18. Oktobris 2022 /NR. 42 (1256)
Redaktora sleja
EK otrā prasība pret Latviju EST
3

Latvijas Republika (Latvija) ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts jau 18 gadus. Latvija vienmēr ir bijusi priekšzīmīga pārkāpumu procedūru jautājumā, ieņemot vienu no pirmajām vietām to ES dalībvalstu sarakstā, pret kurām ierosinātās pārkāpumu procedūras nekad nav pārtapušas prasībās pret valsti. Tomēr mazliet vairāk nekā pirms mēneša, 6. septembrī, slejā rakstīju par pirmo šāda tipa Latvijas lietu, t.i., Eiropas Savienības Tiesas (EST) lietu C-454/22 Komisija/Latvija. Eiropas Komisija (EK) šajā lietā vērsās ar prasību EST pret Latviju, ņemot vērā, ka Latvija neizpildīja tai uzlikto pienākumu un laicīgi netransponēja ES Elektronisko sakaru kodeksu.1 Savukārt šodienas slejā vēlos norādīt uz jau otro EK iesniegto prasību pret Latviju EST.

Šī prasība saistīta ar to, ka Latvija nav transponējusi Direktīvu 2013/59/Euratom.2 Šī direktīva cita starpā modernizē un konsolidē ES tiesību aktus par aizsardzību pret radiāciju, nosaka drošības pamatstandartus iedzīvotāju, darbinieku un pacientu veselības aizsardzībai pret apdraudējumu, ko rada jonizējošais starojums. Visām ES dalībvalstīm direktīva bija jātransponē līdz 2018. gada 6. februārim.

Tomēr, ņemot vērā, ka Latvija nebija paziņojusi transponēšanas pasākumus (respektīvi, kā tieši direktīva pārņemta Latvijas nacionālajā tiesību sistēmā), EK pret Latviju ierosināja pārkāpuma procedūru INFR(2020)2078,3 iesākumā nosūtot formālo paziņojumu 2020. gada 2. jūlijā. Savukārt 2021. gada 2. decembrī tika nosūtīts jau argumentēts atzinums, bet 2022. gada 29. septembrī EK nolēma vērsties ar prasību EST par Direktīvas 2013/59/Euratom pilnīgu netransponēšanu.4 Tādējādi secināms, ka laika periodā no 2020. gada 2. jūlija līdz 2022. gada 29. septembrim Latvija nav varējusi izpildīt tai noteikto pienākumu attiecībā uz direktīvas transponēšanu, lai gan, protams, vienlaikus no EK paziņojuma izriet, ka Latvija bija veikusi atsevišķus direktīvas transponēšanas paziņošanas pasākumus, kas attiecīgi nozīmē, ka mēģinājumi no Latvijas puses tomēr ir bijuši.

Pagaidām nav zināms šīs EST lietas numurs, tomēr, kā tas jau tika norādīts saistībā ar EST lietu C-454/22 Komisija/Latvija, EST var ne tikai konstatēt pārkāpumu, bet arī noteikt finansiālas sankcijas, kuru apmērs būs atkarīgs no pārkāpuma smaguma un brīža, kad pārkāpums tiks pārtraukts/novērsts. Līdz ar to rodas jautājums: vai situācijā, kad Latvijai jau šobrīd ir iespaidīgs valsts parāds, tā var atļauties maksāt par to, ka laicīgi nav transponēta vēl viena direktīva? Šķiet, ka saprātīgāk tomēr būtu transponēt direktīvu.

Šajā gadījumā valstij bija vairāk nekā divi gadi kopš EK pārkāpuma procedūras ierosināšanas, savukārt kopumā, ņemot vērā, ka Direktīva 2013/59/Euratom bija jātransponē līdz 2018. gada 6. februārim, tie bija četri gadi, kuru ietvaros atbildīgā ministrija, kas šajā gadījumā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM),5 varēja būt aktīvāka savā rīcībā, negaidot pārkāpuma procedūras ierosināšanu pret valsti un vēl vairāk prasību EST.

Kā redzams no publiski pieejamās informācijas Ministru kabineta (MK) mājaslapā, 2020. gada 29. septembra sēdē apstiprināts Latvijas nostājas projekts par EK 2020. gada 2. jūlija formālo paziņojumu, savukārt 2022. gada 1. februārī apstiprināta Latvijas nostāja par EK 2021. gada 2. decembra argumentēto atzinumu.6 Turklāt, kā izriet no MK protokollēmuma, VARAM līdz 2023. gada 1. martam tika noteikts izstrādāt un iesniegt MK nepieciešamos tiesību aktus pilnīgai direktīvas pārņemšanai.7 Tomēr vilcināšanās no VARAM puses, kā arī šāds MK lēmums attiecībā uz 2023. gadu, kā tas redzams no EK iesniegtās prasības EST, nav guvis panākumus, kas attiecīgi nozīmē, ka ES tiesībām jāpievērš pastiprināta uzmanība, kā arī jāveicina izpratne par šīm tiesībām, lai izvairītos no tādām/līdzīgām situācijām.

RAKSTA ATSAUCES /

1. Soņeca V. Prasība pret Latviju Eiropas Savienības Tiesā – vai mums par to būs jāmaksā? Jurista Vārds, 06.09.2022., Nr. 36 (1250), 2. lpp.

2. Padomes 2013. gada 5. decembra Direktīva 2013/59/Euratom, ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem un atceļ Direktīvu 89/618/Euratom, Direktīvu 90/641/Euratom, Direktīvu 96/29/Euratom, Direktīvu 97/43/Euratom un Direktīvu 2003/122/Euratom.

3. Skat.: https://ec.europa.eu/atwork/applying-eu-law/infringements-proceedings/infringement_decisions/index.cfm?lang_code=EN&typeOfSearch=false&active_only=0&noncom=0&r_dossier=INFR%282020%292078&decision_date_from=&decision_date_to=&title=&submit=Search

4. Skat.: https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_22_5406

5. Skat.: https://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40492375

6. Skat.: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/67793ff1-bf38-4cc5-a710-b5d70b510704

7. Skat.: https://tapportals.mk.gov.lv/structuralizer/data/nodes/f5c07b6a-4df0-427f-9005-01ad5f270902/preview

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Soņeca V. EK otrā prasība pret Latviju EST. Jurista Vārds, 18.10.2022., Nr. 42 (1256), 2.lpp.
patīk
drukāt
VISI RAKSTI 18. Oktobris 2022 /NR. 42 (1256)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Toms Dreika
3. Novembris 2022 / 10:37
0
ATBILDĒT
Mums būtu jābeidz runāt par publiskās pārvaldes "vilcināšanos" izdarīt vienu vai otru lietu. Tādā veidā tiek norādīts, ka kāds ļaundabīgi nevēlas darīt, kaut arī mierīgi varēja.

Valsts pārvalde aizvien plāšakā jautājumu lokā vnk. nav spējīga pildīt savas funkcijas. Šo nespēju nekādā veidā nerisinās pārmetumi par "vilcināšanos".
S.L.
18. Oktobris 2022 / 12:18
0
ATBILDĒT
Prasība pret Latviju, šķiet, ka tomēr trešā. Pirmā bija C-151/14 (notāru lieta), ja nemaldos. Tā gan nebija par direktīvas neieviešanu, bet LESD pārkāpumu.
V.Soņeca > S.L.
18. Oktobris 2022 / 13:11
0
ATBILDĒT
Šajā gadījumā tieši domāts otrā saistībā ar direktīvas laicīgu netransponèšanu. Notāru lieta bija pēc būtības, ar citām sekām.
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties