Autortiesības ir balstītas uz principu, ka aizsargāt var tikai cilvēku radītus darbus. Ar šo tēzi viss būtu kārtībā, ja joprojām varētu apgalvot, ka literārus, zinātniskus un mākslas objektus rada tikai cilvēki. 2022. gada novembrī palaistais tērzēšanas robots Chat GPT, saukts arī par "sarunbotu" (protams, Chat GPT nav vienīgais – tās pašas funkcijas sniedz arī Chat Sonic, Bing Chat, Jasper u.c.), arī raksta esejas, dzeju, dziesmu tekstus un vēl daudz ko citu. Faktiski arī šī "Jurista Vārda" publikācija varētu būt sakombinēta no Chat GPT ģenerētā materiāla, uzdodot tam pareizos jautājumus. Vai tādā gadījumā publikācija, kura radīta ar Chat GPT jebšu mākslīgā intelekta palīdzību, kvalificētos autortiesību aizsardzībai saskaņā ar Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību aktiem?

Chat GPT pāris sekunžu laikā sniedz atbildes uz sarežģītiem un specifiskiem jautājumiem. Tādēļ, uzsākot diskusiju, atbildi uz jautājumu, vai Chat GPT radītais saturs var kvalificēties autortiesību aizsardzībai saskaņā ar ES tiesību aktiem, uzdošu pašam Chat GPT. Atbildot uz minēto jautājumu, Chat GPT saka: "Chat GPT radītajam saturam var tikt piemērota autortiesību aizsardzība, ja tas atbilst autortiesību aizsardzības prasībām. Tam nepieciešams, lai saturs būtu oriģināldarbs, kas atspoguļo paša autora intelektuālo jaunradi un demonstrē pietiekamu radošuma pakāpi. Chat GPT ģenerēta satura gadījumā autortiesību īpašumtiesības, visticamāk, piederētu fiziskai personai vai juridiskai personai, kas radīja ievades datus, ja vien saturs atbilst autortiesību aizsardzības prasībām. Tomēr jautājums par to, vai mākslīgā intelekta radītos darbus var uzskatīt par oriģināldarbiem, kas atbilst autortiesību aizsardzībai, joprojām ir ES notiekošo juridisko un politisko diskusiju temats."¹

Patiesībā, kā iezīmēsies turpmāk, Chat GPT sniegtā atbilde gana precīzi apraksta izvirzītā jautājuma – vai un kādiem priekšnoteikumiem izpildoties, ar Chat GPT radītais saturs varētu kvalificēties autortiesību aizsardzībai – un tā risinājuma būtību.