Sākumā, lai labāk varētu izprast tiesas, jo īpaši Senāta Administratīvo lietu departamenta, darbības specifiku – kompetenci, izskatot sūdzības publisko iepirkumu jomā, raksturošu atsevišķus tiesiskā regulējuma aspektus, kas saistīti ar privātpersonas tiesisko interešu aizsardzību administratīvajā procesā tiesā.

Uzreiz jāatzīmē, ka publisko iepirkumu regulējums pamatā balstās uz Eiropas Savienības tiesību aktiem, kas Latvijā ieviesti ar Publisko iepirkumu likumu (turpmāk – PIL), Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu un Publiskās un privātās partnerības likumu. Visi šie likumi paredz, ka strīdi, kas saistīti ar iepirkumu procedūras (koncesiju procedūras) norisi un lēmumiem, ir izskatāmi administratīvajā tiesā. Tādējādi likumdevējs Latvijā ir uzskatījis par lietderīgu noteikt, ka publiskie iepirkumi līdz brīdim, kad tiek noslēgts iepirkuma līgums, ir aplūkojami kā administratīvais process un to kontrole notiek administratīvajā tiesā. Senāts secinājis, ka tas noteikts pamatā tāpēc, lai šādā veidā nodrošinātu caurskatāmu, taisnīgu un konkurenci nekropļojošu publiskām personām tieši vai pastarpināti piederošu līdzekļu vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju līdzekļu izlietošanu, nevis tādēļ, ka iepirkuma veikšana pati par sevi ir kādas konkrētas publiskas personas valsts pārvaldes funkcijas īstenošana, vai tādēļ, lai publisko iepirkumu procedūras vienmēr organizētu publisko tiesību subjekti. Tas nozīmē, ka arī privāto tiesību subjekta (piemēram, kapitālsabiedrības, kas var būt pat arī nesaistīta ar publisko tiesību juridisko personu) darbība publiskā iepirkuma procedūrā (ja atbilstoši tiesiskajam regulējumam konkrēta iepirkuma veikšanai ir jāpiemēro kāds no minētajiem likumiem) tiek aplūkota kā veikta publisko tiesību jomā, proti, kā administratīvais process (sal. Senāta 04.04.2022. spriedums (kopsēdē) lietā Nr. SKA-226/2022 (A420159119)). Raksta turpinājumā – plašāk tieši par PIL regulējumu.

Senāta ADL nolēmumi publisko iepirkumu lietās

Saskaņā ar PIL personai, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt iepirkuma līgumu vai pretendē uz iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ir subjektīvās tiesības vērsties administratīvajā tiesā: pirmkārt, par iepirkuma procedūras pārkāpumiem (piemēram, par iepirkumu procedūras nolikumu vai par lēmumiem par uzvarētāja noteikšanu) vai, otrkārt, par iepirkumu procedūras rezultātā noslēgtajiem līgumiem (piemēram, par iepirkuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu, tā noteikumu grozīšanu vai atcelšanu vai iepirkuma līguma termiņa saīsināšanu). Proti, PIL 72. panta pirmā un otrā daļa noteic, ka Iepirkuma uzraudzības biroja (turpmāk – Birojs) komisijas lēmumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem (kā galīgo administratīvo aktu) var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, kura lietu izskata triju tiesnešu sastāvā, bet tās spriedumu – kasācijas kārtībā Senāta Administratīvo lietu departamentā. Savukārt PIL 74. pants paredz tikai noteiktus gadījumus, kad attiecīgs prasījums par līgumiem ir pieļaujams tiesā.