25. Oktobris 2022 /NR. 43/44 (1257/1258)
Skaidrojumi. Viedokļi
Uzņēmumu iegādes un apvienošanās kontroles novērtējums Eiropas Savienībā digitālajā vidē
Tehnoloģiju milzuzņēmumu apvienošanās darījumi
Bc. iur.
Patrīcija Bodniece
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes maģistrante, SIA "Venture Faculty" jaunākā juriste 

Raksta autore lasītājam sniegs priekšstatu par to, kā pašreizējais digitālais tirgus tiek regulēts apvienošanās kontroles perspektīvā, kā arī iepazīstinās ar killer acquisitions teoriju un kā šī teorija no farmācijas nozares ir izpelnījusies uzmanību digitālajā tirgū, izdarot secinājumus par šīs teorijas iespējamo pret konkurenci vērsto ietekmi.

Platformu ekonomika ir neatņemama "jaunās" ekonomikas sastāvdaļa, kas raksturo tirgus, kuros sastopama strauja preču un pakalpojumu inovācija un augsta tehnoloģiskā sarežģītība.1 Platformu ekonomika nodrošina tirgus dalībniekus ar globālu darījumu tīklu, kā darbība tiek īstenota ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iesaisti.2 Šīs ekonomikas darbības pamatā ir dati, kas iegūti milzīgā apjomā, daudzveidībā un ātrumā, un šos datus mākslīgi saražo vietņu lietotāji, iesaistoties komerciālos darījumos, kuri norit tiešsaistē.3

Pēdējo gadu laikā starp praktiķiem konkurences tiesību jomā ir aktualizējusies diskusija par to, kā regulēt digitālā tirgus ietekmi uz godīgu konkurenci un cik lielu kaitējumu nodara tehnoloģiju milzuzņēmumi, kuri apvienojas ar tehnoloģiju jaunuzņēmumiem (start-up companies), kuriem ir potenciāls kļūt par tehnoloģiju milzuzņēmumuma tiešiem konkurentiem. Līdztekus ir aizsākta diskusija par apvienošanās darījumiem, kas pavisam likvidē tehnoloģiju jaunuzņēmumu (killer acquisitions), lai nodrošinātu, ka tirgū neienāk jauns tehnoloģiju milzuzņēmuma tiešais konkurents, tādējādi skatot jautājumu par to, vai un kā ir jāievieš izmaiņas noteikumos, kas regulē apvienošanās darījumus starp iepriekšminētajiem uzņēmumiem, lai tiktu kontrolēta godīga konkurence digitālajā vidē Eiropas Savienībā (turpmāk – ES).

Raksta autore lasītājam sniegs priekšstatu par to, kā pašreizējais digitālais tirgus tiek regulēts apvienošanās kontroles perspektīvā, kā arī iepazīstinās ar killer acquisitions teoriju un kā šī teorija no farmācijas nozares ir izpelnījusies uzmanību digitālajā tirgū, izdarot secinājumus par šīs teorijas iespējamo pret konkurenci vērsto ietekmi.

 

1. Apvienošanās darījumu kontroles tiesību apskats

Uzņēmumu apvienošanās darījumu kontrole ir būtiska ES konkurences politikas sastāvdaļa. Tās mērķis ir nošķirt konkurenci veicinošus darījumus no darījumiem, kas uz konkurenci atstāj negatīvu ietekmi.4 ES ir spēkā Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (turpmāk – Apvienošanās regula), kas kalpo kā rīks, lai īstenotu apvienošanās darījumu kontroli kopējā tirgū.5

1.1. Vēsturiskais ekskurss

1951. gadā, kad spēkā stājās Līgums par Eiropas Ogļu un tērauda kopienas izveidi (turpmāk – EOTK), tajā tika integrēta apvienošanās kontroles sistēma sešām tā laika EOTK līgumvalstīm – Francijai, Rietumvācijai, Itālijai, Beļģijai, Nīderlandei un Luksemburgai.6 Taču sešus gadus vēlāk, 1957. gadā, kad tika parakstīts Romas līgums (turpmāk – EEK), tajā netika iekļauti noteikumi, kas vērsti uz apvienošanās kontroli kopējā tirgū.

1966. gadā Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) iezīmēja šo robu likumā,7 un tas noveda pie tā, ka lietā "Continental Can pret Komisiju"8 Komisija piemēroja Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 101. un 102. pantu (tajā laikā EEK līguma 85. un 86. pantu), lai izvērtētu apvienošanās darījumu, kuru veic uzņēmums, kam ir dominējošs stāvoklis iekšējā tirgū.9 Tika konstatēts, ka Continental Can pārkāpis EEK līguma 86. pantu, iegādājoties uzņēmumu Europemballage Corporation un aptuveni 80 procentus Thomassen un Drijver-Verbliva N.V. akciju un konvertējamo obligāciju, tādējādi ļaunprātīgi izmantojot dominējošo stāvokli. Šajā lietā Komisija konstatēja, ka Continental Can, izmantojot iepriekšminēto kontroli pār tirgu, potenciāli likvidē būtisku tirgus daļu.10

Pēc Continental Can lietas un citām līdzīgām lietām Komisija norādīja, ka tai trūkst pilnvaru, lai izvērtētu apvienošanās darījumus, kuriem ir potenciāls atstāt negatīvu ietekmi uz konkurenci.11 Pēc nozīmīga sprieduma Philip Morris12 lietā 1987. gadā, kad lietā iesaistīto pušu apvienošanās darījuma pārbaudei tika piemērots LESD 101.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties