Pēc tam, kad pasaulē tapa zināms par #MeToo skandālu un sabiedrībā tika aktualizēta jautājuma par piekrišanu stāties seksuāla rakstura attiecībās nozīme, joprojām norit diskusijas par to, kad uzskatāms, ka piekrišana vairs nav spēkā, un šādas piekrišanas esamības priekšnoteikumiem. Tāpat, ievērojot sabiedrības attīstības tendences, vairākas valstis ir precizējušas piekrišanas definīciju nacionālajos tiesību aktos vai strādā pie šobrīd spēkā esošo definīciju aktualizēšanas. Ievērojot minēto, kā arī to, ka gribas jēdziens ir noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību centrālais elements, būtu vērtīgi detalizēti aplūkot šī termina izpausmes Latvijas krimināltiesībās.
Uzskatāms, ka personas drīkst stāties seksuāla rakstura (neatkarīgi no tā, vai šīs darbības ir saistītas ar iekļūšanu citas personas ķermenī vai ne) attiecībās tikai tādā gadījumā, ja visas iesaistītās personas ir tam nepārprotami piekritušas. Varētu apgalvot, ka piekrišana stāties seksuāla rakstura attiecībās sastāv no šādiem elementiem: piekrišana ir brīvprātīga, skaidra, apzināta un pastāvīga.
Tas nozīmē, ka iesaistītās personas ne vien ir paudušas brīvprātīgu, skaidru un bez ārēja spiediena ietekmes radušos gribu, bet arī apzinās darbību raksturu, kā arī no stāšanās seksuāla rakstura attiecībās izrietošos iespējamos riskus un sekas.
Krimināllikuma 159. un 160. panta dispozīcijā piekrišana tiek apzīmēta ar jēdzienu "griba". Savukārt uz šīs gribas neesamību norāda stāšanās seksuāla rakstura attiecībās, cietušajai personai atrodoties bezpalīdzības stāvoklī, vardarbības, draudu, uzticības, autoritātes vai citādas ietekmes rezultātā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
