Kā tā izpaužas interneta vidē, un kādu ļaunumu var nodarīt?

Dzīve mūsdienās nav iedomājama bez sociālo tīklu platformām, kas dod iespēju piepildīt vajadzības pēc komunikācijas. Pateicoties Facebook, Instagram, X un citiem sociālajiem tīkliem, ikvienam ir teju neierobežotas iespējas sazināties ar cilvēkiem no visas pasaules, apmainīties ar informāciju, sekot līdzi ne tikai draugu, paziņu un ģimenes locekļu, bet arī sabiedrībā populāru cilvēku un aktīvu viedokļa paudēju internetā ievietotajam saturam. Taču šāda informācijas apmaiņa slēpj sevī riskus, kas saistīti ar informācijas kvalitāti un uzticamību.

Piemēri nav tālu jāmeklē: zinātnes un medicīnas noliedzēju aktivitātes, piemēram, saistībā ar vakcinēšanos, sazvērestības teoriju izplatību, Kremļa dezinformācijas vēstījumi par karu Ukrainā utt. Ar interneta un sociālo mediju palīdzību nepatiesa informācija izplatās globāli, turklāt daudz lielākā ātrumā nekā jebkad iepriekš. Tāpat arī sociālie mediji ir bīstami tāpēc, ka šajās platformās ikviens brīvi var publicēt jebkāda veida ziņas – gan patiesas, gan nepatiesas.

Cilvēkam ar attīstītu kritisko domāšanu parasti nav grūti atšķirt graudus no pelavām. Taču dezinformācija – nepatiesa vai maldinoša informācija, kas ir apzināti radīta, publiskota un izplatīta, lai maldinātu sabiedrību – mēdz būt arī gudri un viltīgi veidota.¹ Pat kritiski noskaņots prāts šādos gadījumos var kļūdīties, nepamanīt manipulatīvo paņēmienu un noticēt dezinformācijai. Lai arī dezinformācijai ir dziļas vēsturiskas saknes, plašāka tās izplatība tiek saistīta ar digitālo mediju attīstību. Pētnieku un sabiedrības uzmanība dezinformācijas tematikai tika pievērsta līdz ar Donalda Trampa (Donald Trump) uzvaru 2016.