I. Terminoloģija un principi Latvijā

Atbilstoši Konceptuālajā ziņojumā par valsts stratēģisko komunikāciju un informatīvās telpas drošību 2023.–2027. gadam (turpmāk – konceptuālais ziņojums) definētajam dezinformācija (Disinformation) ir "nepatiess vai maldinošs saturs, kas tiek izplatīts ar nolūku maldināt un/vai gūt ekonomisku vai politisku labumu un kas var radīt kaitējumu valstij un sabiedrībai vai kādai tās daļai". Tātad dezinformācija var tikt izplatīta tikai apzināti, kas to atšķir no "maldinošas informācijas" (Misinformation, medijos latviešu valodā tiek izmantots arī termins "misinformācija"),³ kas atbilstoši konceptuālajam ziņojumam var tikt izplatīta neapzināti, bet neizslēdz kaitīgu seku iespējamību valstij un sabiedrībai. Dezinformācija tiek izplatīta, izmantojot informācijas ietekmēšanas operācijas jeb "vietējo vai ārvalstu dalībnieku koordinētus centienus ietekmēt mērķauditoriju, izmantojot dažādus maldinošus līdzekļus, tostarp apspiežot neatkarīgus informācijas avotus un vienlaikus dezinformējot vai veicot citas manipulācijas informatīvajā telpā". Ārvalstu iejaukšanās informatīvajā telpā bieži ir daļa no plašākas hibrīdoperācijas.⁴ Dezinformācijas mērķu sasniegšanai tiek izmantotas dažādas taktikas, tajā skaitā politiskās psiholoģijas taktikas, piemēram, mērķauditorijas polarizēšana, iesaistot to strīdīgos politiskos vai sociālos jautājumos, paaugstinot sabiedrības uzņēmību pret dezinformāciju.⁵ Citējot konceptuālo ziņojumu: "Informatīvā telpa un tās drošība ir vienlīdz atkarīga no trim pīlāriem: 1) efektīvas valsts un pašvaldību institūciju komunikācijas ar savām mērķauditorijām; 2) spēcīgas un kvalitatīvas mediju vides un žurnālistikas piedāvājuma; 3) prasmīgas, izglītotas un iesaistītas sabiedrības, kas spēj atpazīt un pretoties manipulācijām informatīvajā telpā. Stiprinot katru no tiem, tiek sniegts ieguldījums nacionālajā drošībā. Droša informatīvā telpa arī attur potenciālo pretinieku no agresijas, tostarp hibrīdoperācijām, samazinot to izvēršanas panākumu iespējas."⁶ Tātad nacionālā līmenī Latvija ir izvirzījusi trīs mērķus – efektīva institūciju komunikācija, kvalitatīvi mediji un prasmīga sabiedrība. Tajā pašā laikā ģeopolitiskās tendences ir kļuvušas par būtisku pamatu dezinformācijas apkarošanas izpētei no starptautiskās puses, starptautiskajai sadarbībai izvirzoties par vienu no sešiem koncepcijas pamatvirzieniem.