"Jurista Vārds" savā vairāk nekā 20 gadus ilgajā vēsturē, kopdarbojoties redakcijai, ārštata autoriem un lasītājiem, ir apzināti attīstījies tā, lai žurnālā notiekošā profesionālā viedokļu apmaiņa nestu triju veidu labumu: noderētu politiķiem un juristiem tiesību politikas veidošanā, palīdzētu tiesību piemērotāju ikdienas praktiskajā darbā, kā arī lai "Jurista Vārds" būtu vērtīgs avots juridiskajā izglītībā un tālākizglītībā.
Pagājušajā nedēļā šim "Jurista Vārda" darbības "pamatojumam" bija vismaz divi acīmredzami apliecinājumi.
20. septembrī dzīvnieku tiesību aizstāvji pulcējās piketā pie Saeimas, lai protestētu pret iecerētajiem grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas, pēc kritiķu domām, varētu novest pie nesamērīgiem šķēršļiem dzīvnieku glābšanai. Zīmīgi, ka vismaz divi Saeimas deputāti – Andrejs Judins un Jana Simanovska – savu nostāju pret šo likumprojektu sociālajos tīklos pamatoja, atsaucoties arī uz publikāciju "Jurista Vārda" Domnīcā, kuras autore ir zvērināta advokāte un dzīvnieku aizsardzības brīvprātīgā Ineta Krodere.1
Savukārt 21. septembrī Saeimas sēdē pirmajā lasījumā tika skatīts projekts, kas paredz lauzt Latvijas un Krievijas tiesiskās sadarbības līgumu. Divas dienas pirms tam iznāca "Jurista Vārda" tematiskais laidiens, kurā bija atspoguļota žurnāla redakcijas rīkota diskusija par šo iniciatīvu, kā arī vairāku ekspertu publikācijas, kas analizēja līguma denonsēšanas iespējas un tā pašreizējās piemērošanas praksi un problēmas.2 Esam gandarīti, ka, 6. septembrī sarīkojot šo diskusiju, kā arī 19. septembrī izdodot tematisko žurnāla laidienu, izdevās tik veiksmīgi reaģēt uz tiesību politikas aktualitāti un piedāvāt tiesību politikas veidotājiem – Saeimas deputātiem – izsvērta lēmuma pieņemšanai nepieciešamos argumentus. Tas atspoguļojās deputātu debatēs par likumprojektu, kur 21. septembrī tika citēta gan iepriekš notikusī diskusija, gan žurnālā publicētie raksti.3
Šis žurnāla tematiskais laidiens savukārt veltīts prokuratūras darbam un arī piedāvā informāciju, kas noderēs diskusijām par šīs nozīmīgās tiesību aizsardzības institūcijas darbu un attīstības virzieniem. Īpaši šobrīd, kad plašai sabiedrībai un tiesību politikas veidotājiem netrūkst jautājumu, piemēram, par to, kāpēc prokuratūra neparasti aktīvā veidā uzņemas tiesas spriešanas funkcijas un vai šāda prokuratūras loma atbilst tās pašreizējai institucionāli organizatoriskajai formai, kāda ir prokuratūras īstenotā sodu politika, kādas strukturālas reformas notiek prokuratūrā u.c.
Arī tālākie rudens plāni sola lasītājiem iespējas sekot līdzi tiesībpolitiskām aktualitātēm. Piemēram, topošais šī gada grāmatžurnāls tiks veltīts "netīrās naudas atmazgāšanas" novēršanas normatīvā regulējuma un tiesību piemērošanas problemātikai, ar ko ikdienā saskaras gan tiesas, gan advokatūra un notariāts, gan citi tieslietu sistēmā un komercuzņēmumos strādājošie "Jurista Vārda" lasītāji.
Starp citu, mūsu lasītāji savās pastkastītēs drīzumā saņems izdevīgu abonēšanas piedāvājumu nākamajam gadam. Tā moto būs: "Jurista Vārds" – tavs kompass tiesību pasaulē! Kopā ar mūsu daudzajiem autoriem redakcija cenšas, lai tas tieši tā arī būtu.
1. Krodere I. Dzīvnieku aizsardzības likums nevis glābs, bet kaitēs dzīvniekiem. Pieejams: https://juristavards.lv/eseja/283909-dzivnieku-aizsardzibas-likums-nevis-glabs-bet-kaites-dzivniekiem/
2. Skat. 19. septembra žurnāla laidiena publikācijas, piemēram, pārskatu par diskusiju: Gailīte D. Diskusija par Latvijas un Krievijas tiesiskās palīdzības līgumu: atstāt spēkā vai denonsēt. Jurista Vārds, 19.09.2023., Nr. 38 (1304), 8.–13. lpp.
3. Skat. sēdes videoierakstu: https://cdn.tiesraides.lv/saeima.lv/20230921124002_saeima.lv.1_0, kā arī stenogrammu: https://www.saeima.lv/steno/Saeima14/Skana/skan_Hell.htm
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.