Latvijā un arī pasaulē arvien izplatītāka kļūst ideja par to, ka dzīvnieks ir kas vairāk nekā tikai lieta, ko izmantot savām vajadzībām – uzturam, apģērbam, izklaidei. Dzīvniekus uztver kā draugus un ģimeni, ne tikai priekšmetus. Izpratnes maiņa ir saskatāma arī 2022. gada 22. septembrī pieņemtajos grozījumos Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas un turēšanas aizliegumu, ja tās vienīgais nolūks ir kažokādu ieguve.¹ Ir vērts pieminēt arī senākus dzīvnieku aizstāvju panākumus, kas rezultējušies ar aizliegumu savvaļas dzīvnieku izmantošanai cirkā. Jājautā – vai vispār ir nepieciešams grozīt dzīvnieku tiesisko statusu, ja mērķi – dzīvnieku aizsardzību – ir iespējams sasniegt citos veidos, piemēram, pilnveidojot jau pastāvošās dzīvniekus aizsargājošās tiesību normas, izglītojot sabiedrību un dzīvojot dabai un dzīvniekiem draudzīgāku dzīvi?

Daudzas valstis, kā, piemēram, Spānija, Šveice, Vācija un Austrija, ir izvēlējušās pilnveidot dzīvnieku tiesiskā statusa regulējumu, nosakot, ka tie nav lietas. Līdz ar to autore pievērsīsies šim jautājumam salīdzināmo tiesību aspektā, kā arī sniegs nelielu ieskatu dzīvnieku tiesiskā statusa un aizsardzības regulējumā Latvijas tiesību vēsturē.

Dzīvnieka jēdziens un tiesiskais statuss Latvijā

Latvijas tiesiskais regulējums neparedz jēdziena "dzīvnieks" skaidrojumu, taču tāds nesen ir izveidots Lielbritānijā. 2022. gadā pieņemtais Dzīvnieku labturības (justspējas) likums nosaka, ka dzīvnieks ir: a) jebkurš mugurkaulnieks, izņemot homo sapiens, b) jebkurš galvkāju molusks un c) jebkurš desmitkāju vēžveidīgais.² Turpmāk rakstā autore jēdzienu "dzīvnieks" izmantos tieši šādā nozīmē.

Tiesiskais statuss ir civiltiesisks jēdziens, kas paredz izdalīt tiesību subjektus, objektus, un personas. Prof. K. Balodis norāda, ka "tiesību subjekta jēdziens nereti tiek izprasts kā sinonīms vārdam "persona". Šie jēdzieni tomēr nav pilnībā identiski. Tiesību subjekta jēdziens ir plašāks".³ Ne tikai cilvēki (homo sapiens) spēj būt tiesību subjekti. Rakstā autore apskatīs citu iespējamo kategoriju, kādā iedalīt dzīvnieku, tam izmantojot justspējīgas būtnes (sentient being) jēdzienu, līdzīgi kā tas norādīts Līguma par Eiropas Savienības darbību 13. pantā. Justspējīga būtne ir tāda, kurai piemīt spēja just, tas ir, "spēja izjust jūtas, tostarp sāpes un baudu, un kas nozīmē apzinātas apziņas līmeni".⁴ Justspējīga būtne varētu tikt pozicionēta starp objekta statusu, kāds tagad piemīt dzīvniekiem, un subjekta statusu – justspējīga būtne nav pielīdzināma ne cilvēkam, ne lietai.