Kriminālprocesa kvalitāte un tā virzības savlaicīgums prioritātes principa kontekstā

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 1. pantā noteiktajam kriminālprocesuālo tiesību pamatmērķis ikvienā kriminālprocesā ir nodrošināt tajā efektīvu Krimināllikuma (turpmāk – KL) normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē. Sasniedzot šo mērķi, tiek nodrošināta krimināltiesību sistēmas taisnīga un efektīva darbība, sabiedrības kopumā un ikviena tās locekļa aizsardzību līdzsvarojot ar personu, kurām ir tiesības uz aizstāvību, tiesībām. Taisnīgs krimināltiesisko attiecību noregulējums ietver tādu materiālo un procesuālo normu piemērošanu, kas balstās uz cilvēka pamattiesību ievērošanu, pienācīgu pierādījumu iegūšanu, to nostiprināšanu un tiesībām uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, proti, bez neattaisnotas novilcināšanas.

Lai nodrošinātu krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, kriminālprocesa kvalitātei un tā virzības savlaicīgumam jāiet roku rokā.

Pēdējo gadu laikā gan ārējā tiesiskajā regulējumā ir izdarīti vairāki grozījumi, kas vērsti uz kriminālprocesa efektivitātes nodrošināšanu, gan arī prokuratūras ietvaros kopumā veikti būtiski pasākumi pirmstiesas kriminālprocesu kvalitātes un to virzības efektivitātes veicināšanai.

Ar 2023. gada 15. jūnijā Saeimas pieņemto likumu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", kas stājās spēkā 2023. gada 15. jūlijā, KPL 14. panta trešajā daļā skaidri izteiktā prioritārā secībā uzskaitīti visi tie kriminālprocesi, kuriem ir priekšrocība saprātīga termiņa nodrošināšanā salīdzinājumā ar pārējiem kriminālprocesiem, tajā pašā laikā minētā panta ceturtajā daļā saglabājot jau iepriekš noteikto principu, ka kriminālprocesam pret nepilngadīgu personu saprātīga termiņa nodrošināšanā ir priekšrocība salīdzinājumā ar līdzīgiem kriminālprocesiem pret pilngadīgu personu. Turklāt ar izdarītajiem grozījumiem realizēts mērķis, kas vērsts uz procesuālās aizsardzības nodrošināšanu un stiprināšanu ne tikai nepilngadīgajiem cietušajiem, bet ikvienai pilngadīgai personai, kura cietusi no vardarbības vai vardarbības piedraudējuma ģimenē.