17. Janvāris 2023 /NR. 3 (1269)
Skaidrojumi. Viedokļi
Interešu pārstāvības atklātības likums: kā to vislabāk ievērot
Edgars Pastars
Zvērināts advokāts ZAB "Cobalt", Latvijas Finanšu nozares asociācijas vecākais juridiskais padomnieks 

Saeima 2022. gada 13. oktobrī pieņēma Interešu pārstāvības atklātības likumu (turpmāk – Likums).1 Par tā nepieciešamību runāts daudz un kopš neatminamiem laikiem.

Ņemot vērā raksta autora darba pieredzi Saeimā, Valsts prezidenta kancelejā, Valsts kontrolē, Latvijas Finanšu nozares asociācijā (arī kā interešu pārstāvim) un darba grupā, kas izstrādāja Likumu, šī publikācija tapusi, lai dalītos ar novērojumiem un ieteikumiem Likuma piemērošanā.

Likums stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī, bet vēl ne pilnā apjomā, jo ir daudzi darbi, kas jāizdara praktiskai ieviešanai, it īpaši IT sistēmu jomā. Tādēļ rakstā analizēta arī pārejas perioda specifika.

Vispārīgi par galveno

Interešu pārstāvība ir ikviena saziņa ar publiskās varas pārstāvi, lai ietekmētu publisku lēmumu (politikas dokumentu, normatīvo aktu, administratīvo aktu, ko pieņem politiskas amatpersonas). Likums attiecas ne tikai uz kādu normatīvo aktu izstrādi, bet arī piemērošanu (piemēram, mēģinot panākt kādu skaidrojumu vai vadlīniju izdošanu).

Publiskas varas pārstāvis ir ikviens valsts vai pašvaldībā strādājošais (arī politiskas amatpersonas ārštata padomnieks), ar ko sazinās, lai ietekmētu lēmumu, ko pieņem politiskas amatpersonas. Tas nozīmē: ja gala lēmumu pieņem augsta ranga administratīvas amatpersonas (ierēdņi), šis jautājums nav Likuma tvērumā, tomēr neliedz amatpersonām piemērot atklātības pasākumus pašām, ievērojot vispārīgās fizisko personas datu apstrādes prasības

Interešu pārstāvības likums formalizē interešu pārstāvības darbības, kas ir vajadzīgas (nekas nevar būt sliktāks par ierēdņiem un politiķiem, kas pieņem lēmumus tikai sarunās ar sevi), bet tas noteikti uzreiz nerisinās "lietu kārtotāju" problēmu. Šis rūpals, visticamāk, iet roku rokā ar nelikumīgu partiju finansēšanu, tirgošanos ar ietekmi utt., kas jau ir jārisina kriminālprocesuālā kārtībā.

Publiskās varas pārstāvim Likumā ir atstāta novērtējuma brīvība, lai katru rokas spiedienu nefiksētu; noteikti šeit pastāvēs gadījumi, kuros kāds nepamatoti "nesajutīsies lobēts".

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties