Ar šķīrējtiesvedības principiem ir jāsaprot pamatidejas tiesiskam regulējumam "šķīrējtiesu darbības". Princips (pamats, sākums) (no lat val. – principium; grieķu αρχή – burtiski "pirmais") – postulāts, apgalvojums, uz kura pamata tiek veidotas zinātniskas teorijas un likumi, juridiski dokumenti. Principi atspoguļo tiesību institūcijas būtību un iezīmes. Šķīrējtiesas procesa principi veido sistēmu (pamatu), kurš ir arī pamats šķīrējtiesvedības darbībai. Šķīrējtiesvedības principi nostiprināti Latvijas Republikas Šķīrējtiesas likuma (turpmāk – Šķīrējtiesas likums) 5. nodaļā (19.–23. pants), un likumdevējs ir izdalījis piecus pamatprincipus, pamatojoties uz kuriem tiek īstenota šķīrējtiesvedība patstāvīgi darbojošās šķīrējtiesās Latvijas Republikā, un tie ir: pušu līdztiesība, pušu sacīkstes, procesa kārtības izvēles brīvība, šķīrējtiesneša neatkarība un šķīrējtiesas procesa konfidencialitāte.

Šķīrējtiesas lēmuma kontroles princips nostiprināts Šķīrējtiesas likuma 8. nodaļā (58. pants), pamatojoties uz kuru tiek īstenota izpildu raksta izsniegšana pastāvīgas šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei Latvijas Republikā. Starp norādītajiem šķīrējtiesvedības principiem jāizdala tie principi, kuri attiecas tikai uz šķīrējtiesvedības sfēru, piemēram, procesuālās kārtības izvēles brīvība vai šķīrējtiesas procesa konfidencionalitāte, un pārējos principus var klasificēt kā vispārpieņemtus, kuri atspoguļoti gan Latvijas Republikas Satversmē, likumā "Par tiesu varu", Zemesgrāmatu likumā un kurus ievēro un, izskatot strīdus, piemēro vispārējās jurisdikcijas tiesas un zemesgrāmatas.