Franču filozofs Mišels de Monteņs reiz teicis: "Nav dabiskākas vēlmes par vēlmi pēc zināšanām."¹ Vēlme pēc izpratnes ir īpaši aktuāla daudzvalodīgajā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību sistēmā, kurā tiesību akti tiek izstrādāti un pieņemti visās 24 ES oficiālajās valodās. Latviešu valoda, līdzvērtīgi pārējām ES oficiālajām valodām, ir vienlīdzīgi autentiska un vienādi nozīmīga.

Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) juridiski precīzas atveidošanas un interpretēšanas māksla kļūst par izšķirošu uzdevumu. Šīs juridiskās odisejas centrā ir maldinoši vienkārša LESD lietotā vārdkopa "(to be) established", kas latviešu valodā tika atveidota kā "veikt uzņēmējdarbību". Kopš Latvijas iestāšanās ES ar to ir saskārusies vesela juristu paaudze.² Lai gan pirmšķietami vārds "established" izskatās vienkāršs un skaidri saprotams, tomēr tas ir raisījis diskusijas, kuru mērķis ir bijis panākt ne tikai lingvistisko precizitāti, bet primāri lai ES tiesību normas tiek pilnībā izprastas un vienādi piemērotas, jo nepareiza interpretācija var radīt tālejošas ieviešanas sekas, ietekmējot visu, sākot no privātpersonu tiesībām un beidzot ar globālu korporāciju darbību.

Grūtības attiecībā uz established in [a Member State] vārdkopas atveidojumu latviešu valodā kā "[dalībvalstī, kurā] veic uzņēmējdarbību" ES sekundāros tiesību aktos Latvija pirmo reizi oficiāli pieteica 2014. gadā, izskatot priekšlikuma Eiropas Parlamenta Padomes Direktīvai par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darba tiesību lietošanai tiešsaistē daudzteritoriālo licencēšanu iekšējā tirgū (2012/0180 (COD)) latviešu valodas redakcijas projektu. ES Padomes Pastāvīgo pārstāvju jeb Coreper I komitejā Latvija lūdza pievienot direktīvas protokolā paziņojumu,³ ar kuru pēc būtības tika vērsta uzmanība, ka nav ievērots Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – Tiesa) spriedumā lietā C-257/00 Givane⁴ nostiprinātais princips, ka ES tiesību aktu dažādu valodu versijas ir jātulko saskaņoti, bet dažādu valodu versiju nesaskaņu gadījumos jāņem vērā attiecīgā ES tiesību akta mērķis un veids. Proti, kamēr pārējo ES oficiālo valodu redakcijās vārdkopa "to be established" pēc savas jēgas un būtības attiecās uz vietu, kur kolektīvā pārvaldījuma organizācijas ir dibinātas, direktīvas latviešu valodas redakcijā tā tika apzīmēta kā vieta, kur šīs organizācijas veic uzņēmējdarbību. Šīs vārdkopas lietošanu sarežģīja tas, ka kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, pirmkārt, pēc savas būtības neveic uzņēmējdarbību un, otrkārt, ES tiesību izpratnē established aptver arī tādas situācijas, kad organizācijas ir dibinātas kādā valstī, bet nedarbojas konkrētajā valstī. Tādējādi atveides "veikt uzņēmējdarbību" lietojums nonāca pretrunā gan ar kolektīvā pārvaldījuma organizācijas būtību, gan ar šīs vārdkopas vispārpieņemto lingvistisko nozīmi, jo "veikt uzņēmējdarbību" nevar tajā pašā valstī, kurā nedarbojas.⁵ Turklāt ministriju ekspertu aptaujā atklājās, ka līdzīga pretruna pastāv citos sekundāros ES tiesību aktos, kā arī dažādos ES tiesību aktos to be established tika atveidots atšķirīgi.⁶

Apzinoties, ka tiesību aktu tekstos tik plaši sastopamas un nozīmīgas vārdkopas neprecīza lietošana varētu radīt juridisko neskaidrību un nesaskaņotību starp direktīvas visu valodu redakcijām, Latvija rosināja vārdkopu "to be established" atveidot latviešu valodā kā "izveidot", lai precīzāk paskaidrotu dibināšanas darbību, ko atspoguļoja attiecīgās direktīvas mērķis. Tomēr padziļinātā diskusija, kuras izstrādē sešu gadu garumā piedalījās juristi, Valsts valodas centra valodnieki, lingvisti, latviešu valodas terminologi, ministriju nozares eksperti, diplomāti, pieredzējušākie ES Padomes, Tiesas un Eiropas Parlamenta, Eiropas Komisijas juristi lingvisti, tulkotāji, terminologi un citi ES institūciju pārstāvji, atklāja vēl plašāku un daudzšķautņaināku ainu.

"To be established in [a Member State]" atveidojums latviešu valodā

Padziļinātā analīze parādīja, ka ES tiesību juridiskie termini, to veidošanās un izstrāde prasa daudzpusīgu pieeju – sākot no ES pamataktu, juridisko principu, Tiesas judikatūras, dažādu nozaru ES sekundāro aktu analīzes, līdz pat atgriešanās pie K. Mīlenbaha un J. Endzelīna "Latviešu valodas vārdnīcas" (1923–1932) un tās papildinājumiem (1933–1946), kā arī pie visiem citiem leksikogrāfiskiem resursiem.

ES Padomes Juridiskā dienesta Tiesību aktu kvalitātes direktorāta Latviešu un lietuviešu nodaļas latviešu valodā specializējušos juristu lingvistu 2020. gadā veiktajā analīzē tika precīzi izvērtēts, ka no lingvistiskā viedokļa to establish saskaņā ar Oksfordas angļu valodas vārdnīcu cita starpā nozīmē arī set up on a firm or permanent basis, kas latviski varētu nozīmēt "izveidot noturīgi vai pastāvīgi". Šajā nozīmē no to establish atvasinātais establishment tiek lietots starptautiskajās tiesībās, runājot par vienu no pakalpojuma sniegšanas veidiem, proti, par pakalpojumu sniegšanu, iedibinot komerciālu klātbūtni (establishment of a commercial presence).⁷ Šis pakalpojumu sniegšanas veids tiek reglamentēts Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (turpmāk – VVTT) I panta 2. punkta c) apakšpunktā. Saskaņā ar VVTT XXVIII panta d) apakšpunktu komerciālo klātbūtni definē kā jebkura veida saimnieciskās darbības iedibināšanos vai profesionālu iedibināšanos, tostarp dibinot, iegādājoties vai uzturot juridisku personu, vai izveidojot vai uzturot filiāles vai pārstāvniecības birojus ar mērķi sniegt pakalpojumu.⁸

LESD IV sadaļā par personu, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti ir noteikta freedom of establishment. LESD 49. panta 1. punktā noteikts, ka ir aizliegts ierobežot kādas dalībvalsts valstspiederīgā brīvību to establish citas dalībvalsts teritorijā. Šis aizliegums attiecas arī uz ierobežojumiem kādas dalībvalsts valstspiederīgajiem, kas ir established jebkuras dalībvalsts teritorijā, izveidot aģentūras, filiāles vai meitasuzņēmumus citās dalībvalstīs. Saskaņā ar Tiesas judikatūru 49. panta jēdziens "establishment" ir ļoti plašs un aptver ES pilsoņu stabilu un ilgstošu iesaistīšanos saimnieciskās darbības veikšanā citā dalībvalstī.⁹

ES sekundārajos tiesību aktos LESD 49. pantā lietotais termins "establishment" dažkārt tiek lietots vēl plašākā nozīmē. Turklāt ne vienmēr ir skaidrs, vai established lietojums vienā vai otrā sekundārajā tiesību aktā ir neapšaubāmi saistāms ar LESD 49. pantu. Nereti sastopama situācija, ka tiesību akta tekstā lietots formulējums ar established in [a Member State], kura konteksts nav precizēts, tas ir starpdisciplinārs, un tam ir visplašākais iespējamais tvērums. Bieži šā jēdziena tvērums tiesību akta izstrādes brīdī nav līdz galam nosakāms.

Tā, piemēram, ar established var būt apzīmēta jebkādas personas (gan fiziskas, gan juridiskas) jebkāda pastāvīga rakstura piesaiste (gan reģistrēta, gan nereģistrēta) kādai valstij (gan izcelsmes valstij, gan uzņēmējvalstij). Padomes Regulas (ES, Euratom) 2019/1197¹⁰ izstrādes laikā akta izstrādātāji norādīja, ka lietotais formulējums "a person or entity established in the United Kingdom" interpretējams plaši – tā, lai tas aptvertu visas iespējamās situācijas, kādas vien var rasties juridiskām vai fiziskām personām, kas ir established in the UK. Jo īpaši tika uzsvērts, ka established aptver arī tādas situācijas, kad personas atrodas valstī ilgstoši bez reģistrācijas, arī neveicot uzņēmējdarbību. Saskaņā ar Muitas kodeksa¹¹ 5. panta 31. punktā ietverto termina "person established in the customs territory of the Union" definīciju fiziska persona tiek uzskatīta par established ar tās dzimšanas brīdi.¹² Tādējādi Muitas kodeksa izpratnē date of establishment nenozīmē brīdi, kad persona iesaistās saimnieciskās darbības veikšanā. Tāpat arī Direktīvas 95/96¹³ 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā un attiecīgi to aizstājušās Vispārīgās datu aizsardzības regulas¹⁴ 3. panta 1. punktā establishment of a controller in the territory of the Member State un establishment of a controller or a processor in the Union norādītais pārzinis (controller) var būt arī arodbiedrība, universitāte un pētniecības institūts. Minēto publisko tiesību juridisko personu pamatdarbība nav saimnieciskā darbība.

Lai arī dažādās situācijās established tvērums var būt dažāds, Tiesas judikatūrā minētais vārds tiek aplūkots kopsakarā ar tiesību akta mērķi un kontekstu konkrētajā teksta fragmentā. Piemēram, Eiropas Komisija savā Tiesas judikatūras apskatā par LESD 49. pantu un turpmākajiem pantiem¹⁵ atsaucas uz Tiesas spriedumu lietā C-230/14,¹⁶ kurā Tiesa ir interpretējusi vārda "establishment" lietojumu Direktīvas 95/46 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē (establishment of the controller on the territory of the Member State), kas, kā jau minēts iepriekš, attiecīgajā direktīva aptver establishment arī ārpus saimnieciskās darbības nolūkiem.¹⁷

Arī ģenerāladvokāts Pedro Kruzs Viljalons (Pedro Cruz Villalon) 2015. gada 25. jūnija secinājumos šajā lietā konstatē, ka termins "establishment" direktīvā interpretējams atbilstoši Tiesas judikatūrai citās ES tiesību jomās, norādot jo īpaši uz Tiesas teikto lietās C-221/89 Factortame u.c.¹⁸ un C-246/89 Komisija/Apvienotā Karaliste,¹⁹ kur Tiesa interpretē established LESD 49. panta²⁰ un turpmāko pantu nozīmē.²¹

Salīdzinot vārda "established" atbilsmju lietojumu citās ES dalībvalstu valodās, secināms, ka established 49. pantā un sekundārajos tiesību aktos, kur tas lietots saistītā nozīmē, tiek atveidots ar vienu un to pašu vārdu. Tā, piemēram, franču valodā établissement/être établi un vācu valodā Niederlassung/ansässig sein tiek lietots gan VVTT, gan LESD 49. pantā, gan Muitas kodeksa 5. panta 31. punktā, gan Direktīvas 95/46 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā un Vispārīgās datu aizsardzības regulas 3. panta 1. punktā.

Atveide latviešu valodā

Ņemot vērā iepriekš minēto, jautājums par established atveidi arī latviešu valodā ir jāskata holistiski. LESD termins "established" latviešu valodā šobrīd tiek atveidots kā "uzņēmējdarbības veikšana". Tomēr no iepriekš minētā secināms, ka attiecībā uz sekundārajiem aktiem šāda atveide ir neprecīza un pārāk šaura: pirmkārt, tā neatspoguļo tādu svarīgu vārda "established" nozīmes aspektu kā personas pastāvīga piesaiste konkrētai vietai, jo "nodarbošanās" ir process, ko var veikt jebkurā vietā bez nekādas piesaistes, un, otrkārt, vārdkopa "veikt uzņēmējdarbību" norāda uz nolūku veikt saimniecisko darbību. Tādējādi latviešu valodā vārdkopa "veikt uzņēmējdarbību" ir uzskatāma par nepilnīgu un maldinošu angļu valodas vārda "establish" atveidi."²²

Jaunā termina atveide

Domājot par to, kādai būtu jābūt jaunai termina atveidei latviešu valodā, Eiropas Komisijas Tulkošanas dienesta lingvisti pēc visaptverošu termina "established" izpētes piedāvāja šo jēdzienu latviešu valodā atveidot kā "iedibinājies". It īpaši viņi pamatojās uz to, ka vārda "iedibināt" 2. nozīme "Latviešu literārās valodas vārdnīcā" skaidrota kā "nodibināt, izveidot" (piemēram, "iedibināja tirgotavu" no K. Mīlenbaha "Latviešu valodas vārdnīcas" papildinājumiem). Vārdnīcā vārds "iedibināt" vācu valodā skaidrots ar atbilsmi festigen; savukārt "iedibināties" – ar gegründet werden; sich begründen, befestigen, ar piemēru "iedibinājās šai draudzē... pirmās pagastskolas". Minētais nozīmē, ka iedibinātajam ir saikne ar konkrētu vietu.

"Iedibināt" parastā nozīmē norāda uz to, ka kāds kaut ko iedibina. Taču fiziskas personas neiedibina, bet gan tās iedibinās pašas. Ņemot vērā to, ka tiesību aktos person, established aptver gan fiziskas, gan juridiskas personas, atveide "persona, kas iedibinājusies/iedibināšanās dalībvalsts" aptvertu visus gadījumus.²³ Papildus Valsts valodas centrs īpaši uzsvēra, ka jāņem vērā arī nozīmes šķīrums starp šī darbības vārda tiešās un atgriezeniskās formas lietojumu. Dr. habil. med. Māris Baltiņš, Valsts valodas centra direktors un Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas priekšsēdētājs, norādīja, ka "vārdu "iedibināties" var ērti lietot attiecībā uz juridiskām personām un tā nozīme būs saprotama, bet, ja runa ir par fiziskām personām, tad par tām īsti nevar teikt "iedibināties", jo fiziskas personas var iedibināt konkrētu statusu (pašnodarbinātais, individuālais komersants u.c.) vai uzņēmumu. Tādēļ attiecībā uz fiziskām personām atgriezenisko (refleksīvo) formu nevajadzētu lietot".²⁴

Visas iesaistītās puses kopumā piekrita šādai juridiskajai un lingvistiskai analīzei un atzina, ka piedāvātais vārds "iedibināt" ir juridiski atbilstošākais, jo tas ir pietiekoši vispārīgs, atspoguļo pastāvīguma iezīmi un nenorāda uz iedibināšanās nolūku, kā arī tā atveide latviešu valodā aptvertu gan LESD 49. panta kontekstu, gan arī būtu derīga visām situācijām, kad akts konkrēto nozīmi nedefinē vai arī nav skaidra saikne ar LESD 49. pantu. Tika panākts konsenss, ka vārdkopu "(to be) established" var atveidot kā "iedibinājusies".²⁵

Tomēr allaž jāpatur prātā, ka šīs vārdkopas atbilsme vienmēr būs atkarīga no konteksta, tādēļ, Valsts valodas centra ieskatā, jebkāda mehāniska viena tulkojuma aizstāšana ar citu nebūtu atbalstāma.²⁶ Turklāt dažos gadījumos būtu jāpatur prātā savulaik Tieslietu ministrijas paustie apsvērumi, ka juridiskajā valodā "iedibināts", "iedibinājies" tiek lietots uz praksi un paražām (piemēram, iedibinātā prakse, iedibinātā judikatūra, iedibinātā tradīcija), ar to saprotot kaut ko, kas radies prakses un paražu, nevis normatīvos aktos noteiktā veidā.²⁷

Juridiskās terminoloģijas saskaņošana ES tiesību aktos

Praktiskā šāda ieviešana nav tik vienkārša, jo līdz šim vārdi "iedibināt", "iedibinājies" sekundārajos tiesību aktos šādā nozīmē mērķtiecīgi nav lietoti. Turklāt, ņemot vērā judikatūras principu, ka zemāka juridiskā spēka normām ir jāatbilst augstāka juridiskā spēka normām, tostarp terminoloģijai, lai sekundārajos tiesību aktos atrisinātu ar vārda "izveidots" lietojumu radušās neskaidrības, vispirms būs nepieciešams to grozīt primārajos tiesību aktos.

Līdz ar to pēc ES Padomes juristu lingvistu un Valsts valodas centra ierosinājuma nākotnē, kad LESD būs iespēja izdarīt grozījumus,²⁸ arī tāds vispārzināms termins kā "right of establishment" būs jāatveido kā "iedibinājumtiesības" un "freedom of establishment" – kā "iedibinājumbrīvība" vai "brīvība iedibināties". Tāpat LESD 2. nodaļas pašreizējais nosaukums "Right of Establishment" būs jāatveido kā "Iedibinājumtiesības", kā arī LESD 49. pantā un pārējos pantos kā termins "iedibinājumbrīvība", aizstājot to, ko mēs līdz šim esam pazinuši kā "brīvība veikt uzņēmējdarbību".

Zīmīgi, ka šāda atveide sasaucas ar to pieeju, pie kuras tālajā 1997. gadā Tulkošanas un terminoloģijas centrs bija nonācis, strādājot pie Romas līguma tulkojuma un angļu termina "establishment" (un pastarpināti arī right of establishment un freedom of establishment). Par to tika spriests Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas sēdē, kur noskaidroja, ka šis termins attiecināms uz jebkādām dibināšanas tiesībām, tādēļ tika ieteikta vārdkopa "iedibināšanas tiesības", par veiksmīgiem atzīstot arī salikteņus "iedibinājumtiesības" un "dibinājumtiesības".²⁹

Toreiz diemžēl turpmākajā darbā gar Romas lēmumu, kā arī diskusijās par noraidītā Konstitucionālā līguma tekstā lietotajiem terminiem 2004. gadā un Lisabonas līguma apspriešanas gaitā 2007. gadā neskaidru iemeslu dēļ tika pieļauta nekonsekvence un salikteņi "iedibinājumtiesības" un "dibinājumtiesības" netika iestrādāti šajos tiesību aktos. Tādēļ jāpiekrīt Valsts valodas centra direktora secinājumam, ka "daudzkārt primārajos tiesību aktos definēto vispārējo normu saturs precīzāk atklājas tikai sekundāros tiesību aktos, kuros tas tiek attiecināts uz konkrētu regulējumu, tādēļ agrāk izmantotā tulkojuma iederība vai neiederība kļūst skaidrāk pamanāma".³⁰

Attiecīgi tagad, lai nodrošinātu, ka izstrādē esošajos tiesību aktos netiktu turpināta vecā prakse, Eiropas dokumentos šādā kontekstā sākts lietot vārdus "iedibināt", "iedibinājies", savukārt pārējos tiesību aktos ES notiks izvērtēšana ar katru gadījumu atsevišķi un nepieciešamības gadījumā tiks veikti labojumi. Tāpat arī spēkā esošo tiesību aktu kodifikācijās jau tagad vārdkopa "veikt uzņēmējdarbību" tiek grozīta uz "iedibinājies".

Nobeigumā, domājot par daudzvalodību, jācitē ES dibinātāju, franču valstsvīru un vienu no galvenajiem Eiropas integrācijas arhitektiem Robertu Šūmani, kurš 1950. gada 9. maijā, gandrīz pusgadsimtu pirms Latvijas iestāšanās ES, izteica apgalvojumu, kas sasaucas arī ar komplekso ES juridisko terminu atveides procesu – "Eiropa netiks izveidota uzreiz vai saskaņā ar vienu plānu. Tā tiks būvēta no konkrētiem sasniegumiem, kuri vispirms izveidos de facto solidaritāti".³¹

Šī filozofija par pakāpenisku Eiropas veidošanu, izmantojot konkrētus, pakāpeniskus sasniegumus, atspoguļo sadarbības pieeju, kas nepieciešama arī juridiskās un lingvistiskās precizitātes pilnveidošanā. Šis uzdevums sniedzas tālāk par individuālu centienu, prasot iesaistīties daudziem ekspertiem – no ministriju ierēdņiem līdz valsts valodas ekspertiem un no ES politikas veidotājiem līdz visu Eiropas institūciju juristiem lingvistiem un Latvijas diplomātiem. Katram no tiem ir būtiska loma, lai nodrošinātu, ka jaunā terminoloģija ir ne tikai precīza, bet arī atbilst kopīgām vērtībām un juridiskajai izpratnei. Tāpat arī loma ir juristiem un praktiķiem, pielāgojoties, pieņemot un lietojot šos terminus nākotnē.