Šī raksta pirmajā daļā¹ tika izvērtēts Būvniecības likuma² 18. panta otrajā daļā norādītais patvaļīgas būvniecības veidu uzskaitījums, secinot, ka būvniecības procesā vairs netiek izmantotas apliecinājuma kartes, līdz ar to likumā norādītais patvaļīgas būvniecības veids – būvdarbu veikšana bez akceptētas apliecinājuma kartes – ir zaudējis savu aktualitāti. Tāpat tika secināts, ka minētajā tiesību normā norādītā būvdarbu veikšana bez būvprojekta un būvniecība, kas neatbilst normatīvo aktu prasībām, nav kvalificējamas kā atsevišķi patvaļīgas būvniecības veidi.

Raksta otrajā daļā tiks aplūkots, kādi ir personai pieejamie tiesību aizsardzības līdzekļi, ņemot vērā patvaļīgās būvniecības veidu, proti, kādā termiņā un ar kādu prasījumu persona var vērsties iestādē, lai novērstu attiecīgās patvaļīgās būvniecības sekas, vienlaikus pievēršoties arī jautājumam par tiesas kompetences robežām izvērtēt būvniecības procesa tiesiskumu, ņemot vērā to, kādā būvniecības procesa stadijā ir radies strīds par patvaļīgi veiktajiem būvdarbiem.

Tiesību aizsardzības līdzekļi, ja būvdarbi tiek veikti bez nepieciešamās būvniecības dokumentācijas

Persona, kura uzskata, ka tiek veikta patvaļīga būvniecība, pamatojot savas subjektīvās tiesības, ir tiesīga vērsties iestādē ar prasījumu uzdot novērst patvaļīgas būvniecības sekas, kas pēc būtības ir prasījums par pieteicējam labvēlīga administratīvā akta izdošanu.³ Vispārīgi tiesu praksē ir atzīts, ka ar prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu persona var vērsties jebkurā laikā, izņemot, ja speciālajās tiesību normās ir noteikti ierobežojumi konkrēto tiesību izmantošanai, piemēram, noteikts termiņš.⁴ Taču attiecībā uz prasījumiem par labvēlīga administratīvā akta izdošanu patvaļīgas būvniecības gadījumā judikatūrā ir atzīts, ka personas tiesības vērsties iestādē un attiecīgi arī tiesā, pieprasot administratīvā kārtībā risināt jautājumu par tiesību aizskāruma novēršanu, kas radies patvaļīgās būvniecības rezultātā, būtu jāpiesargās attiecināt uz tiem gadījumiem, kuros persona ilgstoši nav rīkojusies savu tiesību aizsardzībai.⁵ Proti, ja reiz personai ar trešās personas būvniecību radies tiesību aizskārums, tad, ievērojot arī otras iesaistītās privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses, pret šā aizskāruma avotu jāvēršas pēc iespējas īsākā laika posmā pēc tam, kad tas ir konstatēts vai objektīvi varēja tikt konstatēts.⁶ Tātad personas tiesības iebilst pret citas personas veiktu patvaļīgu būvniecību ir ierobežojamas laikā.