Likumdošanas satversmības nodrošināšana ir komplekss sociālipolitisks un tiesību fenomens. Visupirms, lai runātu par likumdošanas satversmību, ir jāvienojas, kas tieši ar to tiek saprasts. Otrām kārtām, jāvienojas par metodēm un mehānismiem, kā to sasniegt. Tādējādi sākšu ar jēdzienu, proti, ko saprotam ar likumdošanas satversmību?

Lai atbildētu uz šo jautājumu, jāpastāv pamatos vienotai izpratnei par to, kāds ir Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) tvērums, proti, kādas tiesības un tiesiskās attiecības Satversme konkretizē un kādas vadlīnijas sniedz suverēna, proti, Latvijas tautas, kā šo tiesību pamatsubjekta attīstībai ar mērķi nodrošināt tās pastāvēšanu uz mūžīgiem laikiem. Gadījumos, kad nav vienotas izpratnes par tiesību saturu, demokrātiskā tiesiskā valstī sabiedrība, kā minimums, uzticas procesam un metodei, kas noved pie nepieciešamā satura atklājuma. Tāpat ir jāakceptē, ka demokrātiskā tiesiskā valstī politika nav nedz visatļautība, nedz valdošās koalīcijas, nedz atsevišķu ekonomisko grupējumu privāta lieta. Demokrātiskā tiesiskā valstī politika notiek varas dalīšanas mehānisma ietvaros, ievērojot līdzsvara un atsvara principu tieši tādēļ, lai nodrošinātu visplašāko līdzdalību un ideju konkurenci galvenā Satversmē noteiktā mērķa sasniegšanā, proti, tautas ilgtspējīgas attīstības sekmēšanai.

Pēc neatkarības atjaunošanas, demokrātiskiem procesiem nostiprinoties, Satversme ir kļuvusi par būtisku elementu politikas procesā. Tā vairs nav ekskluzīvi juristu domu un debašu priekšmets un arvien mazāka kļūst sajūta, ka Satversme un politika Latvijā darbojas kā divas paralēli esošas pasaules. Tas, lai Satversme kļūtu par politikas vadmotīvu, ir bijis komplekss process. Domāju, ka, no vienas puses, tā ir likumsakarīga demokrātijas brieduma iezīme, bet, no otras puses, zināma loma ir bijusi arī daudziem komunikācijas un informācijas projektiem, kuru autori visbiežāk ir bijuši juristi. Satversmes tiesas nolēmumi tādu tiesību jautājumos, kas skar plašus sabiedrības slāņus, piemēram, sociālo tiesību un izglītības jomās, atklāj Satversmes nozīmi plašām sabiedrības grupām, samērā bieži šajās jomās tiesai konstatējot neatbilstību Satversmei, kas savukārt pastiprina sabiedrības interesi par Satversmi. Taču ir arī gadījumi, kad Satversmes tiesas secinātais par tiesību aizsardzību radījis gan politisku, gan sociālu neizpratni, bet arī tas ir Satversmes popularizēšanas veids.