Raksta mērķis ir sniegt ieskatu 2022. gadā pieņemtajos grozījumos Starptautiskā ieguldījumu strīdu izšķiršanas centra procesuālajos noteikumos, norādot uz būtiskākajām izmaiņām un jauninājumiem un to iespējamām sekām.
Starptautiskais ieguldījumu strīdu izšķiršanas centrs (angļu val. International Centre for Settlement of Investment Disputes, turpmāk – ICSID vai Centrs)1 ir grozījis ICSID procesuālos noteikumus pirmo reizi kopš 2006. gada. Jaunākie grozījumi ir visplašākie ICSID 55 gadu pastāvēšanas vēsturē. Šo grozījumu procesu ICSID uzsāka 2016. gada oktobrī.2 ICSID dalībvalstis apstiprināja minētos grozījumus 2022. gada 21. martā, un tie stājās spēkā 2022. gada 1. jūlijā.3 Grozījumi atspoguļo plašu dialogu ar ICSID dalībvalstīm un sabiedrību, izstrādājot grozījumu priekšlikumus sešu darba dokumentu sērijā.4 Ir grozīti ICSID Konvencijas procesuālie noteikumi (angļu val. ICSID Convention Rules and Regulations) un ICSID Konvencijas Papildmehānisma noteikumi (angļu val. Additional Facility Rules and Regulations). Savukārt ir pārizdoti jauni Faktu noskaidrošanas noteikumi (angļu val. Fact-Finding Rules and Regulations) un pirmo reizi pieņemti pavisam jauni Mediācijas noteikumi (angļu val. Mediation Rules and Regulations).
Galvenās izmaiņas ir vērstas uz šādām jomām: procesuālā efektivitāte – noteikumi par jaunu paātrinātu procesu (angļu val. expedited procedure); izmaksas – jauni noteikumi par nodrošinājumu tiesāšanās izdevumiem (angļu val. security for costs); pienākums paziņot par trešo personu, kas piešķīrusi pusei finansējumu procesa virzībai (angļu val. third-party funding), un veicināt pārredzamību un uzlabot publisku piekļuvi ICSID procesiem. Izmaiņas arī paredz iespēju piemērot šķīrējtiesas procesu saskaņā ar Konvencijas Papildmehānisma noteikumiem pusēm, kas nav ICSID Konvencijas dalībvalstis vai dalībvalsts piederīgie.
ICSID un ICSID procesuālie noteikumi
ICSID ir starptautiska institūcija ieguldījumu strīdu risināšanai starp valstīm un ārvalstu ieguldītājiem. ICSID ir dibināts 1966. gadā saskaņā ar Konvenciju par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem (turpmāk arī – ICSID Konvencija),5 un tā ir vienīgā pasaules mēroga institūcija, kas nodarbojas tikai ar starptautisko ieguldījumu strīdu izšķiršanu. Kopš 1972. gada, kad ICSID tika reģistrēta pirmā lieta, lielāko daļu visu zināmo starptautisko ieguldījumu strīdu pārvalda ICSID.6
Ieguldījumu strīds starp ārvalstu ieguldītāju un valsti, kura saņēmusi ārvalstu ieguldījumus, attiecas uz prasību, kas pamatota ar starptautisku ieguldījumu aizsardzības nolīgumu, proti, iespējamu ieguldījumu aizsardzības standarta, kas ietverts šādā nolīgumā, pārkāpumu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.