2022. gada februārī dažas stundas pirms iebrukuma Krievijas prezidents Vladimirs Putins paskaidroja, ka genocīda novēršanai Donbasā "viņš ir pavēlējis uzsākt speciālo militāro operāciju". Ukraina nekavējās šo vājo attaisnojumu pavērst pret tās autoru, un jau iebrukuma trešajā dienā tā vērsās ar pieteikumu Starptautiskajā tiesā.

Pašreizējā lietas stadijā abas puses argumentē par lietas pieņemamību. Tādējādi Krievijas juridiskie pārstāvji norādīja, ka šie Krievijas prezidenta izteikumi esot bijuši tīri retoriski un Krievija patiesībā esot iebrukusi, īstenojot savas tiesības uz pašaizsardzību, kā tas esot atzīts ANO statūtu 51. pantā, nevis lai novērstu genocīdu atbilstoši Genocīda konvencijai.

Ukraina savukārt izvirzīja prasījumus Krievijai par "reparācijām", raksturojot Krievijas uzsākto karu kā "imperiālistisku" un mērķi "izdzēst Ukrainu no kartes" kā "klaju necieņu" pret starptautiskajām tiesībām. Ukrainas pārstāvis Antons Korinevičs vērsās pie tiesas ar šādiem vārdiem: "Krievija nestāv pāri tiesībām. Ir jāatzīst tās atbilstība. Jums [tiesai] ir iespēja atzīt Krievijas rīcību par prettiesisku, atzīt, ka nepārtrauktie tiesību pārkāpumi ir jāizbeidz, jūsu izdotais rīkojums [par pagaidu pasākumiem] ir jāpiemēro, un Krievijai ir jāatlīdzina nodarītais kaitējums."

20. septembrī Hāgas Starptautiskās tiesas pilī pie tiesas pults cits pēc cita nāca dažādu Eiropas – un ne tikai – valstu, pārstāvji, lai pārliecinātu galveno ANO tieslietu institūciju par lietas pieņemamību.