9. Aprīlis 2024 /NR. 15 (1333)
Tiesību politika
Krimināllikums kā sabiedrības spogulis
Dr. iur.
Inese Lībiņa-Egnere
Tieslietu ministre 

Krimināltiesības ir viena no senākajām tiesību jomām. Jau sākotnēji cilvēkiem bija būtiski nodrošināt sabiedrisko kārtību un regulēt indivīdu savstarpējo saskarsmi, kas izpaudās kā personas atzīšana par vainīgu un sodīšana par sliktu rīcību. Kriminālatbildība ir vissmagākais personas atbildības veids pret valsti un sabiedrību, tādēļ ir svarīgi precīzi definēt nodarījumus, proti, viskaitīgāko un nepieņemamāko rīcību sabiedrības izpratnē, kā arī atbildību par šiem nodarījumiem. Latvijā šo nodarījumu kopums tiek atspoguļots 1998. gada Krimināllikumā, kas stājās spēkā pirms 25 gadiem – 1999. gada 1. aprīlī.

Pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas būtiskas izmaiņas bija jāveic arī krimināltiesību jomā. Tika dekriminalizēti vairums nodarījumu, kuri sargāja totalitāras valsts varu, piemēram, personas sodīšana par vēršanos pret šo režīmu, par īstenoto pretpadomju aģitāciju u.c. Atjaunojām Latvijas Republiku kā demokrātisku tiesisku valsti. Demokrātisko vērtību aizsardzība tagad bija katra cilvēka tiesības un pilsoņa pienākums. Tādēļ krimināltiesību reformai bija jāsasniedz mērķis – paredzēt, ka par noziedzīgiem nodarījumiem paredzētais sods ir samērīgs, atbilstošs cilvēka pamattiesībām un tiesiskajai realitātei.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties