Šī gada 28. aprīlī Tieslietu padome atbalstīja lietu sarežģītības pakāpes noteikšanas modeļa jeb lietu svēršanas ieviešanu pirmās instances tiesās, kā arī apstiprināja civillietu, krimināllietu un administratīvo pārkāpumu lietu sarežģītības pakāpes noteikšanu punktos.1 Modeli izstrādāja 2020. gadā izveidotā Tiesu efektivitātes darba grupa, kurā darbojās 27 tiesu un citu institūciju pārstāvji.2
Patlaban lietu svēršana tiek uzskatīta par vienu no modernākajām pieejām, lai nodrošinātu tiesu darba pārvaldību, un tā sekmīgi ieviesta daudzās pasaules valstīs, t.sk. vismaz 35 no 46 Eiropas Padomes dalībvalstīm.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
