Augoša tendence pieteikt noraidījumus pušu pieaicinātiem ekspertiem

Noraidījumu pieteikšanu pušu pieaicinātiem ekspertiem starptautiskajos šķīrējtiesu procesos var salīdzināt ar noraidījumu pieteikšanu pušu pārstāvjiem, ņemot vērā, ka gan pārstāvi, gan pieaicināto ekspertu puse izvēlas pati,² kā arī šos abus var uzskatīt par daļu no puses komandas.³

Kā pamats pušu pārstāvju noraidīšanai un šādas prakses ieviešanai starptautiskajā šķīrējtiesas procesā var tikt uzskatīts ICSID⁴ Šķīrējtiesas tribunāla 2008. gada 6. maija nolēmums noraidīt puses pārstāvi lietā Hrvatska Elektroprivreda d.d. v. Republic of Slovenia (Hrvatska v. Slovenia). Šajā lietā prasītāja pieteica noraidījumu atbildētāja pieaicinātajam pārstāvim, pamatojoties uz to, ka atbildētājs ar ļaunprātīgu rīcību centās mākslīgi radīt interešu konfliktu starp atbildētāja jauniecelto pārstāvi un vienu no tribunāla arbitriem.⁵ Atbildētājs iebilda, norādot uz to, ka ne ICSID Šķīrējtiesas reglaments, ne arī kādi citi reglamenti (LCIA, ICC) neparedz iespēju pieteikt noraidījumu puses pārstāvim.⁶ Par spīti pirmšķietamas juridiskās bāzes trūkumam un atbildētāja iebildumiem par fundamentālu atkāpi no procesuālā taisnīguma,⁷ tribunāls tomēr pieņēma lēmumu izslēgt atbildētāja pārstāvi no procesa.⁸

Pēc šī negaidītā tribunāla lēmuma tika ieviesti vairāki papildinājumi LCIA Šķīrējtiesas reglamentā, lai regulētu tam sekojošos līdzīgus nolēmumus. Kā viens no papildinājumiem tika ieviests 18.⁴ punkts, kurš paredz, ka tribunālam ir tiesības izslēgt jebkuras puses pārstāvi, ja tā pieaicināšana šķīrējtiesas procesā var ietekmēt tribunāla sastāvu vai tribunāla gala nolēmuma spēkā esamību.⁹ Tāpat reglaments tika papildināts ar 1. pielikumu, kurš nosaka labas un vienlīdzīgas rīcības pušu pārstāvjiem, kuras neievērojot var tikt piemērotas sankcijas.¹⁰ Atsaucoties uz LCIA Šķīrējtiesas reglamenta komentāriem, visi minētie papildinājumi ir ieviesti, reaģējot uz nolēmumu lietā Hrvatska v. Slovenia.¹¹

Nereti puses piesaka noraidījumu arī otras puses pieaicinātajiem ekspertiem, neraugoties uz tieša tiesiskā regulējuma trūkumu. Kā, piemēram, lietā Sedco Inc v. Iranian National Oil Co and the Islamic Republic of Iran (Sedco v. Iran)¹² atbildētāja pieteikums noraidīt prasītāja pieaicināto ekspertu netika apmierināts.