Būvniecības likuma¹ 18. panta otrajā daļā ir noteikts, ka būvdarbi, kas uzsākti vai tiek veikti bez būvprojekta, akceptētas apliecinājuma kartes vai akceptēta paskaidrojuma raksta, bez būvatļaujas vai pirms tam, kad izdarīta atzīme par attiecīgo nosacījumu izpildi, gadījumos, kad attiecīgie lēmumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešami, kā arī būvdarbi, kas neatbilst būvprojektam un normatīvo aktu prasībām, ir kvalificējami kā patvaļīga būvniecība. Patvaļīga būvniecība ir arī būves vai tās daļas ekspluatācija neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam vai būvdarbi, kas uzsākti bez attiecīgas projekta dokumentācijas, ja tāda nepieciešama saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

Kā redzams, likumdevējs Būvniecības likuma 18. panta otrajā daļā ir ietvēris samērā plašu patvaļīgas būvniecības jēdziena skaidrojumu. Līdz ar to divu rakstu sērijā autore analizēs to, cik precīzs un pamatots ir likumdevēja sniegtais patvaļīgas būvniecības veidu uzskaitījumu, kā arī izvērtēs, kādi ir personai pieejamie tiesību aizsardzības līdzekļi, ņemot vērā patvaļīgās būvniecības veidu, proti, kādā termiņā un ar kādu prasījumu persona var vērsties iestādē, lai novērstu attiecīgās patvaļīgās būvniecības sekas, vienlaikus pievēršoties arī jautājumam par tiesas kompetences robežām izvērtēt būvniecības procesa tiesiskumu, ņemot vērā to, kādā būvniecības procesa stadijā ir radies strīds par patvaļīgi veiktajiem būvdarbiem.

Būvdarbu veikšana bez akceptētas apliecinājuma kartes, akceptēta paskaidrojuma raksta vai būvatļaujas

Būvniecības likuma 18. panta otrajā daļā ir norādīts, ka par patvaļīgu būvniecību tostarp ir kvalificējami tādi būvdarbi, kas tiek veikti bez akceptētas apliecinājuma kartes, akceptēta paskaidrojuma raksta vai bez būvatļaujas. Lai varētu izvērtēt šo trīs likumdevēja noteikto patvaļīgas būvniecības veidu pamatotību, vispirms ir jāizprot, kas ir šie būvniecības dokumenti un kādos gadījumos tie nepieciešami.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi"² (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) 4. punktu būves iedala trīs grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz cilvēku dzīvību, veselību un vidi. Pirmā ir zemākā, bet trešā ir augstākā grupa. Atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu 70. punktam pirmās grupas būvju būvniecību ierosina, iesniedzot būvvaldē paskaidrojuma rakstu vai apliecinājuma karti. Būvvaldē iesniedzamo dokumentu saturu un apjomu nosaka speciālie būvnoteikumi. Savukārt Vispārīgo būvnoteikumu 73.