Mūsdienās arvien lielāku popularitāti gūst kriptovalūtas. Arī virtuālajā vidē ikdienā var lasīt par kriptovalūtas tirgus izmaiņām. Vārds "kriptovalūta" vairs neasociējas tikai ar darījumiem tumšajā tīmeklī (dark web), bet gan kā investīcīju instruments vai norēķinu līdzeklis. Praksē kriptovalūta sāk ieņemt pasaules finanšu un ekonomikas tirgu.

Kriptovalūtas straujā attīstība vieš pārliecību, ka tā būs mūsu nākotnes ikdienas sastāvdaļa. Jau pašlaik tādas kriptovalūtas kā, piemēram, Bitcoin un Etherum tiek izmantotas ikdienā, tai skaitā kā norēķinu līdzeklis. Kompānijas, kā "airBaltic",¹ "Cinamon Kino"² un citas, Latvijā akceptē kriptovalūtu kā norēķinu līdzekli par saviem pakalpojumiem. Arī par nekustamo īpašumu Latvijā ir iespējams norēķināties kriptovalūtā, piemēram, Zunda Towers ēkā ir iespējams iegādāties dzīvokli, norēķinoties par to ar bitkoiniem.³

Kriptovalūtas nav nekas jauns, pirmā veiksmīgā kriptovalūta Bitcoin pastāv jau kopš 2009. gada,⁴ bet skaidra civiltiesiskā regulējuma joprojām nav. Latvijas Republikas Civillikums tika pieņemts 1937. gada 28. janvārī. Civillikuma autori nevarēja paredzēt šādu tehnoloģisko attīstību mūsdienās un jau likumā noregulēt kriptovalūtas vai jebkādu citu alternatīvu, kas radusies pēdējo 10 gadu tehnoloģiskās attīstības laikā. Pat pirms 10 gadiem Latvijā kriptovalūta vēl nebija ikdienas sastāvdaļa. Kriptovalūtu izmantošana rada dažādas juridiskas problēmas un izaicinājumus. Kriptovalūta Latvijas juridiskajā literatūrā šobrīd pārsvarā ir tikusi apskatīta krimināltiesību, nevis civiltiesību aspektā, kas liekas neparasti, jo kriptovalūtu rašanās mērķis ir bijis radīt jaunu norēķinu līdzekli, ko izmantot civiltiesiskos darījumos.⁵ Ņemot vērā iepriekš minēto, autori šajā rakstā norādīs to, kā, viņuprāt, kriptovalūtu var izmantot kā maksāšanas līdzekli civiltiesiskos darījumos, un izvērtēs gadījumus, kad tas nebūtu pieļaujams.