indivīds ir spējīgs realizēt savas tiesības. Tāpēc ir būtiski veicināt savlaicīgu un adekvātu Satversmes tiesas, Eiropas Cilvēktiesību tiesas, Eiropas Savienības Tiesas un Augstākās tiesas spriedumu izpildi, stingri nosakot valsts institūcijām pienākumu īstenot attiecīgas likumdošanas iniciatīvas, kuras risinātu šo tiesu atklātās nepilnības Latvijas tiesību sistēmā. Esmu gatavs piedalīties šāda sapņa īstenošanā.

Jau vairākus gadus esmu lektors vienā no Latvijas augstskolām un sen esmu sapratis, cik interesanti ir savstarpēji dalīties ar zināšanām un pieredzi. Tāpēc uzskatu, ka jebkuram juristam jāseko līdzi novitātēm savā jomā. Plānoju arī turpmāk nodot augstskolu studentiem savas zināšanas, iemaņas un prasmes.

No juridiskā viedokļa Krievijas iebrukums Ukrainā kā agresija ir precīzi noteikts ANO Ģenerālās asamblejas 2022. gada 2. marta rezolūcijā. Jāņem vērā arī agresijas definīcija, kāda ir ietverta ANO Ģenerālās asamblejas 1974. gada rezolūcijā Nr. 3314. Minētās rezolūcijas 1. pantā ir noteikts, ka agresija ir bruņota spēka pielietošana pret citas valsts suverenitāti, teritoriālo integritāti, politisko neatkarību vai jebkurā citā ANO statūtiem neatbilstošā veidā. Rezolūcijas saturā nepārprotami ir uzsvērts, ka par agresoru ir uzskatāma valsts, kura pirmā lieto bruņotu spēku. Krievijas oficiāli pasludinātie iebrukuma mērķi ir vērsti pret Ukrainas valsts suverenitāti, teritoriālo integritāti un politisko neatkarību. Īstenojot iebrukumu Ukrainā, Krievija ir rupji pārkāpusi ANO Statūtu 2. panta 4. punktā ietverto imperatīvo noteikumu – "visas dalībvalstis apņemas savās starptautiskajās attiecībās atturēties no draudiem lietot spēku vai spēka lietošanas gan pret jebkuras valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību, gan jebkurā citā veidā, kas ir pretrunā Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķiem".

Krievijas iebrukums Ukrainā ir brutāls spēka lietošanas aizlieguma pārkāpums, kas izpaužas agresijas, agresīvā kara veidā.

 

8. saraksts: Politiskā partija "Stabilitātei"

Vilis Sruoģis

Atbildes uz aptaujas jautājumiem sagatavojis Vilis Sruoģis – 14. Saeimas deputāta amata kandidāts, zvērināts advokāts.

1. Vai jūsu politiskais spēks ir izvirzījis konkrētu politiķi kā kandidātu tieslietu ministra amatam, ja jūs kļūtu par valdības veidotājiem? Kāda ir šī kandidāta kvalifikācija un pieredze tieslietu nozarē? Kāpēc viņš/viņa būtu labs tieslietu ministrs/ministre?

Politiskā partija "Stabilitātei" nav izvirzījusi konkrētu politiķi kā kandidātu tieslietu ministra amatam, tomēr, ja partija kļūtu par valdības veidotājiem, tad tieslietu ministra amatā varētu izvirzīt tagadējo kandidātu uz iekšlietu ministra amatu – zvērinātu advokātu V. Sruoģi. Viņam ir maģistra grāds tiesību zinātnē, kas iegūts Latvijas Universitātē, turklāt ir darba pieredze tiesu sistēmā Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijā kopš 2007. gada.

2. Nosauciet jūsu politiskā spēka ieskatā trīs būtiskākās problēmas Latvijas tieslietu nozarē un tiesiskajā sistēmā kopumā?

Pirmā problēma, kas izveidojusies jau vairāku gadu garumā tieslietu nozarē, ir saistīta ar Latvijas tiesu darbu, konkrēti, ar lietu izskatīšanas kvalitāti un izskatīšanas ilgumu. Mūsu skatījumā, iepriekšējie mēģinājumi uzlabot tiesu darbību, ieviešot gan procesuālo likumu grozījumus, gan īstenojot tiesu reformu, nedeva vēlamo rezultātu.

Tāpat ir nepieciešams risināt problēmu, kas ir saistīta ar ministrijas pakļautībā esošo iestāžu, kā, piemēram, Valsts probācijas dienesta darbinieku, Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm, tiesnešu palīgu, atalgojumu, proti, nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu.

Trešā nozīmīgā problēma ir saistīta ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes struktūrvienību, kas īsteno sodu izpildi, darba uzlabošanu, proti, šajā sistēmā ir nepieciešamas lielas pārmaiņas. Ir nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos, kas saistīti ar sodu izpildi, lai sodu izpilde notiktu pēc iespējas ātrāk, efektīvāk un ekonomiskāk. Tāpat būtiski ir celt brīvības atņemšanas vietās strādājošā personāla izglītības līmeni, darba kvalitāti, kā arī turpināt minēto vietu infrastruktūras uzlabošanu.

3. Kādas trīs būtiskākās reformas vai prioritārie darbi tiktu uzsākti pirmie, ja jūsu politiskais spēks valdībā iegūtu tieslietu ministra amatu?

Kā prioritārie darbi, kas tiktu uzsākti pirmie, kā jau tika izklāstīts iepriekšējā atbildē, būtu Latvijas tiesu darba uzlabošana; ministrijas struktūrā ietilpstošo ie­stāžu personāla izglītošana, cienīga atalgojuma nodrošināšana; Latvijas cietumu sistēmas darba pilnveidošana.

4. Latvijas Satversmei šogad aprit 100 gadi. Vai tajā, pēc jūsu politiskā spēka domām, būtu jāveic kādi grozījumi? Kādi? Ja uzskatāt, ka Latvijas valstij ir nepieciešama jauna konstitūcija, tad – kāpēc?

Uzskatām, ka Latvijai nav nepieciešama jauna konstitūcija, bet uzskatām, ka esošajā Satversmē ir jāveic grozījumi, par kuriem jau sen tika runāts no dažādu politisko spēku puses. Turklāt politiskās partijas "Stabilitātei" programmā ir paredzētas vismaz divas šādas izmaiņas:

1) izmaiņas II nodaļā 5. pantā – 50 deputāti; 6. pantā – jāatsakās no proporcionālām vēlēšanām;

2) izmaiņas III nodaļā 35. pantā – Valsts prezidentu ievēlē tauta, balsojot aizklāti, uz tādiem pašiem nosacījumiem kā Saeimas deputāti.

Ar šādām Latvijas Republikas Satversmes izmaiņām varētu paaugstināt Latvijas iedzīvotāju politisko aktivitāti, kura šobrīd ir ļoti zemā līmenī, ņemot vērā iepriekšējo Saeimas vēlēšanu statistiku.

5. Kā, jūsuprāt, no juridiskā viedokļa ir definējams Krievijas iebrukums Ukrainā?

Gan no juridiskā, gan no cilvēciskā viedokļa nevar būt citi viedokļi kā tikai tas, ka Ukrainas teritorijā notiek divu valstu militārais konflikts, kas pielīdzināms karam, jo tajā cieš civiliedzīvotāji, kuru parastais dzīvesveids ir mainījies un pašu dzīvības ir apdraudētas. Ņemot vērā kara definīciju ("Karš ir plašs konflikta stāvoklis starp valstīm, ko raksturo vardarbīga, fiziska spēka pielietošana pret pretējo karojošo pusi un dažreiz arī pret civiliedzīvotājiem"), šis iebrukums ir uzskatāms par karu vai kara darbībām.

 

9. saraksts: Politiskā partija "Tautas varas spēks"

Atbildes uz "Jurista Vārda" aptaujas jautājumiem neatsūtīja.

 

10. saraksts: Partija "Vienoti Latvijai"

Atbildes uz "Jurista Vārda" aptaujas jautājumiem neatsūtīja.

 

11. saraksts: Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"

Gaidis Bērziņš

Atbildes uz aptaujas jautājumiem sagatavojis Gaidis Bērziņš – Latvijas Universitātes lektors, zvērināts advokāts, Talsu novada domes deputāts.

1. Vai jūsu politiskais spēks ir izvirzījis konkrētu politiķi kā kandidātu tieslietu ministra amatam, ja jūs kļūtu par valdības veidotājiem? Kāda ir šī kandidāta kvalifikācija un pieredze tieslietu nozarē? Kāpēc viņš/viņa būtu labs tieslietu ministrs/ministre?

Nacionālā apvienība šobrīd nav izvirzījusi ministru amatu kandidātus ne tieslietās, ne kādā citā jomā, taču partijā darbojas virkne tieslietu jomas profesionāļu, kas būtu gatavi uzņemties tieslietu ministra amata pienākumus.

2. Nosauciet jūsu politiskā spēka ieskatā trīs būtiskākās problēmas Latvijas tieslietu nozarē un tiesiskajā sistēmā kopumā?

Trīs būtiskākās problēmas:

• kriminālprocesu izmeklēšanas kvalitāte visos līmeņos. Šīs problēmas pamatā ir daudzu izmeklētāju nepietiekamā kvalifikācija. Problēmas sekas iezīmējas arī garos tiesas procesos;
• ārpustiesas strīdu risināšanas zemais līmenis;
• papildus ir problēmjautājumi, kas saistīti ar zināšanu un prasmju atšķirībām, intereses zudumu par savu darba pienākumu pildīšanu, kā arī izdegšanu darbā.

3. Kādas trīs būtiskākās reformas vai prioritārie darbi tiktu uzsākti pirmie, ja jūsu politiskais spēks valdībā iegūtu tieslietu ministra amatu?

• Laikā, kad Nacionālā apvienība vadīja Tieslietu ministriju, šī ministrija bija viens no uzticamākajiem nacionāli konservatīvo vērtību un valsts valodas sargiem. Sabiedrība varēja būt droša, ka Tieslietu ministrija savos atzinumos un iniciatīvās balstīsies uz Satversmē nostiprinātajām nacionāli konservatīvajām vērtībām. Pēdējos četros gados tā – gluži pretēji – ir kļuvusi par vairāku liberālu, sabiedrībā pretrunīgi vērtētu iniciatīvu galvenajiem virzītājiem, tostarp izstrādājot un Saeimā virzot Civilās savienības likumprojektu. Nacionālajai apvienībai atgūstot atbildību par Tieslietu ministriju, nekavējoties tiktu apturētas šīs liberālās iniciatīvas un sabiedrība no ministrijas atkal varētu sagaidīt nacionāli konservatīvo vērtību aizsardzību.
• Ieviesīsim praksē jauno ES regulējumu par restrukturizācijas procesa efektivizāciju, tādējādi sekmējot uzņēmumu, kas saskārušies ar īslaicīgām finansiālām grūtībām, spēju atgriezties ekonomiskajā apritē.
• Pabeigsim kriminālsodu izpildes sistēmas reformu, izstrādājot Eiropas standartiem atbilstošu Kriminālsodu izpildes likumu, slēdzot drošības standartiem neatbilstošus cietumus un pabeidzot jauna cietuma būvniecību Liepājā.
• Izstrādāsim un ieviesīsim risinājumus, lai panāktu vienotas tiesu prakses īstenošanu līdzīgās lietās.
• Paplašināsim Tieslietu padomes funkcijas un stiprināsim tās kapacitāti, uzlabojot tiesnešu pašpārvaldes institūciju darbu – ar mērķi veicināt uzticības pieaugumu tiesu sistēmai.
• Uzlabosim Valsts zemes dienesta darbu, nodrošinot savlaicīgu pakalpojuma pieejamību.

4. Latvijas Satversmei šogad aprit 100 gadi. Vai tajā, pēc jūsu politiskā spēka domām, būtu jāveic kādi grozījumi? Kādi? Ja uzskatāt, ka Latvijas valstij ir nepieciešama jauna konstitūcija, tad – kāpēc?

Latvijas konstitucionālās iekārtas pamatu veido 1922. gada 15. februārī pieņemtā Satversme. Šogad tai aprit simt gadu. Satversme ir ne tikai viena no vecākajām, bet arī viena no īsākajām konstitūcijām. Tās teksts ir lakonisks un tehnisks, ar ko tas principiāli atšķiras no mūsdienu konstitūcijām. Līdz ar to tas piešķir lielu rīcības brīvību Satversmes piemērotājiem, īpaši Satversmes tiesai. Tomēr Satversmē nostiprināto vērtību interpretācija nevar atšķirties nedz no Satversmes tēvu redzējuma un mērķiem, nedz likumdevēja gribas. Lai nepieļautu nepamatoti plašu ģimenes un tās vērtību interpretāciju, Nacionālā apvienība nākusi ar priekšlikumu Satversmes 110. pantā iekļaut ģimenes definīciju.

5. Kā, jūsuprāt, no juridiskā viedokļa ir definējams Krievijas iebrukums Ukrainā?

Krievijas militārais iebrukums Ukrainā uzskatāms par Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Statūtu 2. panta 4. punktā noteikto spēka lietošanas aizlieguma pārkāpumu. Faktiski tas ir uzskatāms par agresiju.

Agresijas akts nozīmē to, ka valsts lieto bruņotu spēku, vēršoties pret citas valsts suverenitāti, teritoriālo integritāti vai politisko neatkarību vai jebkādā citā veidā, kas ir pretrunā ANO Statūtiem. Jebkurš no turpmāk minētajiem aktiem neatkarīgi no tā, vai ir vai nav pieteikts karš, saskaņā ar ANO Ģenerālās asamblejas 1974. gada 14. decembra Rezolūciju 3314 (XXIX) ir kvalificējams kā agresijas akts:

a) valsts bruņoto spēku iebrukums citas valsts teritorijā vai uzbrukums citas valsts teritorijai vai jebkāda militāra okupācija, kaut arī īslaicīga, kas notikusi šāda iebrukuma vai uzbrukuma rezultātā, vai jebkāda citas valsts teritorijas vai tās daļas aneksija, lietojot spēku;

b) bombardēšana, ko veic valsts bruņotie spēki attiecībā pret citas valsts teritoriju, vai arī jebkādu ieroču lietošana pret citas valsts teritoriju;

c) valsts ostu vai krastu blokāde, ko veic citas valsts bruņotie spēki;

d) valsts bruņoto spēku uzbrukums citas valsts sauszemes, jūras vai gaisa spēkiem vai jūras un gaisa flotei;

e) viena valsts izmanto bruņotos spēkus, kuri atrodas citas valsts teritorijā saskaņā ar vienošanos ar uzņemošo valsti, pretēji šīs vienošanās nosacījumiem vai to atrašanās paildzināšana šajā teritorijā pēc vienošanās termiņa beigām;

f) tādas valsts rīcība, kura savu teritoriju, ko tā nodevusi citas valsts rīcībā, atļauj izmantot šai citai valstij, lai tā izdarītu agresijas aktu, kas vērsts pret trešo valsti;

g) valsts nosūta vai arī tās vārdā vai labā tiek nosūtīti bruņoti grupējumi, grupas, neregulārā karaspēka karavīri vai algotņi, kuri, lietojot bruņotu spēku pret citu valsti, izdara aktus, kuri smaguma ziņā atbilst iepriekš minētajiem aktiem, vai būtiska iesaistīšanās šādos aktos (Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtu grozījumi attiecībā uz agresijas noziegumiem, 2. punkts).

 

12. saraksts: Latvijas pirmajā vietā

Ringolds Balodis

Atbildi uz aptaujas pirmo jautājumu sagatavojusi Līga Krapāne, uz pārējiem jautājumiem – Ringolds Balodis – 14. Saeimas deputāta amata kandidāts, tiesību zinātņu doktors, Latvijas Universitātes profesors.

1. Vai jūsu politiskais spēks ir izvirzījis konkrētu politiķi kā kandidātu tieslietu ministra amatam, ja jūs kļūtu par valdības veidotājiem? Kāda ir šī kandidāta kvalifikācija un pieredze tieslietu nozarē? Kāpēc viņš/viņa būtu labs tieslietu ministrs/ministre?

Mūsu kandidāts uz tieslietu ministra amatu ir profesors Ringolds Balodis. Viņa akadēmiskais darbs vairāk nekā divdesmit gadu garumā ir vislabākais apliecinājums viņa kvalifikācijai, par ko var pārliecināties, ieskatoties "Jurista Vārda" autoru katalogā. Autors – vairāk nekā 200 publikācijām, divām zinātniskām monogrāfijām – viņš ne tikai pats ir nopietni pētījis dažādus problēmjautājumus tiesību zinātnē, bet arī iesaistījis savās radošajās iecerēs savus kolēģus. Profesora zinātniskais pienesums ir iespaidīgs, un viņa zinātniskās atziņas lielā mērā sakrīt ar "Latvijas pirmajā vietā" (LPV) izvirzītiem mērķiem justīcijas jomā. Tādēļ teorētiskās zināšanas, kas piemīt mūsu kandidātam, ir neatsverams partijas resurss. Paralēli zinātniskajam darbam profesors Balodis ir uzkrājis ievērojamu pieredzi, kā vadītājs ilgus gadus strādājot Reliģisko lietu pārvaldes priekšnieka, galvenā valsts notāra, LU JF Valststiesību zinātņu katedras vadītāja, Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja un Jūrmalas domes Administratīvi juridiskās pārvaldes priekšnieka amatā. Ringolds Balodis ir labs ministrs ne tikai iepriekš minētās pieredzes dēļ, bet arī tādēļ, ka viņš no sirds vēlas realizēt LPV idejas reālajā dzīvē – pirmkārt jau apvienot Latvijas tautu un padarīt to stipru, jo Latvijai ir jābūt pirmajā vietā!

2. Nosauciet jūsu politiskā spēka ieskatā trīs būtiskākās problēmas Latvijas tieslietu nozarē un tiesiskajā sistēmā kopumā?

3. Kādas trīs būtiskākās reformas vai prioritārie darbi tiktu uzsākti pirmie, ja jūsu politiskais spēks valdībā iegūtu tieslietu ministra amatu?

Nosaukt tikai trīs problēmas, kā to prasa "Jurista Vārds", kuras ir jārisina tieslietu ministram, ir grūts uzdevums, jo runa nav tikai par to politisko mantojumu, ko aiz sevis pamet šī brīža tieslietu ministrs J. Bordāns. Runa ir par K. Kariņa vadītās valdības sastrādāto problēmu gūzmu... No LPV trīsdesmit četriem 4000 zīmju programmas punktiem desmit (piemēram, Saeimas vēlēšanu modeļa pārgrozīšana, piespiedu vakcinācijas atcelšana un taisnīguma atjaunošana Covid-19 represētiem cilvēkiem utt.) ir tieši Tieslietu ministrijas kompetencē... Tie visi ir svarīgi jautājumi, un, lai šos darbus paveiktu, Tieslietu ministrijā būs jāgatavo likumprojekti.

Bet, ja tomēr jāizdala tikai trīs lietas, tad tās ir sekojošas.

1. Būdams pragmatiķis, es saprotu, ka tieši Tieslietu ministrijai, tās darbiniekiem un man nāksies daudz darba ieguldīt, lai valsti izvestu no krīzes, kurā tā nokļuvusi, lielā mērā pateicoties esošai valdībai. Šis darbs aizņems daudz laika un enerģijas. Neatkarīgi no LPV vai maniem personīgiem uzstādījumiem šis būs pirmais un galvenais uzdevums. Lai efektivizētu valdības darbu, manā ieskatā viena no pirmajām lietām, kas jādara, ir jāievieš ministra tiesības izdot ārējos normatīvos aktus, paredzot to pārraudzību vai nu Valsts kancelejai vai Tieslietu ministrijai (Jāpiekrīt tiem ekspertiem, kas norāda, ka Ministru kabinetam vajadzētu ļaut izlemt, kad kādu daļu no tā noteikumiem var izdot ministra noteikumu formā: https://juristavards.lv/doc/280640-valsts-parvaldes-iestades/).

2. Ņemot vērā, ka esošā Valsts prezidenta pilnvaras beigsies mazāk nekā pirms gada, ir steidzami jāsāk strādāt pie jauna likuma par Valsts prezidenta ievēlēšanu, lai nākamo Valsts prezidentu ievēlētu Latvijas pilsoņi.

3. Saskaņā ar LPV programmu ir jāizbeidz Satversmes tiesas darbība, jo tā savos "spriedumos pieslienas politiskiem uzstādījumiem, nevis vadās no valsts pamatlikuma". Ir nepieļaujami, ja tiesa un Tieslietu ministrija jēdzieniski žonglē ar jēdzieniem "ģimene" un "laulība", degradējot laulības jēdzienu, un spēlēšanos ar ekspertiem Civilās savienības likumprojekta izstrādes gaitā.

Saprotot, ka šāda valsts sankcionēta rīcība var novest pie smagām un neatgriezeniskām sekām, LPV ir pieteikusi Satversmes tiesas likvidācijas procesu. Ja Satversmes tiesa tiek likvidēta, tad Latvijā konstitucionālās kontroles funkcija pāriet Augstākās tiesas kompetencē.

Protams, lai to izdarītu, ir jāgroza Satversme un šis Satversmes grozījums ir jāatbalsta tā saucamajam "konstitucionālajam vairākumam", kas veidojas saskaņā ar Satversmes 76. pantā noteikto formulu. Protams.

Taču vēlos norādīt, ka LPV pašmērķis nav kādu valsts iestādi likvidēt likvidācijas pēc, runa ir par vērtībām, kā arī tām robežām, kuras tiesas nav tiesīgas, jo tā ir likumdevēja prerogatīva. Jebkurā gadījumā saruna ar tiesu varu būs, un, domāju, šajā dialogā ir ieinteresēta arī pati tiesa, vismaz spriežot pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša paziņojumiem pēc prof. Sanitas Osipovas neapstiprināšanas Augstākās tiesas tiesneša amatā.

Varas dalīšanas princips ir fundamentāls Satversmes 1. panta tvērumā ietilpstošs princips, kurš jārespektē arī tiesām. Tiesu varas neatkarība ir jārespektē visaugstākā mērā, taču nevar būt arī šīs neatkarības izpratne, ka tās nedrīkst neviens kontrolēt. Parlamentārā kontrole nodrošina tik svarīgo "varu krustošanās" nodrošināšanu, jo pretējā gadījumā varam iebraukt grāvī, kas saucas "tiesnešu valsts". Tā ka dialogā ar tiesu varu ir ne tikai Satversmes 85. pants, bet arī Satversmes tiesas likums un likums "Par tiesu varu".

Tikai pēc tieslietu ministra dialoga ar tiesu varu par tiesnešu iecelšanas jautājumu, Tieslietu padomes sastāvu un kompetenci u.c. jautājumiem varēs lemt Saeima.

4. Latvijas Satversmei šogad aprit 100 gadi. Vai tajā, pēc jūsu politiskā spēka domām, būtu jāveic kādi grozījumi? Kādi? Ja uzskatāt, ka Latvijas valstij ir nepieciešama jauna konstitūcija, tad – kāpēc?

Satversme ir pilnveidojuma, un virknei LPV priekšlikumu ir nepieciešami Satversmes grozījumi.

5. Kā, jūsuprāt, no juridiskā viedokļa ir definējams Krievijas iebrukums Ukrainā?

No juridiskā viedokļa Krievijas iebrukums Ukrainā ir definējams kā karš. Imperiālistisks karš, kas izvēršas plašā ekonomiskā hibrīdkarā.

 

13. saraksts: Konservatīvie

Jānis Bordāns

Atbildes uz aptaujas jautājumiem sagatavojis Andris Vītols – 14. Saeimas deputāta amata kandidāts, tieslietu ministra biroja vadītājs.

1. Vai jūsu politiskais spēks ir izvirzījis konkrētu politiķi kā kandidātu tieslietu ministra amatam, ja jūs kļūtu par valdības veidotājiem? Kāda ir šī kandidāta kvalifikācija un pieredze tieslietu nozarē? Kāpēc viņš/viņa būtu labs tieslietu ministrs/ministre?

"Konservatīvie" vēl nav lēmuši par konkrēta kandidāta izvirzīšanu tieslietu ministra amatam, tam piedāvāsim vislabāk atbilstošo nozares profesionāli. Vienlaikus nav izslēgta līdzšinējā tieslietu ministra, Ministru prezidenta biedra Jāņa Bordāna virzīšana tieslietu ministra amatam. Pats būdams zvērināts advokāts, J. Bordāns ir veicis būtiskas reformas tieslietu nozarē, kuras atzinīgi ir novērtējuši jomas profesionāļi Latvijā un ārvalstīs, tostarp ārvalstu investori. Izveidota Ekonomisko lietu tiesa, apvienotas trīs Rīgas tiesas vienā Rīgas pilsētas tiesā, lietu izskatīšanas termiņi tiesās lēnām, bet konstanti samazinās. Tieslietu ministrija ir panākusi ģenerālprokurora iecelšanas sistēmas maiņu, dodot iespēju kandidātiem pierādīt sevi atklātā konkursā. Pirmo reizi tieslietu nozares vēsturē veikts tieslietu audits jeb visaptverošs izvērtējums par prokuratūras darba organizāciju un finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanu un iztiesāšanu kavējošiem faktoriem, piesaistot OECD ekspertus.

2. Nosauciet jūsu politiskā spēka ieskatā trīs būtiskākās problēmas Latvijas tieslietu nozarē un tiesiskajā sistēmā kopumā?

1. Sabiedrības, tostarp ārvalstu investoru, uzticības līmenis Latvijas tiesu sistēmai. Taisnīga, ātra un efektīva tiesu sistēma ir priekšnoteikums ārvalstu ieguldījumu piesaistei.

2. Vājas profesionālās izglītības līmeņa celšanas iespējas tieslietu nozarē nodarbinātajiem.

3. Nepieciešama notiesāto resocializācijas sistēmas pilnveide un ieslodzījuma vietu infrastruktūras uzlabošana.

3. Kādas trīs būtiskākās reformas vai prioritārie darbi tiktu uzsākti pirmie, ja jūsu politiskais spēks valdībā iegūtu tieslietu ministra amatu?

1. Atbilstoši GRECO rekomendācijām, lai efektivizētu cīņu pret korupciju, veikt darbības koruptīvos noziegumus izmeklējošo iestāžu skaita samazināšanai, piemēram, apvienojot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju ar Iekšējās drošības biroju un VID Iekšējās drošības pārvaldi.

2. Tieslietu akadēmijas izveide, juridiskās izglītības kvalitātes celšana.

3. Valsts un pašvaldību uzņēmumu un aģentūru pārvaldības reformēšana atbilstoši labas pārvaldības standartiem un sabiedrības interesēm.

4. Latvijas Satversmei šogad aprit 100 gadi. Vai tajā, pēc jūsu politiskā spēka domām, būtu jāveic kādi grozījumi? Kādi? Ja uzskatāt, ka Latvijas valstij ir nepieciešama jauna konstitūcija, tad – kāpēc?

Satversmes simtgade nav iemesls Satversmes grozīšanai. Latvijai nav vajadzīga jauna konstitūcija. Visiem Satversmes grozījumu piedāvājumiem jābūt rūpīgi izsvērtiem, stingri pamatotiem un sabiedrībā izdiskutētiem.

5. Kā, jūsuprāt, no juridiskā viedokļa ir definējams Krievijas iebrukums Ukrainā?

Krievijas iebrukums Ukrainā ir agresija pret Ukrainas suverenitāti, teritoriālo integritāti un politisko neatkarību. Šis noziegums ir tiešā cēloņsakarībā ar visām slepkavībām, izvarošanām un spīdzināšanām, ar visiem kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un mieru, kas izdarīti un vēl tiks izdarīti Ukrainā kopš 2022. gada 24. februāra.

Visi minēto noziegumu organizētāji, atbalstītāji un izpildītāji tiks kriminālvajāti līdz taisnīgai tiesai vai nāvei (mūža galam).

 

14. saraksts: Politiskā partija "Katram un Katrai"

Dainis Pēteris Kļaviņš

Atbildes uz aptaujas jautājumiem sagatavojis Dainis Pēteris Kļaviņš – politiskās partijas "Katram un Katrai" kandidāts 14. Saeimas vēlēšanās.

1. Vai jūsu politiskais spēks ir izvirzījis konkrētu politiķi kā kandidātu tieslietu ministra amatam, ja jūs kļūtu par valdības veidotājiem? Kāda ir šī kandidāta kvalifikācija un pieredze tieslietu nozarē? Kāpēc viņš/viņa būtu labs tieslietu ministrs/ministre?

Kļūstot par valdības veidotājiem, tad arī izvirzīsim tieslietu ministra amata kandidātu.

2. Nosauciet, jūsu politiskā spēka ieskatā, trīs būtiskākās problēmas Latvijas tieslietu nozarē un tiesiskajā sistēmā kopumā?

Problēmas Latvijas tieslietu nozarē un tiesiskajā sistēmā sen ir iezīmētas, un par šīm problēmām ir diskutēts, tikai trūkst politiskās gribas šīs problēmas atrisināt. Citreiz rodas iespaids, ka tā ir nevēlēšanās risināt šīs problēmas.

1. Tā ir institucionālā atkarība no citiem varas atzariem (tiesu vara nav un nedrīkst būt atkarīga no citiem varu atzariem).

2. Politiķi nedrīkst izdarīt spiedienu uz tiesu varu kopumā un uz tiesnešiem individuāli, it īpaši tieslietu ministrs.

3. Varas atzaru līdzsvars. Tiesa arī ir valsts – vienādā līmenī ar citiem varas atzariem. Jānosaka, kur katrai varai ir savas robežas.

3. Kādas trīs būtiskākās reformas vai prioritārie darbi tiktu uzsākti pirmie, ja jūsu politiskais spēks valdībā iegūtu tieslietu ministra amatu?

1. Viena no pirmajām reformām, kuru vajadzētu veikt, ir "Likuma par tiesu varu" atkal sakārtošana. Viens no Latvijas priekšnosacījumiem, lai iestātos Eiropas Savienībā, bija – sakārtot tiesu varu, savest kārtībā "Likumu par tiesu varu", lai nodrošinātu tiesu neatkarību valstī. Šā likuma 20. nodaļā tika skaidri un saprotami noteikti tiesnešu darba samaksas principi, savukārt šī likuma 22. nodaļā tika noteiktas tiesnešu sociālās garantijas. Uz to brīdi, kad Latvija kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti 2004. gada 1. maijā, šie nosacījumi tika izpildīti.

2008. gadā krīzes laikā Saeima vienā naktī izslēdza no likuma visas šīs garantijas. Tagad kārtību, kādā tiesnešiem tiek aprēķināta darba alga, nosaka "Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums". Šī likuma 3. pants saucas – "Atlīdzība". Šī likuma 3. panta 1. punkts nosaka, ka valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu, darbinieku atlīdzību šā likuma izpratnē veido darba samaksa, sociālās garantijas un atvaļinājums. Šajā likumā visas šīs garantijas nosaka ne tikai tiesnešiem, bet tās tiek noteiktas Iekšlietu ministrijas darbiniekiem, kā arī citiem. Pats interesantākais, ka šī likuma 3. panta 7(1). punkts nosaka, ka Ministru kabinets ne retāk kā reizi četros gados izvērtē valsts un pašvaldību institūciju, amatpersonu, kā arī tiesnešu un prokuroru atlīdzības sistēmu un, ja nepieciešams, iesniedz Saeimai priekšlikumus par tās pilnveidošanu. Ir svarīgi izlabot "Vienotības" sastrādātos brīnumus 2008. gada krīzes laikā, kad vienas nakts laikā Saeima no "Likuma par tiesu varu" izslēdza visas tiesnešu sociālās garantijas un atalgojumu.

2. Stratēģiskais mērķis ir panāk pirmās un otrās instances tiesas reālu neatkarību no izpildu varas.

3. Valsts varu sadalot starp izpildvaru, likumdevējvaru un tiesu varu un nodrošinot katrai no šīm varām iespēju darboties neatkarīgi, tiek nodrošināta politiskā brīvība. Jānosaka, kur katrai varai ir savas robežas. Cilvēkam jābūt drošam, ka tiesa ir vieta, kur rast taisnīgumu. Šīs ir vadlīnijas, pie kurām pieturoties, valstī varētu izveidot patiesi neatkarīgu tiesu varu. Jābūt sarunai – diskusijai starp trim varas atzariem, nekāda saruna starp varas atzariem nevar veidoties, ja viens no trijiem varas atzariem ir nevienlīdzīgā stāvoklī. Saruna veidojas tikai starp vienlīdzīgiem varas atzariem. Tiesu varas uzdevums ir arī sekot, lai nenotiktu politiskā korupcija. Demokrātiskā valstī normāla situācija ir tad, kad varas atzari sarunājas ne tikai savā starpā, bet arī saruna notiek ar sabiedrību.

4. Latvijas Satversmei šogad aprit 100 gadi. Vai tajā, pēc jūsu politiskā spēka domām, būtu jāveic kādi grozījumi? Kādi? Ja uzskatāt, ka Latvijas valstij ir nepieciešama jauna konstitūcija, tad – kāpēc?

Uzskatu, ka valstij nav vajadzīga pilnīgi jauna konstitūcija, taču daži grozījumi būtu nepieciešami.

• Pirmā nodaļa pie vispārējiem nosacījumiem jāpapildina ar piekto punktu, kurā strikti vajadzētu noteikt, ka Latvijā visi varas atzari ir vienādā līmenī, runa ir par principiem. Pretējā gadījumā, ja kāds no varas atzariem pretlikumīgi pārkāpj citu varu kompetences robežas, veidojas konstitucionālā krīze. Veidojas pretruna ar varas dalīšanas principu. Tādējādi būtu iespējams noteikt, kur katrai varai ir savas robežas.
• Trešajā nodaļā par Valsts prezidentu būtu nepieciešami grozījumi par tautas vēlētu prezidentu. Šajā sadaļā būtu nepieciešams pārskatīt prezidenta pilnvaru uzskaitījumu. Saskaņā ar Satversmes 76. pantu Satversmes grozīšanai ir nepieciešams divu trešdaļu Saeimas deputātu atbalsts. Ja šādu atbalstu gūtu, būtu jāgroza arī Prezidenta ievēlēšanas likums.

5. Kā, jūsuprāt, no juridiskā viedokļa ir definējams Krievijas iebrukums Ukrainā?

Krievija savu iebrukumu Ukrainā definē kā "speciālu militāru operāciju", domāju, ka šis ir karš starp valstīm.

 

15. saraksts: Progresīvie

Edgars Zelderis

Atbildes uz aptaujas jautājumiem sagatavoja Edgars Zelderis – 14. Saeimas deputāta amata kandidāts, zvērināts advokāts, Talsu novada domes deputāts.

1. Vai jūsu politiskais spēks ir izvirzījis konkrētu politiķi kā kandidātu tieslietu ministra amatam, ja jūs kļūtu par valdības veidotājiem? Kāda ir šī kandidāta kvalifikācija un pieredze tieslietu nozarē? Kāpēc viņš/viņa būtu labs tieslietu ministrs/ministre?

"Progresīvie" tieslietu ministra amatam ir izvirzījuši Edgaru Zelderi. Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē 2006. gadā viņš ir ieguvis bakalaura, bet 2009. gadā maģistra grādu un jurista kvalifikāciju tiesību zinātnēs. Būdams jurists, vairāk nekā 15 gadus strādājis vairākos privātos uzņēmumos un pašvaldībā, tai skaitā bankā un advokātu birojā. 2016. gadā kļuvis par zvērinātu advokātu un aktīvi praktizē, tai skaitā tiesās. Vairāku rakstu autors Latvijas lielākajā tieslietām veltītajā izdevumā "Jurista Vārds". Sagatavojis konstitucionālās sūdzības Satversmes tiesai par aptieku monopolu un politisko partiju finansēšanu (tiesas sēde ar lietas dalībnieku piedalīšanos nozīmēta 2022. gada 27. oktobrī).

2021. gada februārī izvirzīts Saeimā tiesībsarga amatam.

2022. gadā Latvijas Universitāte Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē ieguvis pedagoga izglītību tiesību zinātnē.

2017. gadā ievēlēts par Talsu novada domes priekšsēdētāju. Kopš 2018. gada domes deputāts, strādā Tautsaimniecības un Finanšu komitejās. Politiskās partijas "Mēs – Talsiem un novadam" valdes priekšsēdētājs.

Visu savu apzināto mūžu E. Zelderis bijis pilsoniski aktīvs, iestājoties par sabiedrībā aktuālām problēmām (tiesību aizsardzība, nevienlīdzība utt.).

Minētā pieredze un zināšanas ir priekšnoteikums E. Zelderim būt labam tieslietu ministram.

2. Nosauciet jūsu politiskā spēka ieskatā trīs būtiskākās problēmas Latvijas tieslietu nozarē un tiesiskajā sistēmā kopumā?

1. Trūkst stabilitātes normatīvo aktu saturā. Tiek iesniegti daudzi likumprojekti, īpaši atsevišķās jomās. Nereti tiem trūkst gan tehniskās kvalitātes, gan satura kvalitātes. Ilgstoši netiek nodrošināta normatīvā akta mērķa sasniegšana. Stabilitātes trūkums kavē vienotas tiesu prakses (judikatūras) veidošanu. Tas ietekmē arī spriedumu kvalitāti, iedzīvotāju izpratni par tiesību normu saturu un tiesisko paļāvību. Šeit būtu arī jāpiemin sadarbības stiprināšana starp Tieslietu ministriju un tiesu sistēmas pārstāvjiem, to organizācijām.

2. Nepietiekams finansējums tiesu varai. Pārāk mazs atalgojums tiesas administratīvajiem darbiniekiem, arī tiesnešiem, viņu palīgiem jāceļ atalgojums. Otrkārt, tiesām nav sava budžeta, bet tas vairāk stiprinātu tiesu sistēmas neatkarību, mazinot politisko ietekmi, kā arī paaugstinātu kvalifikāciju. Kvalificētu speciālistu darbība tieslietu sistēmā ir garantija kvalitātei likumu radīšanā un piemērošanā.

3. Ilgstoši kavējas e-lietas ieviešana, kas ietekmē stabilu procesu norisi (materiālu pieejamību, efektīvu tiesību aizsardzību utt.).

3. Kādas trīs būtiskākās reformas vai prioritārie darbi tiktu uzsākti pirmie, ja jūsu politiskais spēks valdībā iegūtu tieslietu ministra amatu?

1. Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības reforma. Šobrīd nav pieejamības un kvalitātes, kā arī iedzīvotāju tiesību aizsardzības. Jāpārskata to personu loks, kuras var lūgt juridisko palīdzību, un tas jāpaplašina, jo šobrīd pieeja ir minimāla. Piemēram, nosakot kritērijus sieviešu aizsardzībai pret vardarbību (nereti praksē sievietes ir mazāk nodrošinātas nekā pretējā puse un nevar atļauties nodrošināt kvalitatīvu tiesību aizsardzību). Jāpalielina valsts nodrošinātās palīdzības budžets, un valstij vairāk jāaizstāv nabadzības riskam pakļauto Latvijas valsts iedzīvotāju (2020. gadā 407 tūkstoši jeb 21,6 %), pensionāru (2020. gada 4. ceturksnī 548 tūkstoši jeb 28 %, no kuriem 46,5 % dzīvo zem nabadzības sliekšņa) un cilvēku ar invaliditāti (vairāk nekā 190 tūkstošiem jeb 10 % ir atzīta invaliditāte, no tiem 43,6 % dzīvo zem nabadzības robežas) tiesības.

Administratīvajās lietās aizsardzība arī ir mazāka, jo juridiskā palīdzība pieejama tikai ļoti specifiskās lietās.

Jāizvērtē, kāda ir iedzīvotāju tiesību aizsardzība, informētība par savām tiesībām, pienākumiem atsevišķās jomās. Jāpalielina Satversmes tiesas pieejamība iedzīvotājiem, jo tikai neliela daļa pieteikumu tiek pieņemti. Jānosaka skaidrāki kritēriji lietu ierosināšanai un spriedumu izpildei.

2. Tiesībsarga institūta reforma. Kopumā tiesībsarga funkcijas netiek pildītas efektīvi. Tiesībsarga kompetencē ir ļoti plašs cilvēktiesību jautājumu loks. Tiesībsargs var ierosināt pārbaudes lietas par cilvēktiesību un labas pārvaldības principa ievērošanas izvērtēšanu un sniegt ieteikumus un atzinumus par tiesiskumu, izvērtēt un aktualizēt jautājumu, bet bieži tiek ignorēts. Jāveic izmaiņas likumā, paredzot tiesībsargam tiesības saukt pie administratīvās atbildības personas par būtiskiem cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpumiem, lai veicinātu pārkāpumu novēršanu un preventīvismu. Jādiskutē par vairāku tiesībsargu (2–3) noteikšanu uz nepilnu slodzi, katram nosakot kompetenci specifiskos jautājumos.

3. Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) reforma. Lai arī PTAC ir Ekonomikas ministrijas padotībā, šobrīd netiek nodrošināta patērētāju tiesību aizsardzība, īpaši krīzes laikā. PTAC pamatā aicina strīdus risināt tiesas ceļā, bet tas ir dārgs un sarežģīts process patērētājam un tādējādi apdraud tiesas aizsardzības pieejamību. Jāsniedz priekšlikumi, ka PTAC vadītāja pilnvaru termiņš nosakāms līdzīgi kā valsts kontrolierim, Konkurences padomes vadītājai un tiesībsargam. Šobrīd esošā PTAC vadītāja amatu ieņem 17 gadus. Neveicot izmaiņas PTAC, jādomā par tā reorganizāciju, piemēram, daļu funkciju nododot Konkurences padomei.

4. Latvijas Satversmei šogad aprit 100 gadi. Vai tajā, pēc jūsu politiskā spēka domām, būtu jāveic kādi grozījumi? Kādi? Ja uzskatāt, ka Latvijas valstij ir nepieciešama jauna konstitūcija, tad – kāpēc?

Jāveic grozījumi, mainot tiesnešu iecelšanas kārtību, lai galvenais priekšnoteikums būtu profesionalitāte, nevis politiski apsvērumi.

5. Kā, jūsuprāt, no juridiskā viedokļa ir definējams Krievijas iebrukums Ukrainā?

Kara uzsākšana.

 

16. saraksts: Attīstībai/Par!

Inese Voika	Marija Golubeva

Atbildes uz aptaujas jautājumiem sagatavojušas 14. Saeimas deputāta amata kandidātes – Inese Voika un Marija Golubeva, 13. Saeimas deputātes.

1. Vai jūsu politiskais spēks ir izvirzījis konkrētu politiķi kā kandidātu tieslietu ministra amatam, ja jūs kļūtu par valdības veidotājiem? Kāda ir šī kandidāta kvalifikācija un pieredze tieslietu nozarē? Kāpēc viņš/viņa būtu labs tieslietu ministrs/ministre?

Attīstībai/Par! uz 14. Saeimas vēlēšanām virza deputātu kandidātu sarakstu, no kuru vidus pirmkārt raudzīsies pēc tieslietu ministra kandidāta. 13. Saeimā Juridiskajā komisijā strādājušas apvienības pārstāves Vita Anda Tērauda, Inese Voika un Marija Golubeva. Inese Voika ir arī Tiesu varas apakškomisijas locekle.

Uzskatām, ka tieslietu ministram:

1) jābūt izpratnei par tiesiskumu Latvijā, kas darbojas ES tiesību principu ietvarā, ievērojot to politikas veidošanā un piedaloties Ministra kabineta darbā;

2) jāapzinās un ar savu darbu jādemonstrē izpratne par tiesu varu kā neatkarīgu varas atzaru, un ar darbiem un komunikāciju jāstiprina sabiedrības uzticēšanās tai;

3) jābūt izpratnei par valsts pārvaldes un politikas darba specifiku – izpratnei par Ministru kabineta un Saeimas darbu, spējai darboties politiskajā vidē, lai panāktu nozarei vajadzīgos risinājumus, cieši sadarbojoties ar nozari.

2. Nosauciet jūsu politiskā spēka ieskatā trīs būtiskākās problēmas Latvijas tieslietu nozarē un tiesiskajā sistēmā kopumā?

1) Latvijā ir salīdzinoši zema uzticība tiesu varai, mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas tiesu varai. Lai arī pēdējos gados panākti uzlabojumi tiesu darbā, tai skaitā būtiski uzlabojušies termiņi lietu izskatīšanā, jāturpina uzlabot kopējo pieejamību tiesu varai, īpaši neaizsargātākajām grupām. Jāveicina sabiedrības izpratne par tiesu varas darbu. Ļoti svarīga tiesiskas valsts stiprināšanā ir konsekventa Satversmes tiesas spriedumu izpilde, kas šobrīd bieži netiek nodrošināta.

2) Ekonomisko lietu tiesa ir izveidota un nodrošina raitāku lietu izskatīšanu, kas savukārt virza Latviju uz mērķi taisnīguma nodrošināšanā un nesodāmības mazināšanā. Jāstiprina tiesas kapacitāte un jāturpina pilnveidot tiesnešu profesionalitāte. Bieži ekonomiskie noziegumu, tai skaitā korupcijas, izraisīto seku novēršana un prevencijas darbs atstāts tikai un vienīgi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ziņā. Jāstiprina koordinējošais darbs politiskā līmenī, tai skaitā stiprinot Noziedzības novēršanas padomes darbu, lai Ministru kabineta līmenī stiprinātu korupcijas novēršanu.

3) Latvijā nav nodrošināta visu ģimeņu vienlīdzīga aizsardzība. Netiek nodrošināta pilnvērtīga aizsardzība no vardarbības, naida runas un naida noziegumiem. Tiesībsargājošo iestāžu kompetence vardarbības un naida noziegumu izmeklēšanā ir uzlabojusies, tomēr vēl nenodrošina vienmērīgu likuma pieminēšanas kvalitāti.

Jāveido politika ar mērķi par cieņpilnu, pilsonisku un saliedētu sabiedrību.

3. Kādas trīs būtiskākās reformas vai prioritārie darbi tiktu uzsākti pirmie, ja jūsu politiskais spēks valdībā iegūtu tieslietu ministra amatu?

1) Sadarbība ar Tieslietu padomi plāna tiesu varas efektivitātes un kvalitātes stiprināšanai īstenošanai, stiprinot tiesu pārvaldības un neatkarības mehānismus, tai skaitā fiskālo neatkarību.

Tieslietu ministrijai jāatbalsta tiesu varas izstrādātie priekšlikumi un jāseko starptautiskajām rekomendācijām tiesu varas neatkarības stiprināšanā. Risinājumi jāveido kopā ar tiesu varas pārstāvjiem.

Būtisks ir raits darbs pie Tieslietu akadēmijas izveides, kuru konceptuāli 2022. gada augstā ir apstiprinājis Ministru kabinets. Kvalitatīva tiesnešu, prokuroru un tiesu un prokuratūras darbinieku sagatavošana un tālākizglītošana mūsdienīgā sistēmā ir viens no pamatiem tiesu varas kvalitātes nodrošināšanā.

2) Starptautisko sankciju ieviešanas koordinācijas uzlabošana.

Krievijas iebrukums Ukrainā un tam sekojošās starptautiskās sankcijas radīja jautājumus par sistēmas kvalitāti gan ES, gan dalībvalstu līmenī, un Latvija bija viena no veiksmīgākajām sankciju ieviesējām ES. Tomēr tas parādīja Latvijas sistēmas vājās vietas. Tieslietu ministrijai kā vienai no atbildīgajām ministrijām ir jāuzņemas iniciatīva koordinējošās sistēmas uzlabošanā.

3) Civilās savienības likuma pieņemšana un/vai pilnveidošana.

2022. gadā Tieslietu ministrija sagatavoja Civilās savienības likumprojektu, lai nodrošinātu Satversmes tiesas lēmuma izpildi. Saeima likumprojektu šobrīd ir atbalstījusi otrajā lasījumā. Ja 13. Saeima likumu pieņems, tad jāturpina darbs pie Civilās savienības likumprojekta pilnveides, lai nodrošinātu patiesu visu ģimeņu vienlīdzību, īpaši attiecībā uz viendzimuma pāriem. Ja likums 13. Saeimā netiks pieņemts, tad jāturpina darbs un likums jāpieņem.

4. Latvijas Satversmei šogad aprit 100 gadi. Vai tajā, pēc jūsu politiskā spēka domām, būtu jāveic kādi grozījumi? Kādi? Ja uzskatāt, ka Latvijas valstij ir nepieciešama jauna konstitūcija, tad – kāpēc?

Latvijai ir viena no vecākajām pasaules konstitūcijām, kas turpina darboties. Tā nav šajā brīdī jāmaina, jo tā ir moderna un nākotnei atvērta konstitūcija. Tā nodrošina kvalitatīvu Latvijas valsts tiesisko ietvaru un atbalsta 21. gadsimtam nepieciešamos tiesiskos risinājumus.

Piemēram, 13. Saeimas laikā Satversme veiksmīgi ļāva pielāgoties Covid-19 pandēmijas noteiktajiem ierobežojumiem, noturot Saeimas ārkārtas sēdes e-Saeimas platformā.

Satversmē ir iespējami redakcionāli uzlabojumi, papildinot normas.

Attīstībai/Par! iestājas par to, ka būtu grozāma Satversmes 110. panta daļa, kas nosaka, ka laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti, ko mainīja 2006. gadā. Šī norma ir diskriminējoša un pretrunā ar visu cilvēku un ģimeņu vienlīdzības principu.

5. Kā, jūsuprāt, no juridiskā viedokļa ir definējams Krievijas iebrukums Ukrainā?

Attīstībai/Par! deputāti Saeimā pievienojās Saeimas 2022. gada 24. februāra paziņojumam, kas nosaka, ka Krievijas Federācijas iebrukums Ukrainas teritorijā ir rupjš Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums, kas ir klajā pretrunā ar Krievijas saistībām, kuras izriet no ANO Statūtu 2. panta un imperatīvām starptautisko tiesību normām, kā arī ar tām saistībām, kuras Krievija ir uzņēmusies, parakstot Budapeštas memorandu un apņemoties garantēt Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti.

Tāpat 2022. gada 21. aprīlī balsojām par Saeimas paziņojumu, kurā noteikts, ka Krievijas Federācija šobrīd veic genocīdu pret ukraiņu tautu. Tas balstīts uz atzinumiem par Krievijas veiktajām darbībām kopš kara darbības uzsākšanas 24. februārī.

Latvijas valsts atbalsta Ukrainas suverenitāti un teritoriālo nedalāmību tās starptautiski atzītajās robežās, balstoties uz ANO 2014. gada 27. marta rezolūciju A/RES/68/262 "Par Ukrainas teritoriālo integritāti".

 

17. saraksts: Apvienība Latvijai

Māris Možvillo

Uz aptaujas jautājumiem atbild Māris Možvillo – 14. Saeimas deputāta amata kandidāts, "Apvienības Latvijai" valdes priekšsēdētājs, ar sarakstā esošo juristu palīdzību.

1. Vai jūsu politiskais spēks ir izvirzījis konkrētu politiķi kā kandidātu tieslietu ministra amatam, ja jūs kļūtu par valdības veidotājiem? Kāda ir šī kandidāta kvalifikācija un pieredze tieslietu nozarē? Kāpēc viņš/viņa būtu labs tieslietu ministrs/ministre?

Nē, neesam. Taču mūsu rindās ir juristi, kas būtu spējīgi vadīt tieslietu nozari.

2. Nosauciet jūsu politiskā spēka ieskatā trīs būtiskākās problēmas Latvijas tieslietu nozarē un tiesiskajā sistēmā kopumā?

Ilgā tiesvedība, tiesu spriedumu kvalitāte un tiesnešu slodze.

3. Kādas trīs būtiskākās reformas vai prioritārie darbi tiktu uzsākti pirmie, ja jūsu politiskais spēks valdībā iegūtu tieslietu ministra amatu?

Iepriekšējā punktā minēto jautājumu risināšana.

4. Latvijas Satversmei šogad aprit 100 gadi. Vai tajā, pēc jūsu politiskā spēka domām, būtu jāveic kādi grozījumi? Kādi? Ja uzskatāt, ka Latvijas valstij ir nepieciešama jauna konstitūcija, tad – kāpēc?

Ģimenes definīcija, lai nostiprinātu šo institūtu.

5. Kā, jūsuprāt, no juridiskā viedokļa ir definējams Krievijas iebrukums Ukrainā?

Karš visās tā izpausmēs. Noziegums pret cilvēci.

 

18. saraksts: Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija

Jānis Grasis

Atbildes sagatavojis Jānis Grasis – 14. Saeimas deputāta amata kandidāts, starptautisko tiesību doktors, Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes dekāns, profesors un vadošais pētnieks.

1. Vai jūsu politiskais spēks ir izvirzījis konkrētu politiķi kā kandidātu tieslietu ministra amatam, ja jūs kļūtu par valdības veidotājiem? Kāda ir šī kandidāta kvalifikācija un pieredze tieslietu nozarē? Kāpēc viņš/viņa būtu labs tieslietu ministrs/ministre?

Politisko partiju apvienība "Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija" (turpmāk – "Apvienotais saraksts") ir apvienojis virkni profesionāļu savās jomās. "Apvienotā saraksta" deputātu kandidātu listē ir vairāki pieredzējuši juristi ar vismaz maģistra grādu tiesību zinātnē un pieredzi gan publiskajā sektorā, gan privātajā sektorā. Atkarībā no vēlēšanu rezultātiem, ievēlētajiem saraksta Saeimas deputātiem un sarunām ar potenciālajiem koalīcijas partneriem tiks piedāvāts vislabākais kandidāts.

2. Nosauciet jūsu politiskā spēka ieskatā trīs būtiskākās problēmas Latvijas tieslietu nozarē un tiesiskajā sistēmā kopumā?

1. Valsts vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena vai prokuroru eksāmenu rezultāti norāda, ka jauno juristu zināšanas ir nepietiekamas, kā arī augstskolu programmās daudzos studiju kursos atšķiras studiju kursu saturs.

2. Dažādu juristu profesiju (tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu, izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) kvalitatīvas tālākapmācības no­drošināšana, jo joprojām daudzās lietās ir konstatējams vienotas izpratnes trūkums starp izmeklētājiem un prokuroriem vai prokuroru vidū, vai starp prokuroru un tiesu.

3. Moderno tehnoloģiju potenciāla nepietiekama izmantošana tieslietu nozarē.

3. Kādas trīs būtiskākās reformas vai prioritārie darbi tiktu uzsākti pirmie, ja jūsu politiskais spēks valdībā iegūtu tieslietu ministra amatu?

1. Saistībā ar valsts vienoto jurista kvalifikācijas eksāmenu – jāizveido atsevišķa struktūrvienība Tieslietu ministrijā, kas ar to nodarbojas, un studenti laicīgi, vismaz piecus mēnešus iepriekš, saņem jauno eksāmena satura anotāciju; Tieslietu ministrijas vadībā ir jāizstrādā 15 studiju kursu satura minimālās prasības, kas tiek iestrādātas visu augstskolu studiju kursu ietvaros; no valsts budžeta jāparedz līdzekļi, lai apmaksātu Latvijas juristu darbu, kas darbojas valsts vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena komisijā.

2. Tieslietu akadēmijas izveide pēc iespējas ātrāk, lai nodrošinātu kvalitatīvu un vienotu tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) kvalifikācijas pilnveidi.

3. E-lietas tehnoloģiska pilnveidošana un tālāka ieviešana; blokķēžu tehnoloģiju ieviešana tieslietu nozarē, piemēram, sasaistē starp zvērinātiem notāriem un Zemesgrāmatu nodaļām.

4. Latvijas Satversmei šogad aprit 100 gadi. Vai tajā, pēc jūsu politiskā spēka domām, būtu jāveic kādi grozījumi? Kādi? Ja uzskatāt, ka Latvijas valstij ir nepieciešama jauna konstitūcija, tad – kāpēc?

"Apvienotais saraksts" uzskata, ka Latvijas Satversme šobrīd funkcionē pietiekami labi un nav vajadzības pēc jaunas Satversmes (konstitūcijas). "Apvienotā saraksta" programmā tiek uzsvērts, ka jāpārtrauc pašmērķīga reformēšanas politika. Kā redzams, tā rada haosu, virkne reformu nesasniedz mērķi un pat noved pie negatīvām sekām. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir pēdējā pašvaldību reforma, kura nav sasniegusi savus mērķus, un pieļautās kļūdas ir jālabo.

"Apvienotais saraksts" uzskata, ka ir jāievieš jauktā vēlēšanu sistēma, kurā puse Saeimas deputātu tiktu ievēlēti no partiju sarakstiem, bet otra puse – vienmandātu apgabalos, dodot iespēju vēlētājiem viņus arī atsaukt, tā vairojot Saeimas deputātu tiešu atbildību savu apgabalu vēlētāju priekšā. Tas nozīmē, ka "Apvienotais saraksts" rosinās grozīt Latvijas Republikas Satversmes 6. un 7. pantu.

Konstitucionālā līmenī cilvēka pamattiesību nodaļā būtu jānostiprina cilvēka privātuma aizsardzība pret datu vākšanu, apstrādi un izmantošanu, izmantojot modernās tehnoloģijas.

5. Kā, jūsuprāt, no juridiskā viedokļa ir definējams Krievijas iebrukums Ukrainā?

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Statūtu 2. panta ceturtais punkts nosaka, ka ikviena ANO dalībvalsts atturas pielietot kara draudus vai militāru spēku pret citas valsts neatkarību un teritoriālo integritāti. Neapšaubāmi, Krievijas Federācijas uzsāktais karš pret Ukrainu pārkāpj gan ANO Statūtus, gan starptautisko tiesību principus, gan neskaitāmus starptautisko tiesību dokumentus. Tā viennozīmīgi ir veikta agresija pret kaimiņvalsti, par kuru ir jāsauc pie atbildības agresijas izraisītāji.

Tāpat Krievijas Federācijas karaspēks veic kara noziegumus Ukrainas teritorijā, un, iespējams, to jau var kvalificēt kā genocīdu pret Ukrainas tautu.

Latvijai kā mazai valstij ir ļoti svarīgi, lai agresors tiktu sodīts. Tāpēc Tieslietu ministrijai, sadarbojoties ar Ārlietu ministriju un attiecīgajiem Ukrainas kolēģiem, jāstrādā, lai ANO, Eiropas Padomes vai citas starptautiskas organizācijas paspārnē tiktu izveidots Starptautisks tribunāls par Krievijas Federācijas veikto agresiju pret Ukrainu.

 

19. saraksts: Politiskā partija "Republika"

Ēriks Treļs

Atbildes uz aptaujas jautājumiem sagatavojuši 14. Saeimas deputāta amata kandidāti – bijušais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, tieslietu ministra amata kandidāts Ēriks Treļs, zvērināta advokāte Linda Reisa un tiesību zinātņu maģistre Karīna Voļska.

1. Vai jūsu politiskais spēks ir izvirzījis konkrētu politiķi kā kandidātu tieslietu ministra amatam, ja jūs kļūtu par valdības veidotājiem? Kāda ir šī kandidāta kvalifikācija un pieredze tieslietu nozarē?

Politiskās partijas "Republika" kandidāts tieslietu ministra amatam ir tiesību zinātņu doktors Ēriks Treļs. 2014. gadā ieguvis doktora grādu Latvijas Universitātē. Papildus teorētiskām zināšanām ir liela praktiskā darba pieredze, tai skaitā arī vadošos amatos, ietverot gan procesa virzītāja tiešā priekšnieka pienākumu īstenošanu, gan lēmumu pieņemšanu administratīvo pārkāpumu lietās, gan pakļautībā esošo darbinieku vadību, gan citu pienākumu veikšanu. Ēriks Treļs ir viens no politiskās partijas "Republika" dibinātājiem, kuram ir visas tieslietu ministra amatam nepieciešamās zināšanas un prasmes, kā arī vēlme un spējas tās attīstīt Tieslietu ministrijas vadīšanas laikā.

2. Nosauciet jūsu politiskā spēka ieskatā trīs būtiskākās problēmas Latvijas tieslietu nozarē un tiesiskajā sistēmā kopumā?

Latvijas tieslietu nozarē ir vairākas problēmas, kurām "Republika" piedāvā risinājumus:

• pie varas esošie politiskie spēki veikuši vairākus mēģinājumus ietekmēt tieslietu nozari, tai skaitā veicot pasākumus tiesnešu neatkarības mazināšanai, kas, "Republikas" ieskatā, ir nepieņemami;
• normatīvo aktu kvalitāte nesekmē to piemērošanas efektivitāti;
• nav nodrošināta pietiekoša juridiskā palīdzība mazāk aizsargāto sociālo grupu pārstāvjiem. "Republika" garantēs valsts nodrošināto juridisko palīdzību visās administratīvajās lietās, nevis tikai strīdos par bāriņtiesu lēmumiem;
• saprātīgi termiņi jebkurā procesā ir valsts tiesiskuma un cilvēktiesību fundaments. Lai arī šajā problemātikā ir jūtams progress, tomēr, "Republikas" ieskatā, ir iespējami papildu instrumenti procesuālajai ekonomijai, piešķirot Senātam procesuālas tiesības administratīvajā procesā, civilprocesā un kriminālprocesā noteikt galīgo noregulējumu, norādot uz pieļautajiem trūkumiem apelācijas tiesvedības procesā;
• "Republikas" ieskatā, tiesvedības termiņus var uzlabot, ja tiesa uzreiz noteiktu galīgo termiņu gala nolēmumam. Šādi grozījumi procesā disciplinētu visus procesa dalībniekus;
• "Republika" rosinās iespēju izbeigt jebkurā stadijā lietas par ekonomiskiem noziegumiem, bez saukšanas pie kriminālatbildības, noslēdzot vienošanos ar procesa virzītāju. Tas sekmēs motivāciju atlīdzināt kaitējumu, atgriezties ekonomiskā apritē;
• "Republikas" ieskatā, diskutabls ir arī jautājums par funkciju sadali starp tieslietu nozarei piederīgām personām un amatpersonām (zvērinātiem notāriem, zvērinātiem tiesu izpildītājiem, zvērinātiem advokātiem u.c.). Būtu jāveic pasākumi, lai mazinātu slodzi tieslietu nozarei piederīgām personām un amatpersonām, kā arī vienkāršotu procedūru nebūtiskos jautājumos;
• "Republika" pauž pārliecību, ka ir nepieciešams stiprināt zvērinātu advokātu lomu tiesiskajā sistēmā, kā arī veicināt juristu profesijas prestiža celšanu Latvijas sabiedrībā;
• robi amatpersonu izglītībā ietekmē lietu kvalitāti visos līmeņos un visās jomās. Iekšējās drošības akadēmijas dibināšana, Valsts policijas koledžas Izmeklētāju mācību centra attīstīšana ir absolūta "Republikas" prioritāte.

Konstatēto problēmu risināšanai "Republikas" programmā ir piedāvāti arī vairāki citi risinājumi.

3. Kādas trīs būtiskākās reformas vai prioritārie darbi tiktu uzsākti pirmie, ja jūsu politiskais spēks valdībā iegūtu tieslietu ministra amatu?

Politiskā partija "Republika" veiks visus nepieciešamos pasākumus, lai panāktu tiesu neatkarību no politiskās iejaukšanās. Minētā mērķa sasniegšanai būtu jāveic vairāki rūpīgi pārdomāti pasākumi. Tieši šī iemesla dēļ tieslietu ministra amata kandidāts izvairīsies no straujām "reformām" un "reorganizācijām". Viņa ieskatā būtu jātiekas ar tieslietu nozares pārstāvjiem un jāapzina tie problēmjautājumi, kas šo cilvēku ieskatā traucē Latvijas tieslietu nozares attīstībai. Tālāk sekos šo problēmjautājumu risināšana, sadarbojoties ar nozares partneriem. Prioritāro darbu sarakstā ir arī kvalitatīvu normatīvo aktu likumprojektu izstrādes sekmēšana, tiesnešu, prokuroru, tiesībsargājošo iestāžu un advokātu kopīgu mācību, vienotas judikatūras un normatīvo aktu robu aizpildīšanas un vienotas prakses veicināšana.

4. Latvijas Satversmei šogad aprit 100 gadi. Vai tajā, pēc jūsu politiskā spēka domām, būtu jāveic kādi grozījumi? Kādi? Ja uzskatāt, ka Latvijas valstij ir nepieciešama jauna konstitūcija, tad – kāpēc?

Politiskā partija "Republika" piedāvā vairākus risinājumus, kas skar vēlēšanu sistēmu un ir vērsti uz "partiju karteļa" ietekmes mazināšanu. Lielākā daļa no šiem risinājumiem paredz grozījumu veikšanu normatīvajos aktos, tai skaitā arī Latvijas Republikas Satversmē. Piemēram, viens no šādiem risinājumiem, "Republikas" ieskatā, būs grozījumu veikšana Latvijas Republikas Satversmes 14. pantā, paredzot tajā iespēju vēlētājiem atsaukt pirms termiņa atsevišķu Saeimas deputātu, kurš zaudējis savu vēlētāju uzticību. "Republikas" ieskatā, būtu nepieciešams samazināt referendumu ierosināšanas slieksni. Tiesības balsot par neatkarīgiem deputātu kandidātiem no vienmandātu apgabaliem. Parlamentāro krīzi var pārvarēt, Satversmes 35. pantā nosakot, ka prezidentu Latvijā ievēl un pirms termiņa var atsaukt tauta.

5. Kā, jūsuprāt, no juridiskā viedokļa ir definējams Krievijas iebrukums Ukrainā?

Krievijas iebrukums Ukrainā ir militārā agresija pret kaimiņvalsti, kuras rezultātā ir izdarīti vairāki kara noziegumi. Ņemot vērā to, ka karadarbība šīs valsts teritorijā turpinās, ar katru dienu pieaug arī šo noziegumu skaits. Latvijas Republikas Saeima atzina Krievijas īstenoto vardarbību pret civiliedzīvotājiem Ukrainā par terorismu un Krieviju – par terorismu atbalstošu valsti. Minēto paziņojumu atbalstīja arī politiskās partijas "Republika" pārstāvji, Latvijas Republikas Saeimas deputāti Kaspars Ģirģens un Ēriks Pucens.