I. Ievads

[1] 2019. gada 4. martā vairākos laikrakstos tika publicēts Francijas prezidenta Emanuela Makrona aicinājums "Eiropas atdzimšanai".¹ Aicinājumā minēts, ka līdz 2019. gada beigām plānots rīkot Konferenci Eiropai, lai apspriestu izmaiņas Eiropas Savienībā (turpmāk – ES vai Savienība) "bez tabu, pat attiecībā uz līgumu pārskatīšanu".²

[2] Šis aicinājums atrada ausis ES institūcijās. 2019. gada jūlijā savās Politikas pamatnostādnēs nākamajai Eiropas Komisijai Urzula fon der Leiena, kandidāte Komisijas priekšsēdētāja amatam, norādīja, ka pilsoņi varēs paust savu viedokli Konferencē par Eiropas nākotni, kas sāksies 2020. gadā un ilgs divus gadus. Tāpat viņa atzīmēja, ka ir atvērta izmaiņām Līgumos.³

[3] Šajā rakstā tiks atspoguļotas idejas ES Līgumu (Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk – LES) un Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) grozīšanai, ko apsprieda Konference par Eiropas nākotni un Eiropas Parlaments. Tāpat tiks izteiktas prognozes par Līgumu grozīšanas turpmāko perspektīvu.

II. Konference par Eiropas nākotni

[4] 2019. gada 12. decembrī Eiropadome apsvēra ideju par konferenci par Eiropas nākotni, kura notiktu no 2020. gada līdz 2022. gadam. Tā uzsvēra, ka Konferencei būtu jādod ieguldījums politikas izstrādē vidējā termiņā un ilgtermiņā, lai labāk varētu risināt pašreizējās un turpmākās problēmas.⁴ Eiropas Parlaments 2020. gada 15. janvārī atbalstīja Konferences rīkošanu un minēja, ka desmit gadi pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir piemērots laiks, lai ES pilsoņiem dotu jaunu iespēju spēcīgi diskutēt par Eiropas nākotni nolūkā veidot Savienību, kurā mēs vēlamies dzīvot kopā.⁵ 2020. gada 22. janvārī Eiropas Komisija rosināja sākt Konferenci Eiropas dienā – 2020. gada 9. maijā. Padomes prezidentvalsts Francijas vadībā 2022. gada pirmajā pusgadā būtu jāiepazīstina ar dažādo diskusiju rezultātiem un ieteikumiem un jāapsver turpmākie pasākumi.⁶

[5] Taču šos plānus nācās mainīt pandēmijas dēļ. Tikai 2021. gada 10. martā Parlamenta, Padomes un Komisijas priekšsēdētāji parakstīja deklarāciju par Konferences rīkošanu.⁷ Par galveno elementu kļuva daudzvalodu digitālā platforma – vieta, kur iedzīvotāji var dalīties ar savām idejām un iesūtīt ierosinājumus tiešsaistē. Tāpat tika rīkoti decentralizēti pasākumi ES valstīs. Arī Eiropas līmenī ES iestādes rīkoja Eiropas pilsoņu paneļdiskusijas. Pasākumu dalībnieku sagatavotie ieteikumi tika apspriesti Konferences plenārsēdē.

[6] Kopumā Konferences pasākumos piedalījušies 652 532 cilvēki.