Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir pasludinājusi spriedumu pret Igauniju, kurā Latvijas valstspiederīgais nesekmīgi mēģināja apstrīdēt adopcijas procedūru Igaunijā. Tiesas trešais sastāvs septiņu tiesnešu palātā vienprātīgi atzina Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 8. panta pārkāpumu.

Kā norāda ECT, šīs lietas apstākļi ir neparasti. Prasītājam, kuru Latvijas tiesas pēc ilgas tiesvedības atzina par bērna bioloģisko tēvu, Latvijā šī gadsimta pirmajā desmitgadē piedzima bērns ar sievieti, kura neilgi pēc dzemdībām viņam liedza kontaktēties ar bērnu. Drīz pēc šī aizlieguma prasītājs atklāja, ka cits vīrietis bija atzinis bērnu un tika reģistrēts kā viņa tēvs. Prasītājs apstrīdēja šo paternitātes atzīšanu Latvijas tiesā. Šīs tiesvedības laikā, kura kopumā ilga aptuveni desmit gadus, māte un bērns pārcēlās uz Igauniju, tur 2018. gadā bērnu adoptēja viņa mātes jaunais vīrs. Prasītājs par šo adopcijas procedūru uzzināja vienīgi tad, kad tā jau bija noslēgusies, un iesniedza prasību to atcelt. Igaunijas Augstākā tiesa lēma, ka prasītājam nebija tiesību celt prasību kā "tēvam" – proti, atbilstoši Igaunijas Civillikumam pirms bērna adopcijas ir jāsaņem bioloģisko vecāku piekrišana. Kā norādīja Igaunijas Augstākā tiesa – Igaunijas tiesu iestādes nevarēja atzīt prasītāju par bērna tēvu, jo adopcijas procedūras laikā Latvijas tiesās turpinājās tiesvedība par paternitātes apstrīdēšanu. Tā turklāt norādīja, ka, pat ja Latvijas tiesas atzītu prasītāja paternitāti, tas negrozītu adopcijas procedūras iznākumu. Visbeidzot jāmin, ka Latvijas tiesas 2021. gadā atzina prasītāja paternitāti uz ierobežotu laikposmu no bērna dzimšanas līdz adopcijai.

Lielais jautājums paliek – cik tālu šis spriedums attiecas uz Latviju? Tiesa, ne vienu reizi vien spriedumā norādīts, ka tajā tiek aplūkota Igaunijas atbildība, un tomēr tajā atgādināts, ka paternitātes tiesvedība Latvijā "bija ārkārtīgi ilga".

Runājot par adopcijas procedūru Igaunijā, ECT galveno vērību pievērsa tam, vai šajā procedūrā ir veikts visu iesaistīto pušu interešu izvērtējums, kas ļauj sasniegt taisnīgu līdzsvaru, it īpaši starp prasītāju un viņa dēlu. Atbilstoši subsidiaritātes principam galvenā atbildība Konvencijā ietverto cilvēktiesību aizsardzībai gulstas tieši uz dalībvalstu tiesām un iestādēm. Proti, ja lietas izvērtējums dalībvalstī ir pienācīgs, ECT pat varētu nesniegt savu vērtējumu. Arī šajā spriedumā ir ietvertas izsmeļošas atsauces uz Igaunijas tiesu nolēmumiem šajā lietā un sniegts to vērtējums.

Galvenās tiesiskās intereses šajā lietā bija "bērna vislabākās intereses", no vienas puses, un prasītāja intereses kā tēvam teikt savu vārdu par sava bērna adopciju, no otras puses. Igaunijas tiesu nolēmumi, tiesa gan, netika kritizēti par pašu adopcijas procedūras iznākumu. Nevar neievērot, ka ECT arvien vairāk atzīst par būtiskām arī bioloģisko vecāku tiesības, piemēram, 2021. gada nogalē Lielās palātas spriedumā pret Norvēģiju tika atzīts Konvencijas pārkāpums, ja bērna bioloģiskajai mātei tiek liegtas jebkādas saskarsmes tiesības ar bioloģisko bērnu. Ir tiesa, ka šīs lietas atšķiras, tomēr ECT abās lietās izvērtēja dalībvalstu tiesu veikto iesaistīto interešu līdzsvarošanu un secināja, ka līdzsvars nav sasniegts, tādēļ var jautāt: vai bērna bioloģisko vecāku tiesības nav jauna judikatūras tendence?

It īpaši kritiku izpelnījās Igaunijas iestāžu "rūpības" trūkums. Tiesa atgādināja, ka adopcijas procedūrā Igaunijā tās iestādēm bija zināms vai bija jāzina par Latvijā notiekošo paternitātes tiesvedību, jo 2018. gada sākumā tās bija saņēmušas Latvijas puses lūgumu par tiesu iestāžu sadarbību. Lai gan Igaunijas tiesām netiek pārmests, ka tās neapturēja tiesvedību līdz lēmuma pieņemšanai paternitātes tiesvedībā Latvijā, tomēr ECT norādīja, ka zemākās instances ir balstījušās vienīgi uz formāliem kritērijiem, proti, ka prasītājs nav atzīts par tēvu un līdz ar to viņam nav tiesību celt adopcijas atcelšanas prasību. Arī Igaunijas Augstākā tiesa savā spriedumā balstījās uz šo formālo kritēriju, un, lai gan spriedumā īsi atsaucās uz bērna vislabākajām interesēm, tomēr spriedumā ir pilnīgs klusums par prasītāja situāciju pēc būtības. Attiecīgi ECT norādīja, ka dalībvalsts tiesa šādi nav veikusi visu iesaistīto pušu interešu pienācīgu izvērtējumu, kas bija nepieciešams, jo lieta ir nestandarta.