Padome ir sabiedrības pārraudzības institūcija, kas pārstāv akcionāru intereses sapulču starplaikā un šajā likumā un statūtos noteiktajos ietvaros uzrauga valdes darbību. Padomes loma ir definēta Komerclikumā un ir bijusi nemainīga kopš likuma pieņemšanas un spēkā stāšanās pirms 20 gadiem. Komerclikumā ietvertā padomes izpratne radusies vācu tiesību ietekmē un atbilst tipiskai divpakāpju pārvaldības sistēmai. Šai sistēmai neierastu padomes kompetenci iezīmē Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodekss,1 kas padomei piešķir ne tikai pārraudzības funkciju, bet arī tādu divpakāpju pārvaldības sistēmai neraksturīgu iezīmi kā sabiedrības stratēģiskā vadība.
Rakstā tiks aplūkota padomes loma dažādu pārvaldības sistēmu ietvaros, aprakstīta starptautiskā prakse un normatīvais regulējums par padomes funkcijām, kā arī sniegts ieskats plānotajās izmaiņās Komerclikumā, kas piedāvā atkāpties no ierastajām vācu pārvaldības sistēmas tradīcijām un tuvoties skandināvu pārvaldības modelim.
Pārvaldības sistēmas
Pārvaldības sistēma nosaka galvenos sabiedrības pārvaldības principus un ietekmē izpratni par to, kā raugāmies uz sabiedrības pārvaldes institūcijām, to lomu un funkcijām, savstarpējo sadarbību un mijiedarbību, kā arī šo institūciju atbildības jautājumiem.
Divas izplatītākās pārvaldības sistēmas ir divpakāpju (two-tier)2 un vienpakāpes (one-tier)3 pārvaldība. Būtiskākā atšķirība slēpjas tajā, vai sabiedrību pārvalda divas institūcijas (valde un padome) vai viena vienota pārvaldes institūcija (board vai board of directors).4 Abos gadījumos pārvaldes institūciju pamatfunkcijas ir sabiedrības vadīšana un pārraudzība, bet atšķirības parādās šo divu funkciju realizēšanā. Divpakāpju sistēmā vadības un pārraudzības funkcijas ir strikti nodalītas:5 valde veic sabiedrības vadību, bet padomes kompetencē ietilpst pārraudzība, turklāt persona nevar vienlaikus atrasties gan valdes, gan padomes sastāvā.6 Turpretim vienpakāpes sistēmā šāda strikta dalījuma nav un gan vadīšanas, gan pārraudzības funkcijas ir uzticētas vienotajai pārvaldes institūcijai (board vai board of directors).
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
