1. Augusts 2023 /NR. 31 (1297)
Numura tēma
Dītriham Andrejam Lēberam – 100
D.A. Lēbers bija viens no starptautisko tiesību speciālistu viedokļu līderiem jautājumā par Baltijas valstu prettiesisko okupāciju un aneksiju. Attēlā: 1973. gadā, gatavojot iesniegšanai Helsinku konferencē memorandu par Baltijas valstu okupācijas starptautiskās atzīšanas nepieļaujamību, – (no kreisās) kādreizējais Latvijas senators Augusts Rumpēters, bijušais sabiedrisko lietu ministrs Alfrēds Bērziņš, starptautisko tiesību profesors Dītrihs Andrejs Lēbers, Pasaules brīvo latviešu arodbiedrības priekšsēdis žurnālists Uldis Grava, advokāts Juris Padegs. Apspriede U. Gravas mājās ASV
Foto: LU Akadēmiskā bibliotēka

Godinot profesora Dītriha Andreja Lēbera simto dzimšanas dienu, 2023. gada 4. janvārī Rīgas pilī norisinājās starptautiska konference "Dītrihs Andrejs Lēbers (Dietrich André Loeber) – 100. Vācbaltietis un Latvijas pilsonis, starptautisko tiesību speciālists un laikabiedrs". Tieši šajā dienā apritēja 100 gadi kopš D.A. Lēbera dzimšanas, un izcilā tiesībzinātnieka piemiņas pasākumā pulcējās Latvijas politiķi, juristi, vēsturnieki, un uz to no Vācijas bija ieradušies arī D.A. Lēbera dēli ar ģimenēm.

Šis "Jurista Vārda" laidiens tapis, sadarbojoties žurnāla redakcijai un Valsts prezidenta kancelejai, un veltīts tam, lai Latvijas tiesībnieku saimei vēlreiz atgādinātu par izcilo starptautisko tiesību lietpratēju, Rīgā dzimušo tiesību zinātņu doktoru D.A. Lēberu un viņa ieguldījumu Baltijas valstu prettiesiskās okupācijas un aneksijas fakta skaidrošanā Rietumu pasaulē, devumu Latvijas tiesību sistēmas atjaunošanā pēc atbrīvošanās no padomju okupācijas, kā arī par viņa daudzpusīgo zinātnisko darbību.

Starptautiskajā konferencē, kas norisinājās Rīgas pilī šī gada 4. janvārī, Valsts prezidents (2019–2023) Egils Levits kopā ar profesora Lēbera ģimeni un draugiem, tiesību zinātniekiem un vēsturniekiem apskatīja profesora lomu Latvijas valsts neatkarības un tiesiskās sistēmas atjaunošanā. Konferenci vadīja tieslietu ministre un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras docente Dr. iur. Inese Lībiņa-Egnere un Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Vēstures un arheoloģijas nodaļas vadītājs un asociētais profesors Dr. hist. Andris Levāns.

Konferenci ļoti īpašu ar savu klātbūtni un atmiņu stāstiem padarīja profesora Lēbera dzimtas pārstāvji – dēli Aleksis un Džons Lēberi ar savām ģimenēm. Dēls Aleksis savu tēvu raksturo kā neierasti multidis­ciplināru – viņš bija vēsturnieks, politologs un tiesību zinātnieks, kas iestājās par Baltijas valstu, īpaši par Latvijas, neatkarību, rakstot publikācijas Rietumvalstu zinātniskajos izdevumos un veicot pētījumus laikā, kad Latvija bija okupēta.

Valsts prezidents (2019–2023) Egils Levits savā priekšlasījumā citstarp izcēla profesoru Lēberu kā vienu no diviem vācbaltu profesoriem, kuri Latvijas nepārtrauktības un prettiesiskās okupācijas neatzīšanas doktrīnu izstrādājuši un pamatojuši zinātniski. Pirmais ir Igaunijas izcelsmes vācbaltu profesors Boriss Meisners, kas 1956. gadā izdeva grāmatu "Baltijas valstis, Padomju Savienība un starptautiskās tiesības", kurā viņš analizēja prettiesiskās okupācijas neatzīšanas doktrīnu un sniedza tai pamatojumu, kas darbojas vēl līdz šodienai. Savukārt profesora Meisnera darbu dažādās publikācijās turpināja profesors Lēbers. Abu šo tiesībzinātnieku darba rezultātā tiek balstīts nepārtrauktības doktrīnas juridiskais un zinātniskais pamatojums, kas tika izmantots, atjaunojot Latvijas neatkarību un nosakot tās stāvokli no starptautisko tiesību viedokļa. Ar šo doktrīnu tika radīts precedents starptautiskajās tiesībās, kam šobrīd jau ir daudz plašāka nozīme, ne tikai attiecībā uz Baltijas valstīm.

Filips Švarcs, tiesību zinātnieks, Latvijas tiesību vēstures pētnieks un biedrības "Domus Rigensis" valdes loceklis savā referātā runāja par profesoru Lēberu kā pārrobežu vidutāju un iedvesmotāju, kas saveda kopā cilvēkus pāri visām robežām – pāri kultūras robežām, valodas robežām, politiskām, vēsturiskām un citām. Profesora Lēbera lomu atjaunotās Latvijas tiesību un tiesību zinātnes attīstībā atspoguļoja K. Dišlera fonda locekle, juridiskā redaktore Signe Terihova, uzsverot, ka profesors bija Latvijas patriots un viņa mūža darbs joprojām ietekmē Latvijas valsti un tiesību sistēmu. Lielā mērā pateicoties profesoram Lēberam, varam novērtēt arī vācbaltiešu nozīmi un devumu Latvijas tiesību zinātnē starpkaru periodā.

Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele iepazīstināja konferences klausītājus ar D.A. Lēbera zinātnisko darbu un publikāciju nozīmi Rietumu pasaulē Baltijas valstu nepārtrauktības principa izgaismošanā padomju okupācijas gados. Viņa norādīja, ka profesora Lēbera simtgades atzīmēšana ir svarīgs solis Latvijas tiesiskajā telpā un apliecinājums tam, ka esam gatavi censties izprast Latvijas tiesiskās sistēmas tradīcijas un to, uz kādiem pagātnes faktiem, izcilām personībām un notikumiem mēs šobrīd balstāmies.

Starptautisko tiesību profesors Tartu Universitātē Lauri Melkso iezīmēja profesora Lēbera lomu Baltijas valstu atgriešanā Rietumu juridiskās kultūras apritē. Baltijas valstīs padomju okupācijas periodā netika uzsvērta starptautisko tiesību nozīme, nebija iespējams brīvi studēt starptautiskās tiesības, trūka grāmatu, un tas bija saistīts ar okupācijas varas veikto ideoloģisko kontroli. L. Melkso atgādināja nozīmīgu faktu – profesors Lēbers Tallinas Zinātņu akadēmijā ieradās ar savām Molotova–Ribentropa pakta protokolu kopijām, kas tolaik nebija pieejami un kuru eksistenci Padomju Savienība noliedza līdz pat 1989. gadam.

Ostfāles Lietišķo zinātņu universitātes profesors Burkhards Breigs iezīmēja profesora Lēbera nozīmi Austrumeiropas tiesību pētniecībā Vācijā. Piemēram, tie, kas ieguva zinātnisko doktora grādu profesora Lēbera vadībā, turpina Austrumeiropas tiesību izpēti joprojām. Konferences zinātnisko daļu noslēdza Līneburgas Ziemeļaustrumu institūta pētnieks (Nordost-Institut) Detlefs Hennings ar priekšlasījumu "Dītrihs A. Lēbers un Pēteris Stučka – divi Latvijas juristi".

Atmiņās par D.A. Lēberu konferences noslēgumā dalījās arī viņa skolasbiedrs Jānis Danoss un Tartu Universitātes profesors Pēters Jervelaids.

Kā to konferencē norādīja Dr. hist. Andris Levāns, mēs pārāk maz šodien, 21. gadsimtā, pieminam profesora Lēbera mantojumu un pietiekami nenovērtējam viņa nozīmi mūsu kultūrtelpā. Ir svarīgi, uz šo mantojumu balstoties, veidot mūsu tiesību sistēmu tādu, kas iztur visus spiedienus un izaicinājumus, kādi šobrīd ir Latvijas un starptautiskajā situācijā. Arī tieslietu ministre Dr. iur. Inese Lībiņa-Egnere aicināja konferences klausītājus šo profesora Lēbera aizsākto milzu darbu turpināt, lai Latvijas tiesiskums tiktu stiprināts.

Konference "Dītrihs Andrejs Lēbers (Dietrich André Loeber) – 100. Vācbaltietis un Latvijas pilsonis, starptautisko tiesību speciālists un laikabiedrs" 2023. gada 4. janvārī tika rīkota, Valsts prezidenta kancelejai sadarbojoties ar muzeju "Mencendorfa nams", biedrību "Latviešu–vācbaltiešu centrs Domus Rigensis", Ziemeļaustrumeiropas vāciešu kultūras un vēstures institūtu (Institut für Kultur und Geschichte der Deutschen in Nordosteuropa) un Vācbaltiešu biedrību (Deutsch-Baltische Gesellschaft).

Konferences videoieraksts pieejams Valsts prezidenta kancelejas tīmekļvietnē www.president.lv.1 Žurnālā "Jurista Vārds" tiek publicēti E. Levita, I. Ziemeles. S. Terihovas un D. Henninga šajā konferencē nolasītie referāti.


RAKSTA ATSAUCES /

1. Skat.: https://www.president.lv/lv/jaunums/video-starptautiska-konference-ditrihs-andrejs-lebers-dietrich-andre-loeber-100-vacbaltietis-un-latvijas-pilsonis-starptautisko-tiesibu-specialists-un-laikabiedrs

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Singha A. Dītriham Andrejam Lēberam – 100. Jurista Vārds, 01.08.2023., Nr. 31 (1297), 10.-11.lpp.
VISI RAKSTI 1. Augusts 2023 /NR. 31 (1297)
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties