25. Oktobris 2022 /NR. 43/44 (1257/1258)
Skaidrojumi. Viedokļi
Vienotā tirgus ietekme uz Eiropas Savienības konkurences tiesību regulējumu
Mg. iur.
Elīza Siliņa
Zvērināta advokāta palīdze SIA "TGS Baltic zvērinātu advokātu birojs" 

Šajā rakstā tiks īsi apskatīta ES konkurences tiesību vēsture, norādīti pāris piemēri par ES vienotā tirgus ietekmi uz konkurences tiesībām ES un piedāvāts to salīdzinājums ar ASV. Raksta mērķis ir uzsvērt ES vienotā tirgus ietekmi uz ikviena konkurences tiesību pārkāpuma izvērtējumu, kas no tiesību piemērotāju puses bieži vien praksē netiek vērtēts.

1. Ievads

2022. gada konkurences tiesību konferencē Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesnesis Kolms Maks Eočaids (Colm Mac Eochaidh) uzsvēra, ka konkurences tiesības ir Eiropas Savienības (turpmāk – ES) vienotā tirgus mugurkauls.

ES pamatdokumenti nosaka, ka vienotais tirgus aptver telpu bez iekšējām robežām, kurā saskaņā ar ES līgumiem ir nodrošināta preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite.1 Attiecīgi jau kopš ES kā starptautiskas organizācijas pirmsākumiem ES vienotā tirgus izveide un dalībvalstu integrācija ir bijusi ES centrālais mērķis un uzdevums.

Minētie mērķi tiek sasniegti, izmantojot t.s. negatīvo integrāciju un pozitīvo integrāciju. Negatīvā integrācija aptver dažādus aizliegumus un ierobežojumus, kuru mērķis ir novērst darbības, kas kavē ES vienotā tirgus pastāvēšanu. Kā viens no šādiem rīkiem tiek izmantotas konkurences tiesības, kuru mērķis ir novērst tādas ES vienoto tirgu apdraudošas darbības kā aizliegtas vienošanās, dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana utt. Paralēli minētajam pastāv pozitīvā integrācija, kas aptver ES likumdevēja centienus harmonizēt dalībvalstu tiesību sistēmas un ieviest noteikumus, kas veicina ES pamatbrīvību īstenošanu.

Attiecīgi viens no ES konkurences tiesību dzinējspēkiem ir ES vienotā tirgus darbības nodrošināšana, kas tiešā veidā ietekmē ideju un mērķi, kas ir konkurences tiesību regulējuma pamatā.

Konkurences tiesības ir atrodamas visu veidu ekonomiskajās sistēmās – lielvalstīs, attīstītās valstīs, kā arī attīstības valstīs. Daudzās valstīs, kurās 20. gadsimtā pastāvēja sociālisms, tikai pēdējās desmitgadēs tiek izstrādāts šāds regulējums. Citās valstīs konkurences tiesības ir pat jaunākas – piemēram, Ķīnā antimonopola likums tika pieņemts tikai 2007. gadā. Minētā konkurences tiesību attīstība lielā mēra korelē arī ar konkrēto valstu politiskajiem uzstādījumiem.

Runājot par ES konkurences tiesību attīstības gaitu, liela loma ir Amerikas Savienoto Valstu (turpmāk – ASV) regulējumam, kura sākumi meklējami jau 1890. gadā pieņemtajā Šērmana aktā.

Ņemot vērā, ka ES un ASV konkurences tiesību sistēmas ir divas lielākās un attīstītākās pasaulē, tad to efektivitāte un ietekme uz ekonomiskajiem procesiem nenoliedzami bieži tiek vērtēta un salīdzināta, kas arī noved pie tā, ka abas sistēmas ietekmējas viena no otras.

Tomēr šādā salīdzinājumā nevar aizmirst par abu sistēmu lielāko atšķirību – ES vienoto tirgus ideju, kas būtiski ietekmē ES konkurences tiesības un to pamatā esošos mērķus. ES vienotais tirgus ir ES kā daudznacionāla bloka īpatnība, kas nav novērojama ASV, kur nepastāv starpvalstu konkurences aspekts.

Paralēli ES vienotajam tirgum liela loma ES konkurences tiesībās ir ES centieniem veicināt ES ekonomiku, globālā līmenī sacenšoties ar tādām ekonomikām kā ASV un Ķīna.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties