Pasaulē veiktie pētījumi atspoguļo, ka no visiem hospitalizētajiem pacientiem apmēram divi līdz pieci procenti ārstniecības iestādē gūst kādu kaitējumu savai veselībai, no kura bija iespējams izvairīties.² Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Direktīvas 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē 4. panta 2. punkta c) apakšpunktā ir noteikts, ka pacientiem ir pieejamas pārredzamas sūdzību procedūras un mehānismi, kas dod iespēju tiem lūgt aizsardzības līdzekļus saskaņā ar ārstniecības dalībvalsts tiesību aktiem, ja sniegtās veselības aprūpes dēļ tiem nodarīts kaitējums. Latvijā šāds mehānisms ir ieviests, izveidojot Ārstniecības riska fondu, kas savu darbību uzsāka 2013. gada 25. oktobrī. Atbilstoši Pacientu tiesību likuma 16. panta otrajai daļai no Ārstniecības riska fonda pacientam ir tiesības saņemt atlīdzību par viņa dzīvībai un veselībai nodarīto kaitējumu (arī morālo kaitējumu), kā arī viņam radītiem ārstniecības izdevumiem.

Tā kā ārpustiesas kārtībā jautājums par atlīdzību no Ārstniecības riska fonda tiek izskatīts administratīvajā procesā, tad šādi strīdi nonāk arī administratīvajās tiesās. Senāta Administratīvo lietu departamentā izskatīto lietu skaits ir pietiekams, lai varētu izdarīt secinājumus par vairākiem aspektiem, kas ir saistīti ar šo lietu kategoriju. Rakstā tiks aplūkoti Senāta nolēmumi, kuros iezīmējas metodoloģija, kā tiesā ir izskatāmas šāda veida lietas.

2021. gada 31. maijā stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 5. novembra noteikumos Nr. 1268 "Ārstniecības riska fonda darbības noteikumi" (turpmāk – Riska fonda noteikumi), ar kuriem tika precizēta kārtība, kādā tiek izvērtēts personas iesniegums par atlīdzības pieprasījumu attiecībā uz pacienta dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī atlīdzību par ārstniecības izdevumiem. Tomēr jāpatur prātā, ka Senāta nolēmumos un arī šajā rakstā Riska fonda noteikumu normas pārsvarā ir aplūkotas redakcijā, kas bija spēkā līdz 2021. gada 31. maijam.

Senāta 2022. gada 18. marta spriedumā lietā Nr. SKA-84/2022³ norādīts, ka no Pacientu tiesību likuma 16. panta pirmās daļas un Riska fonda noteikumu 12. punkta izriet, ka lēmuma pieņemšanai par atlīdzības izmaksu no Ārstniecības riska fonda ir jāveic turpmāk minētais izvērtējums:

– jāidentificē kaitējums (piemēram, funkciju traucējums, spēju zudums, radītās ciešanas, diskomforts, bailes utt.);

– jākonstatē, vai pastāv cēloniskais sakars starp kaitējumu un ārstniecības personas darbību vai bezdarbību ārstniecības procesā;

– jāizvērtē, vai kaitējums ir radies ārstniecības personas neprofesionālas rīcības dēļ;

– jāizvērtē, vai pastāv Riska fonda noteikumu 12.