Satversmes tiesa 2022. gada 22. decembrī pasludināja spriedumu lietā Nr. 2022-09-01¹ (turpmāk – spriedums), kas ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma, atzīstot Sodu reģistra likuma 23. panta 1. punktu (turpmāk – apstrīdētā norma), ciktāl tas attiecas uz ziņām par attaisnoto personu, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 96. pantam un spēkā neesošu no 2023. gada 1. jūlija. Vienlaikus attiecībā uz attaisnotām personām, kuras uzsākušas savu pamattiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, Satversmes tiesa nosprieda atzīt apstrīdēto normu, ciktāl tā attiecas uz ziņām par attaisnoto personu, par neatbilstošu Satversmes 96. pantam un spēkā neesošu no personas pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.

Atbilstoši apstrīdētajai normai Sodu reģistra arhīva datubāzē cita starpā glabā ziņas par attaisnoto personu – gadu pēc tam, kad no Fizisko personu reģistra saņemtas ziņas par personas nāvi, bet ne ilgāk kā 100 gadus pēc personas dzimšanas.

Pieteicēja ieskatā, apstrīdētā norma neatbilda Satversmes 96. pantam, jo attaisnota persona faktiski uzskatāma par nesodītu, līdz ar to neesot samērīgi Sodu reģistra arhīva datubāzē glabāt informāciju par nesodītu personu visu tās dzīves laiku. Cita starpā šāda informācijas par attaisnoto personu glabāšana neesot saderīga ar mērķi, kura dēļ Sodu reģistrs ir izveidots, un ir pretrunā ar personas datu apstrādes principiem krimināltiesību jomā.

Tiesībaizsardzības iestāžu darbības nodrošināšana

Apstrīdētās normas izvērtēšanas gaitā tiesībaizsardzības iestādes vērsa uzmanību uz vairākām darbībām, kuru izpildei ir nepieciešama attaisnoto personu datu apstrāde.

1. Tiesību aizsardzība

Tiesībaizsardzības iestādes skaidroja, ka attaisnoto personu datu apstrāde ir nepieciešama tiesību aizsardzībai, lai lemtu jautājumu par drošības līdzekļa piemērošanu, izvirzītu versijas par notikumā iesaistītajām personām vai noskaidrotu personas saikni ar noziedzīgo vidi, kā arī lai operatīvās darbības subjekti un izmeklēšanas iestādes operatīvās darbības ietvaros varētu veikt padziļinātu personas pārbaudi. Satversmes tiesa, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesu, atzina, ka noziedzības novēršana un noziedzīgo nodarījumu atklāšana ir leģitīmi mērķi, kas attaisno sensitīvu personas datu uzglabāšanu,² tomēr konkrētajā gadījumā attaisnotu personu datu glabāšanu arhīva datubāzē neatzina par atbilstošu.