2023. gada 22. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtīja Saeimas prezidijam ierosinājumu grozīt divus likumus – Pašvaldību likumu un likumu "Par valsts noslēpumu".

Prezidenta izstrādātie likumu grozījumu projekti paredz, ka pašvaldību vēlētajām vadošajām amatpersonām (domes priekšsēdētājs un vietnieki) pēc 2025. gada pašvaldību vēlēšanām būs jāiegūst speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam. Ja līdz šim laikam kādā pašvaldībā notiks jaunas domes vēlēšanas, prasība saņemt pielaidi valsts noslēpumam tiks attiecināta uz jaunievēlētās domes priekšsēdētāju un viņa vietnieku. Ja šīm amatpersonām pielaides izsniegšana tiks atteikta, pašai domei būs jālemj par tālāko rīcību.

Savukārt pašvaldību izpilddirektoriem vai viņa vietniekiem speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam būs nepieciešams saņemt jau līdz 2024. gada beigām. Ja personai šāda atļauja netiks izsniegta, paredzams, ka tā tiks atbrīvota no amata.

Galvenais pamatojums prezidenta ierosinātajiem likuma grozījumiem ir šāds: mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos nav pieļaujama situācija, ka pašvaldību vadošās amatpersonas, kuru amata pienākumos ietilpst valstisku un sabiedriski nozīmīgu pienākumu veikšana, varētu neatbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, vai nebūtu spējīgas darboties ar aizsargājamu informāciju.

2023. gada 30. novembrī Saeima pēc prezidija ierosinājuma nodeva Valsts prezidenta iesniegtos likumprojektus Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Par šī grozījumu projekta likumā "Par valsts noslēpumu" nodošanu komisijām nobalsoja 80 un pret bija septiņi Saeimas deputāti, neviens neatturējās. Savukārt par likumprojektu "Grozījumi Pašvaldību likumā" debates nenotika, jo deputātiem iebildumu nebija, un tas tika nodots komisijām bez balsošanas.

2024. gada 11. janvārī Saeima abus likumprojektus pieņēma pirmajā lasījumā: par Valsts prezidenta izstrādātajiem grozījumiem likumā "Par valsts noslēpumu" nobalsoja 62, pret bija 10, bet atturējās viens deputāts, par grozījumiem Pašvaldību likumā balsoja 66 deputāti, 10 balsoja pret, neviens neatturējās.

Līdz 26. janvārim noteikts priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam.

Lai veicinātu tiesību politikas veidotāju un tiesībnieku debates par Valsts prezidenta iniciatīvu, "Jurista Vārds" piedāvā lasītājiem iepazīties ar minētajiem likumprojektiem, kā arī vienu no anotācijām – likumprojektam, kas paredz grozījumus Pašvaldību likumā (abām anotācijām teksts ir līdzīgs), un fragmentiem no Saeimas debatēm par šiem likumprojektiem (Aināra Šlesera, Raimonda Bergmaņa viedokļi citēti, izmantojot Saeimas stenogrammas).

Tāpat "Jurista Vārda" lasītājiem tiek piedāvāts iepazīties ar vairākiem viedokļiem, kuru autori ir Pub­lisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks, Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks, LU asociētais profesors Dr. oec. Māris Pūķis, konstitucionālo tiesību eksperts, zvērināts ad­vokāts Edgars Pastars un Vides aizsar­dzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša.