G20/OECD Korporatīvās pārvaldības principi (turpmāk – Principi)1 apkopo starptautisko labāko praksi korporatīvas pārvaldības jomā, un tos piemēro 53 valstīs visā pasaulē. Tie pieņemti 1999. gadā un iepriekšējo reizi pārskatīti pirms desmit gadiem, kad tajos tika iestrādātas mācības, kas gūtas finanšu krīzes laikā. Savukārt 2023. gada septembrī Principi ir izdoti jaunā redakcijā. Tie ir papildināti ar labo praksi korporatīvās pārvaldības jomā, kas radusies pandēmijas, ģeopolitisko satricinājumu un klimata pārmaiņu iespaidā, un paspējuši nostiprināties vairākās valstīs, kā arī tajos iestrādāti ieteikumi likumdevējiem un uzraudzības iestādēm, kurām kapitāla tirgus attīstības tendencēm pievērst vairāk uzmanības, vērtējot regulējuma un prakses attīstības virzienus.
Šajā rakstā tiks aplūkotas galvenās izmaiņas Principos: jaunā sadaļa, kas veltīta ilgtspējai un noturībai un ietver arī risku un iespēju vadību, izmaiņas par padomes sastāvu un padomes komitejām, jaunais princips par digitālajām akcionāru sapulcēm, ieteikumi par obligacionāru tiesībām un sabiedrību grupu regulējumu.
1. Ilgtspēja un noturība
Principi ir papildināti ar jaunu VI sadaļu par ilgtspēju un noturību, vienlaikus ar ilgtspēju un noturību saistīti jautājumi caurauž visu Principu jauno redakciju un ir atrodami ikvienā Principu sadaļā. Ilgtspējas un noturības sadaļa ir balstīta uz trim pīlāriem:
(1) ar ilgtspēju saistītas informācijas atklāšana,
(2) risku un iespēju vadība un
(3) sabiedrības vadības ilgtspējīgas rīcības standarts.
Ar ilgtspēju saistītas informācijas atklāšana
Principu VI.A. punkts noteic, ka "ar ilgtspēju saistītai informācijai ir jābūt konsekventai, salīdzināmai un uzticamai un tajā jāietver retrospektīva un uz nākotni vērsta būtiska informācija, ko saprātīgs investors uzskatītu par svarīgu, pieņemot lēmumu par ieguldījumu vai balsošanu". Ar ilgtspēju saistītās informācijas primārais adresāts ir investors, un, lai viņš varētu pieņemt lēmumu ieguldīt vai neieguldīt konkrētajā sabiedrībā, viņam ir nepieciešama informācija par sabiedrības korporatīvo pārvaldību, stratēģiju, risku vadību un spēju riskos saskatīt arī iespējas, kā arī dažādiem ilgtspējas rādītājiem, kas aptver gan to, kā sabiedrība attiecas pret vidi un savu ietekmi uz to, gan arī to, kā sabiedrībai veicas ar cilvēktiesību ievērošanu un savu pašas cilvēkresursu novērtēšanu (piemēram, informācija par darbinieku apmācību programmām, akciju opciju plāniem, daudzveidības, iekļaujošas darba vides un vienlīdzīgu iespēju politiku).
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.