Ievads

Latvijas Republikā spēkā esošie tiesību akti jebkuram kapitālsabiedrības valdes loceklim piešķir plašas pilnvaras atsavināt uzņēmuma mantu, taču pienākums darboties kā gādīgam, rūpīgam un apdomīgam saimniekam neļauj rīkoties pretēji uzņēmuma interesēm. Ja valdes loceklis ir nodarījis kaitējumu sabiedrībai, viņu var atbrīvot no atbildības ar akcionāru (sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieku) lēmumu, turpmāk īstenojot nodarītā kaitējuma piedziņas procedūru. Kādas problēmas rodas šādā situācijā? Par to – šajā rakstā. Vispirms ilustrācijai daži piemēri no tiesu prakses.

2016. gada 16. februārī Zemgales apgabaltiesa, izskatot civillietu Nr. C31406514, apmierināja prasītāja – maksātnespējīga komersanta – prasību pret bijušo valdes locekli, kurš komersanta vadīšanas laikā cedēja uzņēmuma prasījuma tiesības pret pašu valdes locekli trešajai personai, nosakot atlīdzību par prasījuma cedēšanu aptuveni 5 % apmērā no parāda summas. Šā darījuma laikā valdes loceklis bija vienīgais sabiedrības dalībnieks. Savukārt vēlāk, atsavinot sev piederošās pamatkapitāla daļas trešajai personai, tā gan daļu pirkuma līgumā, gan atsevišķi pieņemtajā dalībnieku lēmumā apstiprināja prasījumu neesamību pret bijušo valdes locekli un atzina aprakstīto darījumu par saistošu sabiedrībai. Par spīti šiem apstākļiem, tomēr tika nospriests piedzīt no valdes locekļa visu zaudējumu summu.

Savukārt 2022. gada 19. janvārī Rīgas rajona tiesā tika ierosināta civillieta Nr. C33284722 maksātnespējīgās kapitālsabiedrības prasībā pret bijušo valdes locekli par naudas līdzekļu piedziņu. Maksātnespējīgās kapitālsabiedrības administrators cēla prasību par nodarīto zaudējumu piedziņu, vērtējot vienīgi komersanta aktīva – nekustamā īpašuma – pārdošanu saistītajai personai zem tirgus vērtības, balstoties tikai uz paša valdes locekļa iepriekš pasūtīto nekustamā īpašuma objekta tirgus vērtības noteikšanas atzinumu. Darījuma īstenošanas brīdī sabiedrībai nebija citu kreditoru, izņemot pircēju, turklāt nekustamā īpašuma objekta funkcionēšanas uzturēšanai vajadzēja veikt ieguldījumus. Sabiedrības dalībnieks, kas bija šī uzņēmuma valdes loceklis, atbrīvoja sevi no atbildības, pieņemot attiecīgu dalībnieka lēmumu.

Gan šajos piemēros, gan arī profesionālajā praksē vairākkārt ir konstatēts, ka valdes locekļi saukti pie atbildības par nodarītajiem zaudējumiem ne tikai komersanta maksātnespējas laikā, bet arī mainoties komersanta valdes vai dalībnieku sastāvam, ignorējot dalībnieka vai dalībnieku iepriekš pieņemtu lēmumu.

Latvijas Republikas Komerclikuma 1. pantā ir noteikts, ka komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. Komerclikumā ir norādīti divi komersanta – kapitālsabiedrības – veidi, t.i., sabiedrība ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrība, kuru pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu vai akciju nominālvērtību kopsummas.