Runājot par eksperta lomu pirmstiesas un tiesas izmeklēšanā, ir pierasts runāt tieši par tiesu ekspertu. Lai izprastu eksperta lomu, svarīgi ir izprast šī termina būtību. Tulkojumā no franču valodas jēdziens "expert" vai no latīņu valodas "expertus" tiek tulkots kā "pieredzējis". Terminu un svešvārdu skaidrojošā vārdnīca¹ jēdzienu "eksperts" skaidro kā personu, kurai ir dziļas speciālās zināšanas kādā konkrētā nozarē, augsta profesionālā kompetence un autoritāte kādā jomā. Autori vērš uzmanību, ka ir jānošķir jēdzieni "eksperts" un "tiesu eksperts". Analizējot tiesu, prokuratūras darbinieku, advokātu, kā arī dažādu izglītības iestāžu, kuras īsteno studijas tiesību zinātnēs, mācībspēku izteiktos viedokļus, autori nonākuši pie secinājuma, ka visiem ir nosacīti viens viedoklis par terminu "eksperts", bet katram ir savs viedoklis par termina "tiesu eksperts" izpratni.

Bet kāds tad ir šo divu nošķiramo terminu skaidrojums normatīvajos aktos? Latvijā ir vairāki normatīvie akti, kuri pēc būtības skaidro, kas ir eksperts un tiesu eksperts. Kriminālprocesa likuma 3. pants "Ekspertīžu iestādes eksperts" nosaka, ka ekspertīžu iestādes ekspertam ir pilnvaras veikt kriminālprocesu, ja viņš ir ieguvis tiesības veikt noteikta veida ekspertīzes un saņēmis procesa virzītāja uzdevumu. Savukārt šī paša normatīvā akta 34. pants "Pieaicinātais eksperts" nosaka, ka kriminālprocesā var pieaicināt un uzdot ekspertīzi veikt personai, kura nav ekspertīžu iestādes eksperts, bet kuras zināšanas un praktiskā pieredze ir pietiekama ekspertīzes izdarīšanai.

Tiesu ekspertu likuma 1. panta otrajā daļā ir noteikts, ka tiesu eksperts ir persona, kurai ir speciālas zināšanas un pieredze kādā zinātnes, tehnikas, mākslas vai amatniecības nozarē un kura Tiesu ekspertu likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmusi tiesu eksperta sertifikātu. Savukārt Civilprocesa likums¹ un Administratīvās atbildības likums³ nosaka, ka par ekspertu civilprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā var būt tikai Tiesu ekspertu likumā noteiktās personas. Visos iepriekš minētajos normatīvajos aktos eksperta un tiesu eksperta statuss ir saistīts ar kompetenci un tiesībām veikt ekspertīzi.

Šobrīd Latvijā ir vairākas ekspertīžu iestādes, proti, Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumi Nr. 835 "Noteikumi par tiesu ekspertīžu iestāžu sarakstu un tiesu ekspertu specialitāšu klasifikatoru" 2. punkts nosaka, ka Latvijā ir šādas tiesu ekspertīžu iestādes:⁴

– Valsts policijas Kriminālistikas pārvalde;

– Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Ekspertīžu dienests;

– Valsts tiesu ekspertīžu birojs;

– Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs;

– VSIA "Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca";

– VSIA "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs".